To dara gan Joste, gan 'Prāta vētra'
Šādu konferenču iespaids ir tik liels, ka tajās vēlas un cenšas nokļūt daudzas mazās un vidējās grupas. Šī iemesla dēļ Tamperes mūzikas konferencē varēja sastapt arī jaunās dziedātājas Alises Jostes pārstāvi no "I love you records" Bruno Rozi, "Astro'n'out" komandas pārstāvjus – Kristīni Komarovsku un Rūdolfu Budzi, kā arī grupas "PeR" menedžeri Daigu Eilandi.
Tomēr iespēju piedalīties šādās konferencēs, ja vien ir tāda iespēja nelaiž garām arī "Prāta vētra". "Latvijā mums tagad ir tāds kā klusuma periods, jo tagad mūsu mērķis ir tikt uz Rietumiem. Līdz šim jau ir bijuši atsevišķas veiksmīgas dziesmas kā "My star" un "Maybe". Vienmēr tas viss tā arī pieklusa, taču šoreiz vēlamies iet līdz galam," sarunā portālam "Delfi" norāda prātvētriešu līderis Renārs Kaupers.
Ieraudzīt "Prāta Vētru" vai "Instrumentus" uz skatuves mazā klubiņā ar nepilniem simts cilvēkiem ir visai jocīgi, zinot, kādiem tūkstošgalvainiem pūļiem viņi spēlē Latvijā, tomēr gan viņiem, gan citiem mūziķiem, kas apmeklē mūzikas konferences un tām paralēli notiekošos festivālus, tā ir lielā iespēja parādīt savas spējas pasaules ietekmīgākajām "mūzikas biznesa haizivīm".
Personīgā pieeja
"Vismaz gadu esam braukuši uz visām iespējamajām konferencēm un atkal un atkal parādījuši, ka mēs esam visur, un nu jau mūsu sejas sāk atpazīt," stāsta Kristīne Komarovska. Viņas kolēģis Rūdolfs Budze atklāj arī nelielu mūzikas biznesa noslēpumu: "Nekad, nekad nesāc runāt par savu grupu – sākumā ir svarīgi iepazīties, nostiprināt kontaktus."
Viņš paskaidro, ka šādās konferencēs visi ir tikai cilvēki, un galvenokārt uzmanību tu piesaisti nevis ar savas pārstāvētās grupas mūziku, bet sevi kā personību. "Tu vari runāties, mainīties ar vizītkartēm, bet tikai tad, ja kāds patiešām arī pajautā, ko tu dari, tad vari teikt, ka tā starp citu pārstāvi tādu un tādu grupu."
Ir arī dažādas nacionalitāšu iezīmes – "Piemēram, ar krieviem iespējams iepazīties gandrīz tikai tad, ja esi smēķētājs," pus pa jokam norāda Budze. "Šī ir nozare, kurā nekad nevari būt drošs ne par ko – skatāmies, kā tas notiek, bet ar mūziķiem nekad nekas nav pilnībā skaidrs," portālam "Delfi" skaidro Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāve Zane Biteniece.
Šoreiz grupai "Astro'n'out" gan ir izdarīts arī mājasdarbs – līdzi paņemti desmit "svaigi cepti" diski angļu valodā, kuri pārdošanā parādīsies vien 8. novembrī. Grupas menedžere vēl pirms izlidošanas izdevniecībā palūgusi speciāli sagatavot pirmos desmit diskus, kurus vēl nebija redzējuši pat paši grupas dalībnieki. "Esam tik sen par to runājuši un solījuši "tūlīt, tūlīt būs", bet tagad varam parādīt reālu produktu," atklāj Komarovska.
Šoreiz ķeblīti zem kājām mūsu mūzikas industrijas pārstāvjiem nodrošināja arī "Music Export Latvia" un LIAA, sadarbībā ar "Latvijas balzāmu" un zīmolu "Pūre" organizējot pirmo mūzikas industrijas tirdzniecības misiju. Tās ietvaros Latvija konferences laikā rīkoja speciālu Latvijas pieņemšanu, piesaistot vēl papildus uzmanību mūsu mūziķiem.
'Prāta vētras' fenomens
Interesanti, ka grupu "Prāta vētra", kuru Latvijā ciena, taču kā eksporta preci, šķiet, bieži nenovērtē, "Music & Media 2013" semināros un neoficiālajās sarunās daudzina. Viņu kurpēs gribētu iekāpt lielākā daļa Somijas un Baltijas valstu grupu.
Lai nokļūtu virsotnē, ir ļoti, ļoti jāgrib un ilgtermiņā jāspēj pierādīt, ka mūziķis vai grupa ir vērā ņemami. Ne reizi vien Tamperes semināros izskanēja viedoklis, ka dažkārt virsotnes sasniegšanai pietiek arī ar sešu vai septiņciparu skaitļos rēķināmu summu ieguldīšanu, taču visā Ziemeļeiropas mērogā tādu mākslinieku, kas to varētu atļauties, nav daudz.
Turklāt pat došanās uz šādām konferencēm un festivāliem tikai pašreklāmas dēļ pa kabatai ir tikai retajai grupai. Līdz ar to latviešu mūziķu galvenā cerība bieži vien paliek vienīgi neviltota dzirkstele acīs, stāstot par sevi un saviem plāniem. Piemēram, konferences ietvaros atvērtajā diskusijā par jauno grupu iespējām ielauzties Krievijas tirgū ne reizi vien kā pozitīvais piemērs tika minēti prātvētrieši un enerģiskā grupas menedžere Guna Zučika, jo par tādu popularitāti austrumu kaimiņvalstī var sapņot tikai retais ārvalstnieks.
Bez savstarpēja atbalsta nevar
Prātvētriešiem Krievijā "izsisties" savulaik palīdzēja kopēja dziesma ar Krievijā jau populāro apvienību "Bi-2", bet tagad, kad sasniegta jau visai cienījama popularitātes latiņa, un grupa tiek aicināta uzstāties uz kaimiņzemes lielākajām skatuvēm, viņi kā iesildītājus un draugus ņem līdzi arī "Instrumentus".
Par Krievijas mūzikas tirgu ilgtermiņā domā arī citi - "Astro'n'out" pārstāvji interesējās par nepieciešamību dziesmas iedziedāt krieviski, savukārt Daiga Eilande portālam "Delfi" norādīja, ka Tamperē cer izveidot kontaktus galvenokārt ar austrumu kaimiņa mūzikas biznesa haizivīm, turklāt ir arī ko piedāvāt – jau tagad "PeR" kontā ir vairākas dziesmas krieviski.
Tomēr cerēt uzskriet jau pirmajā reizē pareizajiem cilvēkiem ir naivi. Daudz efektīvāk strādā gluži vienkārša savējo atbalstīšana. Piemēram, "Instrumenti" uzstājoties vairākkārt pieminēja dziedātāju Alisi Josti, kura lidkompāniju atcelto un pārcelto reisu dēļ nespēja laikā ierasties uz festivālu sniegt koncertu.
Fotoreportāža no Tamperē notikušā festivāla un mūzikas konferences:
