"Latvijas Nacionālās operas iestudētais "Klīstošais holandietis" kļuva par mūsu reģiona pirmo iepazīšanos ar izcilā vācu komponista Vāgnera operām. Pateicībā par lielisko iestudējumu, brīnišķīgo sniegumu un vērienīgo kopiespaidu, publika aplaudēja, kājās stāvot," vēsta laikraksts "Times of Oman".
Līdzās vokālajām kvalitātēm par vienu no spēcīgākajiem iestudējuma trumpjiem laikraksts atzīst kolorītos tēlus: jo spilgtus tos veidojuši ne tikai solisti, bet arī kora mākslinieki. Tiek slavēts gan Egils Siliņš, kurš patiesi un dziļi izdzīvo Holandieša likteni, gan krievu soprāns Mlada Hudoļeja, kura Zentas lomu atklājusi ar neticami spēcīgu kaisli. Tāpat par efektīgu iestudējuma izteiksmes līdzekli tiek minēta gaismu partitūra.
Īpaši uzteikts arī diriģenta veikums: "Vāgnera mūzikas spēcīgo emocionalitāti lieliski atklāja diriģenta Mārtiņa Ozoliņa meistarīgais žests."
"Maskatas opernamu var dēvēt par īstu pasaules brīnumu: šajā celtnē vienkop apvienojusies brīnišķīga arhitektūra, nevainojama gaume un stils," stāsta diriģents Mārtiņš Ozoliņš.
Vienlaikus viņš slavē gan operteātra personāla viesmīlību, gan operativitāti: "Jebkura tehniska problēma tika atrisināta dažu sekunžu laikā! Rēķinoties ar to, ka instrumentu bagāžu bijām veidojuši pēc iespējas ekonomiskāku, īpaši mūsu mūziķiem tika sarūpēti tikko no meistara nākuši izcilas kvalitātes instrumenti! Latvijai tas ir milzu pagodinājums, ka bagātā Omāna, kura no visa pasaules piedāvājuma var izvēlēties jebkuru šedevru, priekšroku deva tieši mums," ir pārliecināts M. Ozoliņš.
Kā vēsta LNO preses pārstāvji, diriģentu pārsteidzis arī absolūtais klusums, kas izrādes laikā valdījis zālē. "Šķiet, klausītāji pat neelpoja! Interesanti, ka uz ieejas biļetēm tiek drukāta uzvedības etiķete... Nekur citviet pasaulē neesmu jutis tādu cieņu un respektu. Šajā teātrī ir visi priekšnoteikumi, lai no sirds darītu savu darbu," rezumē Ozoliņš.
Tiesa gan, neizpalikuši arī pārsteigumi: "Pēdējā brīdī pirms izrādes bez pēdām pazuda diriģenta partitūras eksemplārs; nācās to aizvietot ar citu, bet bez nepieciešamajām kupīrām. Tomēr viss beidzās labi."
"Klīstošā holandieša" viesizrādes Omānā nozīmīgu debiju nozīmējušas LNO solistam Andrim Ludvigam: pirmo reizi viņš dziedājis vokāli komplicēto Ērika partiju. "Debija bija visai ekstremāla - vairāk nekā 40 grādu karstums un kondicionieri balsij nav tā labākā kombinācija," prāto viens no labākajiem Latvijas tenoriem. Par spīti neparastajiem apstākļiem, viss izdevies labi, un viņa debiju slavējuši kā kolēģi, tā klausītāji. Dziedātājs īpaši uzteic arī operteātra brīnišķīgo akustiku: "Šajā ziņā Maskatas operteātris šobrīd tiek uzskatīts par pasaulē labāko."
Maskatas opernama akustiku patiesi slavē visi: gan diriģents un orķestra mūziķi, gan kora mākslinieki un solisti. "Ir neizsakāmi ērti dziedāt, jo sadzirdami pat čuksti," atklāj LNO soliste Ilona Bagele, kura "Klīstošajā holandietī" atveidojusi Marijas lomu. Dziedātāju sajūsminājusi ne tikai ēkas arhitektūra, visur esošais marmors un ērtības, bet arī atjautīgi veidotā skatuves uzbūve, kura ietver pat lielās ērģeles. Opernamā notiek dažādu žanru koncerti, ieviesti arī abonementi, kas nepārprotami nozīmē valsts centienus izglītot savus pilsoņus. Turklāt ieviesta jauka tradīcija: pēc izrādes vai koncerta publika tiekas ar māksliniekiem, lai pārrunātu redzēto, lūgtu autogrāfus un kopā fotografētos.
"Klīstošā holandieša" skatītāju vidū bijuši gan tradicionālajos tērpos ģērbušies valsts pamatiedzīvotāji, gan eiropeiski tērpušies skatītāji. "Pateicoties sultāna ieinteresētībai, Omānā tiek darīts viss, lai popularizētu rietumu kultūru. Tomēr ne vienmēr tas izdodas viegli, jo rietumnieciskie ideāli bieži ir pretrunā omāniešu vēsturiskajam dzīvesveidam un pārliecībai," Omānā novēroto atklāj Ozoliņš.
Viesizrāžu laikā mūsu mākslinieki paspējuši gan nopietni pastrādāt, gan atpūsties. "Apskatījām gan senos cietokšņus un vecās pilsētas, gan ūdenskritumus un oāzes. Esam pateicīgi Omānas pusei par atbalstu un mūsu operai par radīto iespēju," – tā Ilona Bagele.
Jau vēstīts, ka, lai godinātu izcilo operkomponistu Rihardu Vāgneru 200. jubilejā, Maskatas Karaliskā opera no visas pasaules operteātru piedāvājuma bija izvēlējusies tieši "Klīstošo holandieti" Latvijas Nacionālās operas iestudējumā, pilnībā sedzot arī ar viesizrādēm saistītās izmaksas.
Iestudējumā, kuru veidojis režisors Andrejs Žagars, scenogrāfs Andris Freibergs, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, gaismu mākslinieks Kevins Vins-Džonss un videomāksliniece Katrīna Neiburga, piedalījās Egils Siliņš (Holandietis), Mlada Hudoļeja (Zenta), Andris Ludvigs (Ēriks), Krišjānis Norvelis (Dālands), Ilona Bagele (Marija) un Guntars Ruņģis (Stūrmanis). Ar solistiem kopā bija LNO un Liepājas simfoniskais orķestris, LNO koris un Valsts Akadēmiskais koris "Latvija". Pie diriģenta pults - Mārtiņš Ozoliņš.