Gidona Krēmera 'daudzbērnu ģimene'. 7+1 fakts par slaveno 'Kremerata Baltica'
Foto: Publicitātes foto

"Pirms 20 gadiem, pēc viena no pirmajiem "Kremerata Baltica"
koncertiem, kāds mans labs draugs teica: "Šis orķestris ir labākais, ko Tu esi savā dzīvē paveicis!" Es jutu, ka man bija izdevies savu sapni pārvērst īstenībā; kaut kas līdzīgs idejai par to, ka katram cilvēkam savas dzīves laikā vismaz jāiestāda koks," tā par savu lolojumu – slaveno kolektīvu "Kremerata Baltica" teicis leģendārais vijolnieks Gidons Krēmers.

Viņš kopā ar savu orķestri un mecosoprānu Oļesju Petrovu uzstāsies "Rīgas festivāla" atklāšanas koncertā Lielajā ģildē šā gada 7. jūnijā.

"Patiesībā man ir paveicies iestādīt daudz koku (jāatzīst, ka to var attiecināt arī uz Lokenhauzas festivālu, kuru vadīju vairāk nekā 30 gadu), taču "Kremerata" ir kas īpašs un atšķirīgs, jo tas ir kļuvis par manu "daudzbērnu" ģimeni. Es būšu priecīgs, ja man izdosies saglabāt šo ģimeni veselīgu un varēsim turpināt pārsteigt klausītājus (un arī paši sevi) ar negaidītām mākslinieciskām idejām," turpina Krēmers.

"Mums – "Kremerata Baltica" dalībniekiem – mūzika ir kaut kas vairāk nekā tikai skaistas skaņas. Tā ir emociju valoda, ko neviens nav spējīgs aizmirst, kamēr vien ir dzīvs. Tā ir enerģijas lādiņš, kas liek mums traukties uz priekšu. Mūsu enerģijas avots ir arī trīs Baltijas valstis, un mēs turpinām būt lieliski to vēstnieki."

"Baltijas kamerorķestris "Kremerata Baltica" ir vislabākais, vai drīzāk, vienīgais globāla mēroga Baltijas zīmols," saka Ingrīda Zemzare, orķestra direktore.

"Tas reprezentē Baltijas valstis visplašākajā starptautiskajā mērogā – no pasaules lielākā mūzikas gadatirgus MIDEM līdz NATO samitam, no Lokenhauzas un Zalcburgas festivāliem līdz BBC Promenādei un Tenglvudai. "Kremerata Baltica" mūzikas pasaulē ir kā mūžīgā mīkla. Tai nav līdzīgu. Izmantojot mitoloģiskus salīdzinājums, var teikt, ka "Kremerata Baltica" ir tikpat noslēpumaina kā Sfinksa, tikpat pretrunīga kā Kentaurs, nemitīgi sevi atjaunojoša kā Fēnikss un ar tikpat lielu tieksmi uz pilnību kā Ikars lidojumā pretim saulei."

Gidona Krēmera 'daudzbērnu ģimene'. 7+1 fakts par slaveno 'Kremerata Baltica'
Foto: Publicitātes foto

7+1 fakts par "Kremerata Baltica":

Dzimšanas diena

Baltijas kamerorķestra "Kremerata Baltica" oficiālā dzimšanas diena ir 1997. gada 9. februāris, kad notika orķestra pirmais koncerts Rīgā, Lielajā ģildē. Tā bija Rīgā dzimušā pasaulslavenā vijolnieka Gidona Krēmera dāvana pašam sev 50. dzimšanas dienā. Orķestri Gidonam Krēmeram izveidot palīdzēja pazīstamais lietuviešu diriģents Sauļus Sondeckis.

Diriģenti

Orķestra "Kremerata Baltica" pirmais diriģents bija Sauļus Sondeckis. Kaut arī orķestris "Kremerata Baltica" lielākoties muzicē bez diriģenta, tas ir sadarbojies ar vairākiem izciliem zižļa meistariem: Seru Saimonu Retlu, Kristofu Ešenbahu, Kentu Nagano, Esu Peku Salonenu u.c.

"Kremerata Baltica" bija pirmais orķestris, kas uz koncertiem "angažēja" diriģentu Aināru Rubiķi pēc viņa uzvaras prestižajā Gustava Mālera starptautiskajā diriģentu konkursā Bambergā, Vācijā.

Dalībnieki

Orķestrī "Kremerata Baltica" spēlē 23 mūziķi no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas. Pa vienam dalībniekam ir no Moldovas un Ukrainas.

Kopš orķestra dibināšanas tajā joprojām spēlē četri pamatsastāva mūziķi. Divi no tiem ir latvieši: Sanita Zariņa (vijole) un Pēteris Čirkšis (čells).

Vidējais vecums

Orķestra "Kremerata Baltica" pirmā sastāva (1997) "vidējais vecums" bija 21 gads. Pēc 20 gadiem tas ir sasniedzis (tikai) 32 gadus.

Koncertu kalendārs un dāvanas

Ik gadu orķestris "Kremerata Baltica" sniedz apmēram 60 koncertu. Ceļā tas pavada vidēji 150 dienu gadā. Tālākā "kremeratiešu" uzstāšanās notikusi Melburnā 2009. gada februārī, no Austrālijas latviešiem orķestra 12. dzimšanas dienā saņemot visai oriģinālas dāvanas: Gidonam
Krēmeram bumerangu (uz drīzu atgriešanos), bet "Kremerata Baltica" stīgu kvarteta Euphonia" dalībniekiem – pa pudelei Austrālijas vīna "Euphonium".

Albumi

Orķestris "Kremerata Baltica" 20 gadu laikā ieskaņojis 36 albumus. Tā pirmais tvarts bija 1999. gadā izdotais Pētera Vaska mūzikas albums "Tālā gaisma/Balsis" ( Vasks: Distant light /Voices). Jaunākais orķestra dubultalbums Mečislava Veinberga Kamersimfonijas un Klavieru kvintets ( (Mieczyslaw Weinberg: Chamber symphonies & Piano Quintet) klajā nācis šogad.

Nozīmīgākie apbalvojumi

"Grammy" balva albumam "After Mozart" (2002.);
"ECHO Klassik" balva albumam "After Mozart" (2002.) un Dmitrija Šostakoviča Klavierkoncertu albumam ar pianisti Annu Viņņicku (2016.);
Latvijas Lielā Mūzikas balva par izcilām mākslinieciskām kvalitātēm koncertprogrammās Latvijā un Baltijas valstu komponistu mūzikas popularizēšanu pasaulē par latviešu komponistu skaņdarbu popularizēšanu pasaulē (1999.) un par festivālu "Šostakovičs, Šnitke Nepagājušais gadsimts"(2004.);
"The Praemium Imperiale" (Japānas Mākslu Asociācijas balva, 2009.)

Pirms un pēc…

Uz "Rīgas festivālu" orķestris "Kremeata Baltica" ieradīsies no Taivānas, kur koncertēs 3. jūnijā. Pēc koncerta "Rīgas festivālā" orķestris uzstāsies Vidzemes koncertzālē "Cēsis" ar koncertprogrammu "Veltījums Orfejam." 9. jūnijā ar to noslēgsies orķestra lielā jubilejas koncertturneja, kuras laikā orķestris uzstājās Itālijā, Vācijā, Nīderlandē, Šveicē, Spānijā, Apvienotajā Karalistē, Francijā, Igaunijā, Turcijā, Portugālē, Ungārijā, Ķīnā, Korejā, Taivānā un Latvijā par godu orķestra 20. dzimšanas dienai. Turpmāk gaidāmi daži vasaras festivāli, tai skaitā "Kremerata Baltica" XIV festivāls Dzintaros no 14. līdz 17.septembrim.

Koncertā "Rīgas festivāla" atklāšanās skanēs: Leonīda Desjatņikova (1955) "Krievu gadalaiki" balsij, solo vijolei un stīgu orķestrim, Jēkabs Jančevskis (1992) "Latviešu gadalaiki". Pasaules pirmatskaņojums, veltījums orķestra KREMERata Baltica 20.gadskārtai, Roberta Šūmaņa (1810.-1856.) "Austrumu ainas" (Frīdriha Hermaņa pārlikumā orķestrim ar vizuālo partitūru) un Karlhainca Štokhauzena ( 1928. – 2007.) Skaņdarbi no cikla "12 melodijas Zodiakam".

Biļetes nopērkamas "Biļešu paradīzes" kasēs un internetā.

Tags

Gidons Krēmers Rīgas festivāls

Comment Form