2022. gada 6. maijā Rīgas koncertzālē "Hanzas perons" notiks sintpopa dueta "Sparks" koncerts, informē koncerta organizatori no "L Tips Agency".
70. un 80. gados populārais duets uzstāsies sava jaunākā albuma "A Steady Drip, Drip, Drip" koncertturnejas ietvaros.
Sagaidāms, ka koncertā jaunā albuma kompozīcijas papildinās virkne nu jau 50 gadu ilgās karjeras laikā tapušo hitu: "This Town Ain't Big Enough for Both of Us", "Cool Places", "When Do I Get To Sing "My Way"", "The Number One Song in Heaven", "My Baby's Taking Me Home", "When I'm With You" un citas.
Nu jau vairāk nekā 50 gadu pastāvēšanas laikā grupa "Sparks" iemieso, šķiet, pasaules popmūzikā ilgāko un noturīgāko divu brāļu mijiedarbību. Formācijas kodolu veido ģērbšanās un izturēšanās ziņā vienmēr uzsvērti nopietnais, pat drūmais dziesmu autors un taustiņistrumentālists Rons Meils (Ron Mael), un viņa galējs pretstats - ārkārtīgi spilgtais un hiperaktīvas enerģijas pārpilnais solists Rasels Meils (Russel Mael) – tā par duetu raksta koncerta organizatori.
"Rona ritmiskā un vienlaikus komplicētā sintezatora spēle un Rasela plašais balss diapazons, kas brīžam uztraucas falseta augstumā, kļuvuši par "Sparks" vizītkarti. Un protams inteliģenti izsmalcinātie, bet dažkārt gana provakatīvie dziesmu teksti, kuros rodamas atsauces klasiskajā literatūrā, tai skaitā Šekspīra daiļradē. Taču pats galvenais, ka, neskatoties uz tik ilgu karjeru, brāļu tandēms joprojām ir vispusīgi ražīgs, turpina radīt inovatīvu un vienlaikus pieprasītu muzikālo materiālu, turot augstu inteliģentās un stilīgās popmūzikas latiņu," par mūziķiem raksta rīkotāji.
"Sparks" aizsākums (tad vēl ar nosaukumu "Halfnelson") datēts ar 1968. gadu, kad brāļi Kalifornijas universitātē studēja kino un teātra mākslu. Četrus gadus vēlāk grupa tika pārsaukta par "Sparks" un izdeva divus albumus.
Negūstot cerētos panākumus dzimtajās ASV, 1973. gadā brāļi pārcēlās uz Lielbritāniju, kas iezīmēja pavērsienu grupas attīstībā. Ar albumu "Kimono My House" (1974) viņi spilgti iemirdzējās starp tādiem vārdiem kā Deivids Bovijs un "Roxy Music". Albuma singls "This Town Ain't Big Enough for Both of Us" sasniedza britu topa otro vietu, kas joprojām ir grupas augstākais oficiālais sasniegums un koncertu dziesmu saraksta neatņemam sastāvdaļa.
Kopumā šajā "Lielbritānijas posmā" grupa izdeva trīs albumus, kas aptver iezīmīgākos viņu 70. gadu panākumus glemroka laukā. Tāpat atzinības trūkums dzimtajā ASV pretēji atpazīstamībai Lielbritānijā turpmāk nosacīja to, ka "Sparks" tiek uztverta par Eiropas grupu.
Nākamo būtisku daiļrades attīstības, vai drīzāk kardinālu pagrieziena punktu nosaka iepazīšanās ar producentu Džordžo Moroderu. Par disko un elektroniskās mūzikas "tēvu" dēvētais Moroders producēja "Sparks" 1979. gada albumu "Nr. 1 in Heaven", atstājot uz brāļiem īpaši spēcīgu iespaidu. Lai arī turpmākā daiļradē grupa vēl eksperimentēja ar dažādiem stiliem, tai skaitā roku, par pamatu kļuva sintezatoru radītā mūzika. No šī brīža "Sparks" sāk dēvēt par vieniem no sintpopa aizsācējiem.
1983. gadā iznākušais albums "In Outer Space" ar hitiem "Cool Places" (50. un augstākā jebkad sasniegtā vieta ASV topā), "All You Ever Think About Is Sex" un "Popularity" nonāca arī tā brīža Latvijas muzikālajā apritē, ļaujot lielai daļai mūsu klausītāju pirmo reizi iepazīt un iecienīt šo apvienību. Kopumā 80. gadi "Sparks" daiļradē bija ļoti ražīgi – grupa laida klajā septiņus albumus.
Savukārt 90. gados brāļi nonāca zināmās radošās krustcelēs, ko apliecina tikai divi albumi visas dekādes laikā. 1994. gadā iznāca labi novērtētais albums "Gratuitous Sax & Senseless Violins", no tā zināmākais ir singls "When Do I Get to Sing "My Way"". Tāpat iznāca "Plagiarism" (1997) – albums, kurā apkopotas viņu pašu dziesmu kaverversijas, sadarbībā ar "Faith No More", "Erasure" un Džimiju Samervilu.
2002. gadā "Sparks" izdeva stilistiski pārsteidzošu albumu "Lil' Beethoven", kurā sintezators imitē stīgu orķestra un kora skanējumu, kurus papildina ritmiski un verbāli eksperimenti. Citu radošo šķautni iezīmēja pēc Zviedrijas radio pasūtījuma tapušais mūzikls "Seduction of Ingmar Bergman" (2009). 2015. gadā muzikālā pasaule uzzināja par "Sparks" un skotu alternatīvā roka grupas "Franz Ferdinand" sadarbības augli – supergrupu "FFS" –, kas klajā laida tāda paša nosaukuma albumu un sniedza virkni ļoti labi apmeklētu koncertu abpus Atlantijas okeānam.
Paralēli "Sparks" mūziķi laiduši klajā vairākus kritiķu un publikas labi novērtētus albumus: "Hello Young Lovers" (2006), "Hippopotamus" (2017) un pagājušajā gadā izdoto "A Steady Drip, Drip, Drip".
Kopā "Sparks" ierakstījuši 24 studijas albumus, vienu koncertalbumu un vienu albumu sadarbībā ar "Franz Ferdinand" (kā FFS).
