Iedvest tajā robotā dzīvību. Saruna ar Latvijas pārstāvi TMN - mūziķi 'Mr. Myster'
Foto: Kaspars Alksnis

Pašlaik notiek Tallinas Mūzikas nedēļa - lielākais Baltijas mūzikas profesionāļu gadatirgus. Latviju šogad tajā pārstāv deviņi mūziķi. Viens no tiem - elektroniskās mūzikas scēnas pārstāvis, bītmeikeris Matīss Runtulis jeb "Mr. Myster".

Lai arī savu darbību elektroniskajā mūzikā Runtulis uzsācis salīdzinoši nesen, viņa mūzika ir atzīta ne tikai fanu, bet arī kritiķu vidū, bet viņa pseidonīms "Mr. Myster" redzams teju visos nopietnākajos elektroniskās mūzikas pasākumu dalībnieku sarakstos.

"Mr. Myster" šobrīd gatavo jaunu mūziku un grasās izdod nākamo albumu, lēnām sāk domāt par albuma prezentācijas koncertu, vasaras festivāliem un citiem pasākumiem.

Pirms "Mr. Myster" uzstāšanās Tallinas Mūzikas nedēļā, kas gaidāma 26. martā "Eeinevate Tubade Klubihall", "Delfi Kultūra" piedāvā sarunu ar daudzsološo mūziķi.

Pastāsti par to, kas īsti ir "Mr. Myster" un kāds ir bijis tavs ceļš mūzikā, ko vēl esi darījis līdz šim?

Ceļš mūzikā man sākās kā ģitāristam. Senāk klausījos smago mūziku - "Slipknot", "System of a Down" un citas grupas, kas tajā laikā bija aktuālas draugu vidū. Kopā mācījāmies spēlēt tās dziesmas. Vēlāk pārgāju uz klasisko rokmūziku, tad blūzu... Tad es iestājos Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolā kā džeza ģitārists. 

Tur es iemācījos mūzikas teorijas pamatus - tie bieži vien ir noderējuši arī turpmāk. Paralēli tam dzīvē ienāca arī elektroniskā mūzika. Vienmēr esmu domājis, ka elektroniskā mūzika pie manis atnāca dabiski, jo es esmu pilsētas bērns. Dzīvojot pilsētā, gribas arī radīt pilsētas mūziku.

Iedvest tajā robotā dzīvību. Saruna ar Latvijas pārstāvi TMN - mūziķi 'Mr. Myster'
Foto: Pēteris Vīksna

Daudziem džeza mūziķiem tuva ir arī elektroniskā mūzika, bieži tiek veidotas dažādas sadarbības. Kā tev šķiet, kāpēc tas tā ir? Vai tā ir sarežģītā ritmika, kas sastopama abos žanros, vai jaunu skaņu meklējumi?

Drīzāk jaunu skaņu meklējumi. Tie mūziķi, kas ir atvērti un grib savā radošajā procesā atrast jaunas skaņas un to kombinācijas, vienmēr meklēs ceļu pie tā, kas mūsdienās ir aktuāls vai tehnoloģiski pieejams, mēģinās no tā dabūt ārā labāko.

Tu esi spēlējis grupā "Black Apple Market", tagad uzstājies zem nosaukuma "Mr. Myster". Kas vēl ir tavā CV?

Mana pirmā grupa saucās "Sol Luna". Tas viss sākās brīdī, kad kopā ar klasesbiedru, kurš bija dabūjis kaut kādu pirmo audio programmu, kopā rakstījām dziesmas, piefiksējām savas idejas. Tad mums pievienojās vokāliste Elza Rozentāle, vēlāk arī bundzinieks un basists. Tas bija pirmais radošais grupējums, kuram es pievienojos.

Kā sākās tieši "Mr. Myster" projekts un kāda ir bijusi tā attīstība laika gaitā?

Viss sākās ar to, ka "Sol Luna" laikos klausījos "Radiohead", kas tajā laikā šķita pats radošākais, kas vispār var būt - viņu skanējumā ir apvienota elektronika ar dzīvo mūziku. Kopā ar klasesbiedru arī laiku pa laikam mēģinājām ko līdzīgu. Vēl atklājām "Aphex Twin" un citus māksliniekus, nonācu pie Anglijas elektronikas scēnas - Džeimsa Bleika, "Mount Kimbie". Caur šiem māksliniekiem uzplauka mana interese.

Pirms trim gadiem, kad sāku taisīt elektronisko mūziku kā "Mr. Myster", neatlaidīgi rakstīju "Dirty Deal Audio" puišiem, lai paklausās manus gabalus, novērtē. Gribēju caur viņiem izdot savu albumu. Tolaik viņi juta, ka vēl neesmu pietiekamā līmenī, bet redzēja manī potenciālu. Uzaicināja uz "Bītmeikeru dienas" pasākumu, tā arī bija mana pirmā uzstāšanās - ar datoru un ģitāru. Negāja diez ko labi, bet tā bija laba skola.

Kas no šo trīs gadu laikā padarītā, tavuprāt, ir visvērtīgākais?

Visvērtīgākais ir ieguldītais laiks, ko esmu veltījis mūzikai. Sēdējis mājās, taisījis mūziku, kaut vai divas dienas pie vienas dziesmas... Svarīgākais ir attīstīt kritisko domāšanu, spēt pateikt to, ka nekam nederēt var arī tas, kam esi veltījis daudz laika. Tad tu vari atlasīt, kas skan un kas neskan, kas ir labs un kas nav. No sasniegumiem visvairāk lepojos ar to, ka varēju iesildīt "Mount Kimbie" [2014. gada jūnijā, "Palladium" koncertzālē Rīgā]. "Mount Kimbie" faktiski bija viens no iemesliem, kāpēc sāku ar to visu nodarboties... Tas bija tāds sapņa piepildījums.

Līdz šim esmu pats izdevis divus EP, lai gan tas jau tagad ir noiets etaps. "Dirty Deal Audio" izdeva trešo EP - "Kolektiv Sub-konchez", ko faktiski uzskatu par savu pirmo nopietno veikumu.

Tu oficiāli esi arī "Dirty Deal Audio" dalībnieks. Pastāsti vairāk par to, kas īsti ir "DDA", kāda ir tā sūtība.

"DDA" ir vairākas lietas reizē -  elektronisko mūziķu apvienība, kurai ir arī savs ierakstu leibls, ir arī "DDA" studija, kur ir iespēja dažādos sastāvos kopīgi muzicēt, klausīties pašu paveikto, pamainīties ar informāciju, sadarboties. Laiku pa laikam tiek taisīti arī "DDA" pasākumi, kuros cilvēkiem tiek atrādīts paveiktais.

Kuri tev šķiet spēcīgākie "DDA" pārstāvji?

Grūti tā pateikt. Man ļoti patīk, ka, piemēram, "Kodekam" vai "TV Maskavai" ir izteikti sava skaņa. Lai arī tur, protams, ir jūtama zināma rietumu ietekme,tomēr tas nav tik izteikti. Viņi dara savu lietu, viņiem ir savs tēls - gan muzikāli, gan performances ziņā viss ir atstrādāts un viņus ne ar vienu citu nevar sajaukt.

Iedvest tajā robotā dzīvību. Saruna ar Latvijas pārstāvi TMN - mūziķi 'Mr. Myster'
Foto: Publicitātes foto

Tu ceturtdien uzstāsies Tallinas Mūzikas nedēļā, kopā ar citiem "DDA" dalībniekiem jau esi uzstājies arī Viļņas mūzikas nedēļā. Kā notiek informācijas aprite Baltijas valstu mūziķu starpā?

Pagājušajā vasarā notika projekts "Baltic Trail" - nedēļu ilgs vorkšops, elektronisko mūziķu sanāksme. Dažādos sastāvos tika radītas dziesmas, piedalījās mūziķi no visām trim valstīm. Tajā mirklī, sapazīstoties ar cilvēkiem un arī tagad internetā redzot, ko viņi dara, ir sajūta, ka Baltijas valstis sadarbojas, notiek mijiedarbība.

Vai tu esi pamanījis kādas konkrētas atšķirības starp šo valstu elektroniskās mūzikas scēnām?

Ir tādas globālas tendences, žanri, kas ir aktuāli visur. Ir maza daļiņa mūziķu, kas katrā valstī mēģina radīt savu skanējumu. Pēdējā laikā gan mazāk sekoju tendencēm, tas nav bijis tik svarīgi. Man nesen kāds teica, ka aktuāls šobrīd esot "industrial grime"... Tehno mūzika atkal ir uzplaukusi jaunā skanējumā. 

Es patiesībā pat priecājos, ka šobrīd nav tik izteiktu trendu, atšķirībā no tā, kā bija pirms, piemēram, gadiem četriem un vēl agrāk, kad ļoti aktuāls bija dabsteps, vēlāk "trap" mūzika... Tagad tie lielie trendi izmirst un man ir cerība, ka katrs mūziķis sāks meklēt savu skaņu.

Klišejisks jautājums - vai tev nešķiet, ka elektroniskā mūzika, ko mūsdienās faktiski var veidot katrs mājās pie datora, ir noplicinājusies - kļuvusi vienveidīga, varbūt pat sevi izsmēlusi?

Man agrāk tā šķita, bet tomēr ir cilvēki, kuri ieklausās mūzikā un spēj novērtēt kvalitāti - atšķirt tos, kuriem ir sava skaņa vai potenciāls, un tos, kuri vienkārši mēģina kaut ko atdarināt.

Tu agrāk esi spēlējis dzīvo mūziku. Kas, tavuprāt, ir būtiskākā atšķirība starp elektroniku un mūziku, kas tiek spēlēta "dzīvajā"?

Tās ir divas dažādas pieejas. Tad, kad biju ģitārists rokgrupā, skaņdarba tapšanas process bija citāds. Piemēram, vokālists atnes tekstu vai savu melodiju, un pēc tam visa grupa apaudzē mūziku tam apkārt, lēnām rodas skaņdarbs. Kā "Mr. Myster" es esmu viens pats, man ir jārada visa mūzika, es esmu tāds kā cilvēks-ansamblis.

Tas ir grūtāk vai vieglāk?

Man kā cilvēkam, kuram patīk darboties vienatnē, tas ir vieglāk. Patīk tas, ka varu visu kontrolēt, taču dažkārt pietrūkst iespēju ar kādu apmainīties idejām. Tāpēc ļoti nāk par labu "DDA" - iespēja kādam citam uzlikt jaunāko gabalu, kopā paklausīties... Tad var dzirdēt atsauksmes, ieteikumus. Pamatā visam ir mēģinājums iedvest tajā robotā kādu dzīvību. Dzīvu grūvu radīt ar mehānisku aparātu.

Source

DELFI Kultūra

Tags

Baltija Kodek Mūzika Palladium Radiohead Tallina Tallinas mūzikas nedēļa Tallinn Music Week
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form