Jaunības melanholija latviski. 'Carnival Youth' albuma recenzija
Foto: DELFI

"Carnival Youth" sāk pieaugt. Ja tu aktīvi muzicē jau piecus gadus, izdod trešo albumu, pārmaiņas pēc iedziedi to latviski, nevis angliski, un visi sāk mazliet piemirst, ka tavs tēvs ir Renārs Kaupers, tie ir labi rādītāji, ka esi nostājies pats uz savas muzikālās takas. Jaunais gandrīz minialbums "Vienā vilcienā" apliecina Emīla Kaupera, Edgara Kaupera un Roberta Vanaga kļūšanu par stabilu vērtību pašmāju poprokā.

Nenoliedzami liels nopelns "karnivāļu" straujajā skrējienā uz atpazīstamību gan pašu mājās, gan arī vairākās rietumpasaules ārvalstīs ir bijušajai "Prāta Vētras" menedžmenta komandas dalībniecei Gunai Zučikai. Uztaustījusi, kā un kas īsti notiek starptautiskajās mūzikas konferencēs un attiecīgi industrijā, viņa "Carnival Youth" uzreiz ievirzīja pareizajās sliedēs un "Vienā vilcienā" ir jau kārtējā pareizā pietura visticamāk vēl ļoti garajā maršrutā.

Jaunais, Berlīnes "Red Bull" studijā ierakstītais albums ir lieliska nodeva latviešu publikai. Kad pirmie puni un uzslavas ārvalstīs dabūtas, ir īstais brīdis neaizmirst par savu tēvu zemi un labākais veids, kā to izdarīt, ir iedziedāt dziesmas dzimtajā mēlē. Turklāt jaunas, nevis pārtulkotas vecās. Un latviskā melanholija "karnivāļiem" pat ļoti piestāv, jo gan vokāla intonācijas, gan melodijas un teksti jau kopš grupas pirmsākumiem signalizē par tādām latviski gaišajām skumjām, kas vislabāk saprotamas tieši pašmāju klausītājam.

"Carnival Youth" ir interesants jaunības dauzīšanās un šo gaišo skumju apvienojums, ko visticamāk ne pārāk saprastu, piemēram, saulainās Kalifornijas pamatauditorija. Abu brāļu Kauperu, Vanaga un arī nu jau bijušā ceturtā pastāvīgā grupas dalībnieka Alekša Luriņa radītajā mūzikā jūtams latviskais, ziemeļeiropeiskais kods, kas saskatāms arī visnotaļ kvalitatīvajos, dažādās Latvijas pilsētās tapušajos videoklipos.

Jaunā, latviskā plate ne ar ko īpaši nepārsteidz, drīzāk loģiski turpini iesākto kustību ar to pašu vienu pareizo vilcienu. Un, lai kā jaunības dauzīšanos izbaudīt gribētājus varētu kaitināt vārds "pareizi", virziens ir īstais. Atļaušos prognozēt, ka "Carnival Youth" varētu kļūt par diezgan labi zināmu Eiropas grupu pēc vēl pāris albumiem ar dziesmām angļu mēlē, attiecīgi vēl kaudzītes lipīgu melodiju un "braucienā tālā un trakā" izriņķošanas pa valstu valstīm, skatuvju skatuvēm, radiostaciju radiostacijām un straumēšanas servisu pleilistu pleilistēm.

Citāts par braucienu tālo un trako ņemts no jaunā albuma dziesmas "Stūre", kurā jau ne pirmo reizi "karnivāļi" izmantojuši Imanta Ziedoņa dzeju, tādējādi vēl vairāk pastiprinot latvisko kodu savā radošajā darbībā. "Puikas, šis brauciens būs tāls un traks, – stūre trīc rokās manās. Puikas, šis brauciens būs tāls un smags. Tā būs izlaušanās." Vai vēl precīzāk iespējams raksturot mēģinājumus tikt lielajā Eiropas mūzikas tirgū?

Par spilgtāko "Vienā vilcienā" dziesmu gan gribētos atzīt "Kilometriem tālu". Tātad, arī par došanos ceļā pie stūres, kas acīmredzami ir ļoti aktuāla "Carnival Youth" tēma. Iesēdusies galvā un radošajās dvēselēs pēc tūres pa daudzām Eiropas valstīm, gūstot neatsveramu pieredzi, kad jaunību pamazām pagātnē pabīda strauji uzkrātā pieredze, dodot vietu apziņai par to, kas esi un ko patiešām vēlies sasniegt. Ja "Carnival Youth" spēs saglabāt cilvēkmīlestību tekstos un spēju ķert no kosmosa paķerošas melanholiskās melodijas, mēs par viņiem vēl dzirdēsim daudz.

Tikmēr atliek iemīlēt jaunās "Carnival Youth" dziesmas albumā ar vasarīgi rozīgo makšķernieku Donātu uz vāku. Dziesmas, kas Berlīnes studijā veikli ierakstītas "dzīvajā", tādējādi neatstājot vietu šaubām, ka tās labi skanēs arī grupas lielkoncertā 26. augustā Siguldas pilsdrupu estrādē.

Tags

Carnival Youth recenzija

Comment Form