Foto: Matīss Markovskis

Ar krāšņu koncertu un izciliem māksliniekiem 13. septembrī Dzintaru koncertzālē, Jūrmalā tiks atklāts 15. "Kremerata Baltica" festivāls. Koncertā muzicēs "Kremerata Baltica" mūziķi, kā arī vijolnieks Tibors Varga un pianiste Julianna Avdejeva, portālu "Delfi" informē koncertzāles pārstāvji.

Jau ziņots, ka šogad Gidona Krēmera un "Kremerata Baltica" rīkotais festivāls notiks no 13. līdz 16. septembrim.

"Kremerata Baltica" festivāla atklāšanas koncertā, kam dots apakšnosaukums "Ungāru vējš", uzstāsies starptautiski atzītā pianiste, 2010. gada Šopēna konkursa uzvarētāju Juliannu Avdejevu. Spilgtā trīsdesmitgadnieku paaudzes pianiste šovasar debitēja Zalcburgas festivālā un uzstājas ar tādiem ievērojamiem pasaules orķestriem, kā Londonas filharmonisko orķestri, Zviedrijas Karalisko filharmonijas orķestri un citiem. Viņas izpildījumā baudīsim ungāru dižākā klaviermūzikas virtuoza Franča Lista poētiski majestātisko "Pirmo klavierkoncertu Mibemolmažorā".

Tibora Vargas starptautiskā junioru vijolnieku konkursa 2018. gada laureāts Arturs Trēlness un "Kremerata Baltica" atskaņos "Ziemu" no Antonio Vivaldi pasaulslavenā cikla "Gadalaiki", kā arī Adama Skoumala (Adam Skoumal) "Variācijas par čigānu melodijas tēmu". Skoumals ir viens no savas paaudzes ievērojamākajiem čehu pianistiem un komponistiem. Pirmo atzinību kā komponists Skoumals ieguva 1998. gadā festivālā "Prāgas pavasaris", kur viņa kompozīcija tika apbalvota ar pirmo vietu kā labākais laikmetīgais skaņdarbs. Skaņdarbs "Variācijas par čigānu melodijas tēmu" vijolei un orķestrim bija izvēlēts kā obligātais laikmetīgās mūzikas skaņdarbs starptautiskajos vijolnieku konkursos Sionā, Šveicē, (2009) un Buenosairesā, Argentīnā, (2010).

"Kremerata Baltica" kamerorķestra virtuozais sniegums uzmirdzēs Bēla Bartoka (Béla Bartók) "Otrā stīgu kvarteta" orķestra versijas pārlikumā. Bēla Bartoks ģeniāli prata sakausēt ungāru mūziku ar modernajām kompozīcijas tehnikām, piešķirot arhaiskajam tautas mantojumam tādu vitalitāti un izteiksmības vārdnīcu, kas izdevies vien retajam komponistam. Bartoka "Otrais stīgu kvartets" ir viņa kamermūzikas šedevrs ar rokmūzikas cienīgu ritmiku un apollonisku garu. Skaņdarbs rakstīts Pirmā pasaules kara laikā, kad Bartoks bija spiests emigrēt no Budapeštas. Atšķirībā no iepriekš rakstītajiem opusiem, komponists šajā ir klasiski "atturīgāks", lēnajās daļās it kā ļaujot nojaust tā brīža dzīves izolētību.

Savukārt latviešu komponists Kristaps Pētersons īpaši šim festivālam ir radījis jaundarbu "Bartokālā etīde", kas tapis, iedvesmojoties no Bēla Bartoka intervijas Ņujorkas Radio. Komponists par jaundarbu saka: "1944. gada 2. jūlijā Bēla Bartoks sniedza interviju Ņujorkas Publiskā radio raidījumam/koncertam "Jautā komponistam". Skaņdarba pamatā ir šīs intervijas ieraksts. Ir sanācis tā, ka līdzīgi Bartokam Ungārijā viņa laikabiedrs Latvijā, folklorists un filologs Kārlis Straubergs, arī veica nozīmīgu pētījumu folklorā. Skaņdarbā dzirdams divu veidu akustiskais materiāls, kur pirmais vairāk akcentē laika, otrs – telpas kategoriju."

Izceļot gan Latvijas, gan citu Austrumeiropas valstu vēsturiskos centienus pēc neatkarības, "Kremerata Baltica" festivāla motīvs šogad ir Austrumeiropas vējš –programmu veidojot ar latviešu, ungāru, čehu, ukraiņu un poļu komponistu skaņdarbiem.

Biļetes pieejamas visās "Biļešu paradīzes" tirdzniecības vietās un internetā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!