Dziesmu secībai nav nozīmes.
Mans šī gada albums Nr.1! Varu tikai apskaust viņa radošumu... Ja "Bon Iver" pirmajā albumā brīžiem palika garlaicīgs, tad šis ir interesants, neapnīkošs un dziļš ieraksts.
Bon Iver - Holocene
Ar šo dziesmu iepazinu grupu "Arcade Fire", kas no tā brīža vienmēr bijusi viena no manām iecienītākajām grupām. Man patīk visi viņu albumi un man patīk, ka vīrs ar sievu var tik labi saprasties arī uz skatuves.
Arcade Fire - Cold Wind
Zinot Koena vēlīno daiļradi, man nemaz nekārojās uzzināt ko tad šis kungs dziedāja savā jaunībā. Bet, pārkāpjot sev pāri un sākot iedziļināties Koena pagātnē, es biju šokā. Šokā par veselu lērumu brīnišķīgu dziesmu, par mūzikas vienkāršību, bet tajā pašā laikā - dziļumu. Koens ir viens no mana trešā albuma lielākajiem iedvesmas avotiem.
Leonard Cohen - The Stranger Song
Ar šo kungu mēs draudzējamies jau kopš manas bērnības. Līdz ar to - es nevaru nepieminēt, ka Geibriels man vienmēr šķitis viens no interesantākajiem izpildītājiem. Viņa koncerti izceļas ar krāšņu šovu, kas balstīts uz labu režiju, nevis konfeti lietu un baloniem, savukārt - viņa mūzika ir atraktīva, reizē - nopietna un dziļa. Pētera pēdējo gadu darbība gan manī sagādā vilšanos.
Peter Gabriel - Solsbury Hill
Šķiet, no pēdējo gadu mūzikas gūzmas, šī ir vienīgā grupa, kuras katrs nākošais albums burtiski samīca viņu iepriekšējo veikumu. Ar sajūsmu sagaidu viņu jaunos ierakstus un apbrīnoju "Wild Beasts" spēju un spēku nostāties pret kārdinošo mūzikas biznesu, nolemjot tomēr radīt mūziku, kas pašiem sagādā baudu. Līdz ar to- tā sagādā baudu arī viņu klausītājiem. Arī man.
Wild Beasts - Albatross
Onkuļi, kuri, šķiet, ir katra mūziķa, vecumā no 20 - 30, "ietekmju listē". Ko tur liegties - viņi bija mūsu paaudzes "bērnības mūzika" - spēcīga ietekme un inspirācija muzicēt. Domāju, ka nemelošu, ja teikšu, ka "Radiohead" bija, ir un būs planētas Pirmā grupa. Neanalizējot viņu pēdējos albumus, bet vienkārši atzīstot to. Nu, ir taču, vai ne?
Radiohead - Where I End And You Begin
Tāpat kā Leonards Koens, arī Niks Dreiks ir mana lielākā ietekme mūzikā. Skumja un aizdomāties liekoša biogrāfija. Sava laika ģēnijs, kura talantu atzina tikai pēc viņa pāragrās nāves. Ja prasītu man, es teiktu, ka dziesminieku žanra "krusttēvs" ir tieši Niks (piedod, Bob Dilan).
Nick Drake - Northern Sky
Mana jaunības dienu grupa nr.1. Man bija 17 gadu, kad sāku klausīties "Massive Attack" un, ja kādam rodas interese uzzināt, no kurienes smēlos iedvesmu "eksperimentiem" pirmajos divos albumos - šī ir atbilde. Un "Massive Attack" konerts Skonto stadionā ļoti daudzus gadus bija mans lielākais muzikālais pārdzīvojums.
Massive Attack - Angel
Kungs, kurš mani iedvesmo vēl joprojām. Ja man iedotu pārsimt tūkstošus, es nedomājot izvēlētos Beku par sava nākošā albuma producentu, jo tas, ko viņš savulaik ir izdarījis ar Mariannu Feitfulu, Šarloti Geinsbūru un daudziem citiem mūziķiem, ir brīnišķīgi! Spēt apvienot mūzikas trauslumu ar jaudu ir viņa jājamzirdziņš.
Beck - Lost Cause
Viņa pirmais albums bija šokējošs. Viņa nākošie albumi bija debešķīgi. Nesen man Raimix (dziesminieks El Mars) man izstāstīja, ka Devendra esot arī skeiteris un vindsērferis. Viņš ir viens no dziesminiekiem, kurš atļaujas darīt visu, kas ienāk prātā. Devendram ir burvīgi draugi (Coco Rosie, Anthony and The Johnssons un citi). Man šķiet, ka viņš visu laiku ir "zem zāles", bet, ja tas ir iemesls kāpēc viņš rada fantastiskas dziesmas, tad - lai...
Devendra Banhart - Santa Maria Da Feira