26.novembrī portāls "Delfi" svin 13.jubileju un tāpēc šoreiz sava maģīša saturu izskatīja un 10 no visu laiku iecienītākajām kompozīcijām atklāja "Delfi" galvenais redaktors Ingus Bērziņš, kurš vada arī "Radio Naba" raidījumu "Mūzu muzejs" un diskotēkas "Nabaklab".
Dziesmu secībai nav nozīmes.
Mihaels Kleofass Oginskis, "Atvadas no Dzimtenes"
Visticamāk, skaistākā melodija pasaules vēsturē.
Edvards Grīgs, "Pērs Gints", 1. svīta "Rīts"
Normāls cilvēks, kas jel reizi ir dzirdējis šo, pēc tam diez vai būs spējīgs vairāk par minūti izturēt jebko, kas tiek atskaņots mūsdienu komercradio kanālos.
Iggy Pop, "Living on the Edge of the Night"
Dižais Igijs ir izcils visā savā tūkstošveiža daiļradē no pirmajiem niknajiem "The Stooges" akordiem 1969.gadā līdz lakoniskajām dzīvesgudra patriarha franču mīlasdziesmu kaverversijām šogad albumā "Apres". Šajā un citās dziesmiņās no albuma "Brick By Brick", starp citu, ģitāru iespēlējis Slešs.
Nautilus Pompilius, "Zverj"
Dziesma, kuru klausoties, mēdz palikt fiziski slikti no eksistenciālas bezcerības šausmām. Manuprāt, ja muzikāls darbs spēj kaut ko tādu, tad tā ir zīme, ka darba radītājs ir izcils ģēnijs.
Čiž i Ko, "O ļubvi"
Lai sasper mani Nacionālā apvienība, bet mūsu kaimiņtauta vislabāk pasaulē spēj mākslā sasniegt smeldzes un pašironijas dziļumus.
Skumju akmeņi, "Mēma zemes skumjā balss"
Iespējams, vienīgā grupa Latvijā, kas būtu droši varējusi nostāties blakus visiem sava žanra pasaules varenākajiem. Tas, ko Helēna tolaik, padsmitgadniece būdama, darīja ar savas balss diapazonu, ir tik bezgala, bezgala skaisti...
Fields Of The Nephilim, "At the Gates of Silent Memory"
The Pixies, "Here Comes Your Man"
Nemīlēt "pikšus" būtu apgrēcība pret mūziku. Šķiet, nav neviens no rokmūzikas autoritātēm, kas nebūtu atzīmējis šo lielisko Bostonas četrinieku, kuru par savu iedvesmas avotu sauc visi dižākie nākamie ar Kurtu Kobeinu un Džeku Vaitu priekšgalā.
The Hobos, "Flying Away"
Iespējams, labākā dziesma latviešu rokmūzikas vēsturē. Esmu pateicīgs liktenim, ka man ir iespēja būt ģeniālā Rolanda Ūdra vienam no tuvākajiem draugiem.
Bruce Springsteen, "Point Blank"
Vecu vīru raudāmgabals, kura laikā padomāt gaiši skumjas domas par to, ka pasaule nekad vairs nebūs tāda, kā tad, kad mēs bijām jauni un rokenrols bija ar mums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
