Foto: LETA/Publicitates foto/Edgars Kārklis
Tā jau kļuvusi par tradīciju. Katru otro gadu ap Jāņu laiku dienasgaismu ierauga mūsdienu tautas mūzikas skaņdarbu izlase "Sviests". Par laimi 2019. ir tas "otrais" gads, kad nu jau astotais "Sviests" ir sakults un tiek piedāvāts mūzikas gardēžiem etniski noskaņotai baudīšanai Līgo vakarā vai vienkārši ikdienā.

Kultūras menedžmenta centrs "Lauska" pieturas pie zināmas kvalitātes latiņas, kas garantē to, ka izlase izklausīsies augstvērtīgi un atgādinās ekletisku, bet vienotu mūzikas albumu. "Sviests 8" nav izņēmums. Šoreiz raibais etnodeķis sašūts no koklētāju un citu nosacīti gaisīgu instrumentālistu, jau rūdītu etnomūziķu, danču muzikantu un neiztrūkstošu eksperimentētāju radītā. Īpaši jūtama arvien pieaugošā tendence sadarboties ar citu valstu etnomūziķiem, kas ir modīga parādība visā pasaulē, ne tikai pie mums.

Viena no izlases neparastākajām kompozīcijām ir bungu un dūdu grupas "Auļi" kopdarbs ar austriešu jodelētāju Albīnu Paulusu. Lai kā gribētos abstrahēties un ar visu nopietnību pieņemt dažādu pasaules tautu mūziku, būsim jau nu godīgi – ir grūti neiesmieties, klausoties jodelēšanu.

Arī dziesma "Almerlied huidirdio" izraisa smaidu, jau izlasot tās nosaukumu vien. Taču skaņdarbs sanācis muzikāli skanīgs, žiperīgs un kārtējo reizi atgādina, ka rudenī "Auļi" piedāvās savas jaunās programmas "Senču balsis" koncertus kopā ar lieliskiem ārvalstu kolēģiem. Jau zināms, ka Latvijā ieradīsies mongoļu zvaigzne Bacorigs Vānčigs, sāmu joikotājs no Norvēģijas ziemeļiem Kajs Sombijs un, tātad, arī austriešu jodelētājs Albīns Pauluss. Par ceturto goda viesi Kaspars Bārbals ar komandu pagaidām vēl kaitinoši klusē. Starp citu, Bārbals jau ierasti ir "Lauskas" mūzikas ierakstu studijas galvenais dūzis, kurš vareni padarbojies arī astotā "Sviesta" tapināšanā. Proti, režisējis pie skaņu pults lielāko daļu no 20 izlases skaņdarbiem.

Vēl viena jau pēc pirmās "Sviesta 8" noklausīšanās reizes prātā paliekoša dziesma ir dueta "Balssbalss" līgotne, kas tā arī saucas - "Līgo". Tās neparastums izpaužas bītboksa izmantošanā, ko piedāvā Arvis Kantiševs, Danai Indānei-Surkienei dziedot pārliecinoši spēcīgā balsī un fonā skanot indiešu harmonijam. Izklausās gan mūsdienīgi, gan maģiski.

Tāpat prātā aizķeras pārējo ārzemju viesu dalība izlasē. Iesākas tā ar ainu tautas vokālista un tradicionālā stīgu instrumenta tonkori spēlētāja no Japānas Oki Kano sadarbību ar lietuviešu dziedātāju Lauritu Peleniūti, piedaloties arī stilīgākajai latviešu koklētājai Laimai Jansonei. Visi trīs pirms pāris gadiem satikās pasaules mūzikas festivālā "Porta" tepat Rīgā un acīmredzami sapratās no pusnots, ko izdevies fiksēt arī ainu tautasdziesmas un lietuviešu sutartines sajaukumā "Atuy so kata". Nosaukts gan jauntapušais trio ne mazāk divdomīgi un jancīgi, kā pati "Sviesta" izlase - par "LOL".

Pie ārzemju sadarbības tikušas arī Latvijas Kultūras akadēmijas tradicionālās dziedāšanas kopējas "Saucējas", kuras sadziedājušās ar sicīliešu etnomūzikas trio "Oi Dipnoi". Sanācis piesātināts un jestrs skaņdarbs, kurā lieliski saderas "Saucēju" ierasti daudzbalsīgi dziedāta Kurzemes tautasdziesma "Maģa, maģa ābelēna" ar itāliešu dziļi un pat grūvīgi skanošu etnodžeza danci. Tiek izmantots gan bodrans jeb rāmja bungas, gan vargāns, gan ermoņikas, pie zemes visu šo tradicionālo vieglumu noturot džezīgai basģitārai.

Pie "ZeMes" tas tik tiešām izlasē arī nonāk, turklāt paturpinot Kurzemes tēmu atsperīgā skaņdarbā "Kurzemes dzīres". Tas gana labi atspoguļo jau minētās koklētājas Laimas Jansones un DJ Monsta tandēma raksturīgākās iezīmes. Laima viegli rotaļājas ar jau par gana ikdienišķu mūzikas instrumentu kļuvušo kokli, bet Monsta piedāvā dzīrēm atbilstošus, bet neuzbāzīgus bītus. Šis skaņdarbs, starp citu, nav atrodams gluži nesen "Delfi" mūzikas sadaļā apskatītajā "ZeMes" debijas albumā "Visuma vizošā tumsa".

Ar neparastu instrumentālo kompozīciju izlasē šoreiz pārstāvēti mūsu postfolka vecmeistari "Iļģi". "Kunigundes un Dabreļa kāzu deja" izklausās pēc īstena viduslaiku viesību danča, kur viena no galvenajām lomām atvēlēta stabulei. To iespēlējusi Kristīne Stumbure, par pārējo muzikālo noformējumu pārūpējoties "Iļģu 2019" pamatsastāvam – Ilgai Reizniecei, Mārim Muktupāvelam, Gatim Gaujeniekam, pie kura studijā skaņdarbs arī tapis, Mārtiņam Lindem un, jā, Arnoldam Kārklim, kurš aizstājis Ņūorleānas muzikālajos plašumos iestigušo Egonu Kronbergu.

"Sviestā 8" nav atrodamas jaunos popmūzikas plašumos tautas mūziku reklamējošās "Tautumeitas", taču bez grupas dalībnieču klātbūtnes šeit tomēr nekādi neiztikt. Māsas Rancānes pārstāvētas ģimenes projektā "Lata Donga", kam pērn nāca klajā debijas albums "Variācijas". Arī izlasē pārstāvētais "Ūsiņš" nav atrodams albumā, tādējādi "Sviests" turpina tradīciju piedāvāt jaunus ne tikai vēl maz atpazīstamu, bet arī jau labi zināmu grupu un projektu skaņdarbus.

Izlasē iekļauta vēl viena ilggadējā Latvijas folkloras kustības uzturētāja - grupas "Laiksne" - jestrā dziesma "Miegs man nāca", kas ierasti arīdzan tapusi Gata Gaujenieka studijā. Tradicionāli vieglais un dauzonīgais "Laiksnes" muzicēšanas stils ļauj izlasē plūstoši pāriet uz muzikantu sadaļu, bez kuras mūsdienu tautas mūzikas kopskats nebūtu pilnīgs.

"Kaktu balles muzikanti" ir duets, kurā tradicionālo ieviņu jeb ermoņiku spēlētājs un dziedātājs Oskars Patjanko apvienojies ar vēl vienu "Tautumeitu", dziesmas "Vanderzeļļi" gadījumā vijolnieci Laumu Bērzu. Par kaktu ballēm savulaik dēvēja oficiāli nepieteiktas lauku ballītes, kas notika uz ēverģēlībām veiklāk mudinošās mājās vai šķūņos... Ar līganāku danci "Būru maršs" jaunajā izlasē pārstāvēti "Sēļu muižas muzikanti", kuri nākuši no Mazsalacas novada Sēļu pagasta. Šī mūzikas kopa jau četrus gadus spēlē pagājušā gadsimta 20. - 50. gadu Vidzemes zaļumballēs bieži atskaņotas dziesmas un danču melodijas, kas joprojām iederas arī mūsdienās.

Beigu sadaļā "Sviests 8" nonāk tumšākās, eksperimentālās noskaņās, ko iesāk šā gada 1. janvārī debijas albumu "Ko dara pasaule neradīdama" izdevušās skābās Līgas jeb "Līgas pH3". Lielisks eksperimentālās etnomūzikas projekts, kurā Līgas gan ir tikai divas no piecām dziedātājām, bet liels muzikālais nopelns ir labi zināmās postmetāla grupas "Tesa" ģitāristam Kārlim Tonem, kurš meiteņu piedziedājumu papildina ar mītisku un pabiezu instrumentālo slāni. Izlasei izvēlēts salīdzinoši miermīlīgs skaņdarbs "Pelīte", kas, tieši tā – arīdzan nav atrodams minētajā debijas albumā.

Mistiski ievelkošo noskaņu paturpina dziedātāju kopa "Banga" ar dziesmu "Gaigaliņa" un arī tumšās folkmūzikas grupa "Rāva", kas pērn izdeva kara tēmai veltītu tāda paša nosaukuma debijas albumu. Arī "Vēja māte" ir trio jaundarbs, kas izteikti iezīmē čella patīkamo un mānīga miera pilno dominanci "Rāvas" skanējumā.

Vēl noteikti jāizceļ apvienības "Pērkonvīri" dziesma "Ai, varīte!", kurā pievienojies vēl viens "Pērkonietis" Raimonds Bartaševičs. Jau ne pirmo gadu simpatizē "Pērkonvīru" spēja apvienot dažādu bungu un perkusiju skanējumu ar kokļu maigo eleganci. Tādas, starp citu, netrūkst daudzās "Sviesta 8" kompozīcijās, iezīmējot diezgan izteiktu 2019. gada Latvijas tautas mūzikas skanējumu, kuru tā radītāji nekautrējas jaukt kopā ar visdažādākajām stilistikām šīs valsts robežās un ārpus tām.

Tāds arī ir nu jau ilggadējais "Sviesta" veidotāju mērķis - parādīt, cik dažāda un daudzpusīga var būt tautas mūzika, kas turpina attīstīties un turpinās to darīt tik ilgi, kamēr vien būs tauta, kurai tas šķitīs interesanti. Pirmās "Sviesta" izlases nu jau jāpameklē ar uguni, taču gan jau, ka nav neiespējami joprojām atrast arī tās. Lai nu kam, bet astoņām Jura un Dainas Zalānu sastādītajām, lielā mērā Kaspara Bārbala muzikāli producētajām un Austrālijas latvieša Džeremija Smīdsa dizainiski lieliski noformētajām "Sviesta" izlasēm, tautieši, gluži vienkārši vajadzētu atrasties jūsu mūzikas kolekcijās. Līgo, līgo!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!