Komponisti Zaļupe un Lācis radījuši apjomīgas simfonijas
Foto: LETA

Martā un aprīlī pirmatskaņojumu Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) izpildījumā piedzīvos divu latviešu komponistu Riharda Zaļupes un Kārļa Lāča simfonijas, preses konferencē pastāstīja LNSO direktore Inda Lūkina.

Zaļupe pastāstīja, ka vēlējies radīt darbu par Nameju, kad komponistam neizdevās radīt mūziku filmai "Namejs", viņš izlēmis rakstīt simfoniju. "Kad bija pirmā doma, gribēju aizbraukt prom no Latvijas, lai izvairītos no tai raksturīgā pelēkā motīva. Rezultātā šī pelēkā krāsa ir pārvērsta episkā noskaņojumā," pastāstīja komponists. Viņš savam darbam iedvesmojies no Laimoņa Pura romāna "Degošais pilskalns". "Gribēju stāstīt par vēsturi. Es nemaz nebiju iedomājies, ka 13.gadsimtā Latvijas teritorijā norisinājās gladiatoru cienīgas cīņas," norādīja Zaļupe.

Simfonija "Namejs" ir 45 minūšu gara kompozīcija, kura sastāv no četrām daļām. Pēc komponista teiktā, darbs neesot veidots kā dramaturģisks skatījums, tas parādot to, kāda bija dzīve 13.gadsimtā. "Šajā reģionā un Eiropā bija dramatiskas cīņas par brīvību un ietekmes sfērām," paskaidroja Zaļupe. Šajā simfonijā, kura balstās vēsturē, galvenais neesot personības un valstsvīri, bet sabiedriskie ekonomiskie apstākļi un pati tauta. Līdzās mākslas vērtībām simfonija satur arī vēsturisko procesu apceri un dažādu tautu dzīves norišu izpēti, ļaujot labāk saskatīt tautas un atsevišķu personību mijiedarbību. Tas, pēc komponista domām, māca dziļāk ielūkoties tautas pagātnē, lai saprastu, kā virzījies tautas liktenis.

Zaļupes simfonija "Namejs" pirmatskaņojumu piedzīvos 20.martā Lielajā ģildē. Koncertu diriģēs Guntis Kuzma. Tajā skanēs arī Kloda Debisī "Prelūdija fauna diendusai", kā arī Andersa Kopela "Otrais koncerts saksofonam un orķestrim", kuru izpildīs saksofonists Oskars Petrauskis.

Lācis atzina, ka viņam nav daudz garīga rakstura skaņdarbu. Savu simfoniju "Krusta ceļš" viņš radījis, balstoties Jēzus Kristus krusta ceļa staciju formā un Bībeles tekstos. "Stāsts ir vispārināts. Katrs to var uztvert, kā grib. Krusta ceļš ir mans jautājumu ceļš un arī tavs," norādīja Lācis. Viņam šis darbs bijis kā semiotiskas pārdomas par Krusta ceļu laikmeta un personības pretstatu griezumā. Lai padarītu kompozīciju uzrunājošāku, autors tajā iekļāvis arī Imanta Ziedoņa dzeju. To ar Lāča mūziku izpildīs dziedātāja Jolanta Strikaite. Viņa pastāstīja, ka ir pieradusi pie Lāča mūzikas, bet nekad arī nejūtas gatava, kad saņem nošu materiālu.

Lāča simfoniju "Krusta ceļš" Lielajā Piektdienā, 3.aprīlī, diriģēs Māris Sirmais. Viņš par Lāča mūziku pastāstīja, ka tā ir "muzikāls neprāts". "Tas ir kā bez kartes pirmo reizi iziet svešā pilsētā un doties, kur acis rāda. Aiz katra stūra var gaidīt pārsteigums," skaidroja Sirmais. Koncertā izskanēs arī Arvo Perta Pirmā simfonija un "Credo" ar Johana Sebastiana Baha "Domazōra prelūdijas" skaņām, kuras izpildīs pats Lācis. Sirmais pastāstīja, ka klausītājus gaida pārsteigums, jo Perta Pirmā simfonija ir krasi atšķirīga no Perta vienkāršības un minimālisma, kuru pazīstam. "Credo" savukārt atspoguļojot Perta dzīves lūzuma punktu. Šī programma tiks atskaņota arī Vidzemes koncertzālē "Cēsis" 4.aprīlī. Abos koncertos piedalīsies arī Valsts akadēmiskais koris "Latvija".

Jau ziņots, ka 18.maijā Parīzē, Elizejas lauku teātrī, LNSO, koris "Latvija", solisti Maija Kovaļevska, Oļesja Petrova, Džordžo Berudži un Egils Siliņš atskaņos Džuzepes Verdi "Rekviēmu". Pie diriģenta pults atradīsies Andris Poga. Koncerts iekļauts Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē kultūras pasākumu programmā. Parīzes koncerta priekšnojautās 15.maijā šī programma tiks atskaņota Vidzemes koncertzālē "Cēsis".

Sezonas otrajā daļā orķestris sagatavojis skati mūzikas gardēžiem, atverot Antonīna Dvoržāka, Sergeja Rahmaņinova, Dmitrija Šostakoviča, Antona Bruknera, Roberta Šūmaņa, Žana Sibēliusa un Pētera Plakida pūra lādes un greznumam meistarīgi izmantojot kamermūzikas smalkumus.

Sezonas noslēguma koncertā 29.maijā skanēs Viļņa Šmīdberga jaundarba "Jūras raksti" pirmatskaņojums. Dienu pirms, 28.maijā, sezonas noslēguma programma tiks atskaņota arī Rēzeknē, Latgales vēstniecībā "Gors".

Toties izglītojošo koncertu ciklā "Koncertsarunas ar Goran Gora@LNSO" paredzēti divi koncerti jauniešiem - 26.februārī "#Bēthovens #Piektāsimfonija" un 24.aprīlī "#Dvoržāks #Simfonijanojaunāspasaules".

Tags

Egils Siliņš Goran Gora Jolanta Strikaite Maija Kovaļevska Māris Sirmais Oskars Petrauskis Vidzemes koncertzāle Viļņa

Comment Form