Koncerta apskats: 'a-ha' atvadās Rīgā

Foto galerija

Mēnesi pirms grand finale Oslo visu laiku slavenākā norvēģu grupa, Skandināvijas muzikālā eksportprece numur divi, pieturēja savu grandiozās atvadu turnejas karavānu arī Rīgā, lai atzīmētu kopīgi pavadītos 25 gadus Un pēc tam it kā dodos katrs uz savu pusi, ar godu noietu no skatuves. Nu labi... mūsdienās grupas izjūk, lai atkal ar pompu apvienotos... turklāt ar Mortena Harketa balsi jau būtu grēks, teiksim, ar dārzkopību nodarboties. Taču paliksim pie tā, ka šis bija vēsturiskais atvadu koncerts Rīgā un, ja to palaidāt garām, tad, piedodiet, cita vairs nebūs.

Koncerts sākas ar zaļiem prožektoru gaismas kūļiem tumsā, ekrānu smilšu pulksteņa formā – laiks rit! Tad iemirgojas visi trīs milzīgie ekrāni – tajos zib dokumentāli 20.gadsimta kadri. Tur satrakojušies fani, pāvests un elegantā Džekija. Skati jaucas ar šībrīža koncerta ainām. Ardievu, aizgājušais gadsimt, ardievu astoņdesmitie, ardievu deviņdesmitie! Ar 'Sun Always Shine on TV' Rīgas atvadu priekšnesums ir sācies.

Pulsējot asinsvadu sistēmai uz ekrāniem, izskan 'The Blood That Moves The Body'. Nosacīti pirmajā koncerta daļā akcents likts uz astoņdesmito gadi hītiem. Dzirdu vīrieša balsi aiz muguras sakām – "šitā vienmer disenēs bija lēnā", uz ko otra stiprā dzimuma balss atbild ar saprotošu "O, jā!". Protams, tā ir 'Stay On These Roads'. (Pieņemu, ka apmēram desmit gadus vēlāku "diseņu" apmeklētaji, cik tas attiecās uz "lēnajam", palika nedaudz ar rūgtumiņu sirdī, jo superromantiskā 'Velvet' tā arī koncertā neizskanēja.)

Zināma neveikluma sajūta piemeklē gan mani, gan izskatās, arī pašu Mortenu, kad publika tiek aicināta dziedāt līdzi vienam no grupas debijas albuma singliem 'Hunting High And Low'. Skatuves priekšā kaut kas skan, bet skatos sev apkart – klau, izslavetā dziedātaju tauta – visiem mutes ciet! Skats tribīnēs – nu daži kaut ko mēģina, bet tas pats. "Jūs bijāt...klusi," sirsnīgi smaidot, nosaka "a-ha" vokalists.

Otrā – romantiskā - daļa tiek pavadīta bez spožiem prožektoriem, krietni intīmākā skatuves noformējumā. Neierastā versijā izskan jaunākais singls 'Butterfly, Butterfly', kā arī klasika - 'Crying in the Rain'. Savukārt koncerta nosacīti trešajā daļā vairak skan pēc atkalapvienošanās tapušie darbi, pārsvarā no albuma "Minor Earth Major Sky".

Tomer es gaidu... gaidu to pašu visbanālāko – pirkstus, kas skrien pa sintezatora taustiņiem, to 80.gadu firmas zīmi, puisi no komiksa, dziesmu, ko, iespējams, pat vairāk esmu dzirdejusi "Real Big Fish" ska versijā. Nezinu, kāpēc, bet šoreiz gaidu HĪTU. "A-ha" atgriežas uz skatuves pēc publikas kāju dipināšanas, skaļām ovācijām un atmiņu albumu pāršķirstīšanas uz lielajiem ekrāniem. Apmēram četru dziesmu garās fināla atvadas noslēdzas ar 'Take on Me'. Ir, ir! Pār sintezatora taustiņiem danco pirksti, bet pa roku ādu - skudriņas...

Ja arī Tavi iespaidi ir spilgti pēc "a-ha" atvadām Rīgā, sūti savu koncerta apskatu uz aculiecinieks@delfi.lv vai aizpildi "Aculiecinieka" iesūtīšanas formu!