Nevarētu teikt, ka 26.oktobra vakarā ”Palladium” koncertzāle bija pārbāzta. Rokmūzikas cienītāju aprindās amerikāņu ģitārists Stīvs Vejs patiešām ir elitāra zvaigzne, ne tāda, kas popularitātei var pateikties marketinga vakcīnām, bet patiesam talantam, oriģinālajai mūzikai un izpildījumam. Tas ir mūziķis, kuru droši var dēvēt par mūsdienu spožāko roka ģitāras meistaru pasaulē. Atļaušos minēt, ka ”Palladium” koncertzālē pulcējās vispirms Veja fani, un tad tie, kas bija saņēmuši uzmundrinošus ieteikumus. Vispār... kādam, diez, jābūt mūzikas pazinējam, lai par Stīvu Veju dotu sliktas rekomendācijas?
Tas taču ir ”gaismas stāsts”...
Rīga ir viena no pilsētām, kas iekļauta Stīva Veja grupas intensīvās Eiropas koncertturnejas sarakstā. ”The Story of Light” – tā saucas augustā klajā laistais Veja albums un koncertprogramma. Gaismas patiešām bija daudz, un ne tikai mūzikā, arī tās skatuviskajā izpausmē.
Kā ierasts, Vejs un viņa grupas biedri uz skatuves ir atraktīvi, dziesmu pārejas pauzēs izspēlē, varētu teikt, viņu kolektīva sadzīviskās ainiņas, kas piesātinātas ar labsirdīgiem, mazliet bērnišķīgiem un pikantiem jokiem. Tajā pašā laikā skatuviskās mizanscēnas ir precīzi iestudētas un organiski saplūst ar muzikāliem šaržiem vai grupas dalībnieku solo pērlēm uz arfas, bungām, perkusijām, ritma ģitāras, basa. Tas tiek pasniegts drastiski, labsirdīgi un profesionāli.
Un tomēr - pāri visam ir paša Stīva Veja meistarība no ģitāras izmānīt tikai viņa mūzikai vien raksturīgo telpiskumu. Katru no stīgām izplūdušo skaņu viņš pavada ar ķermeņa plastiku un sejas mīmiku. Ģitāra ir kā Stīva Veja pagarinājums, jo patiesībā jau mūzika ir visa viņa būtne. Tie, kas Veja koncertus vai video ierakstus nav redzējuši iepriekš, sākotnēji var padomāt, ka šī cilvēka prāta stāvoklis ir tuvs nepieskaitāmam. Taču tad viņš uzsāk sarunu ar publiku par koncerta atmosfēru, iepazīstina ar saviem grupas biedriem, pārliecinoši rada sajūtu, ka ar viņu kopā var mierīgi iedzert kafiju, un izrādās, viņš ir pilnīgi normāls 52 gadus vecs vecis, kas vēl šovakar ar kādu no vietējiem ”zaķiem” labprāt aizietu pastaigāt pa piesnigušo Rīgu.
No skatuves plūst pilnīga draudzības sajūta un kā netiešs mājiens publikai – mēs esam tādi paši kā jūs, tikai šobrīd atrodamies uz skatuves un tūlīt jums uzspēlēsim savu mūziku.
Veiksmes stāsts. Īsumā par Stīvu Veju
Stīvs Vejs saviem panākumiem var pateikties ne tikai talantam, bet arī veiksmei. Jau no pusaudža gadiem, kad viņš sāk apgūt ģitāru, viņam paveicas mācīties pie leģendārā ģitārista Džo Satriani. Vēlāk abi izveidos vairākus spēcīgus kopprojektus. Turklāt mūziķa karjeras pašā sākumā Veja oriģinālos ģitāras solo gājienus izdzird Frenks Zappa un piedāvā ciešāku sadarbību, kas pārmaiņus ilgst līdz pat Zappas nāvei 1993.gadā. Šādus divus līdzgājējus varētu vēlēties katrs ģitārists. Taču viņi nav vienīgie.
Karjeras laikā Vejs ar ģitāras partijām bagātina grupu ”Alcatrazz” un ”Whitesnake” skanējumu, uzstājas kopā ar Deividu Lī Rotu un Elisu Kūperu. Taču kopš 1984.gada viņš nododas solokarjerai. Pēc sešiem gadiem izdotais albums ”Passion & Warfare” jau pirmajā pārdošanas nedēļā iegūst zelta statusu. Seko vispārēja mūzikas kritiķu eiforija, kas likumsakarīgi vainagojas ar trīs ”Grammy” balvu iegūšanu, kā arī prestižo ”Les Paul Award”, ko var uzskatīt par augstāko mūziķa daiļrades novērtējumu.
Oriģināla muzikālā un skatuviskā tēla meklējumos Vejs pats aizraujas ar ģitāru dizainu, meklē un atrod savdabīgus skanējuma risinājumus, izmanto gan septiņu stīgu instrumentu (viņa izstrādāto Universe 7-String ģitāras versiju ir patapinājuši, piemēram, ”Limp Bizkit”), gan ģitāras ar diviem un pat trijiem grifiem. Arī Rīgas koncertā teju katrai dziesmai Vejam bija sagatavota sava ģitāra, tādā veidā uzsverot, ka viņš šeit nav ieradies, lai parādītu, ka prot spēlēt ģitāru, bet, ka katrai kompozīcijai ir savs skanējums.
Stāsts divu stundu garumā
Rīgas koncertā tiek atskaņotas gandrīz visas ”The Story of Light” kompozīcijas, no kurām īpaši būtu jāizceļ melodiskos ģitāras solo lidojumus dziesmās ”Weeping China Doll” un ”Moon and I”. Vejs gandrīz katra solo izpildījumā, ar mūzikas skaņām spēlējas ar publika, aicina klausītājus izbaudīt, lūk, tādu skaņu salikumu, tad šādu. Un kas gan tas par ģitāras meistaru, ja viņš neprot spēlēt instrumentu kaut kādā ačgārnā pozitūrā vai trellināt stīgas ar mēli? Šos gājienus Veja izpildījumā dabūja redzēt arī ”Palladium” koncerta apmeklētāji.
Akustiskā versijā tiek izpildīts ”Rescue Me or Bury Me” no, manuprāt, spožākā Stīva Veja albuma ”Sex & Religion” (1993). Veja daiļrades pazinēji sagaida arī kompozīcijas no 1990.gada albuma ”Passion & Warfare”, tostarp vienu no spilgtākajiem gabaliem ”For the Love of God”. Iespējams, tieši tāpēc šī mīlestības un skābekļa bagātā soloģitāras meditācija ir atstāta pamatprogrammas noslēgumam.
Pēc koncerta sajūtas noformulēt nebija grūti – citādi kā par ģitāras mūzikas burvi Stīvu Veju nosaukt nevar. Tāds secinājums ir iesakņojies nu jau gadu desmitus. Tieši to arī publika gaidīja - Stīva Veja veiksmes un gaismas stāstu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
