Koncerta apskats: Kīts Emersons Kongresu namā

Kad septiņdesmito gadu otrajā pusē aizsākās panku un atbilstoši pankroka kustība, viens no tās rašanās oficiālajiem iemesliem bija publikas nogurums no tā laika vadošajiem mūzikas žanriem, starp kuriem stabilu vietu ieņēma progresīvais roks ar "Yes", "Genesis" un "Emerson, Lake and Palmer" priekšgalā. No panku viedokļa, progresīvais roks (kas neoficiāli vienmēr tiek saīsināts kā progroks) bija pārāk smagnēja, samākslota un nedzīva mūzika, un ļoti ironiski sagadījies, ka ar dažu dienu intervālu Rīgā koncertēja pankroka leģenda "Sex Pistols" un viens no progroka izcilākajiem muzikantiem Kīts Emersons.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

imageFoto galerija

Patiešām, masīva un fundamentāla skaņa, orķestrāls izpildījums, pretencioza un ambicioza attieksme ir progroka galvenās iezīmes. Oficiāli tiek uzskatīts, ka pirmie progroka aizmetņi parādījušies bītlu albumā "Sgt. Pepper's Lonely Hearts Club Band", taču pirmā grupa, kas no psihodeliskās mūzikas uzbūvēja tiltiņu uz žanru, ko mūsdienās pazīst kā progresīvo roku, bija Kīta Emersona pirmā grupa "The Nice". Tās ietvaros Emersons bija pirmais mūziķis, kurš koncertos un ierakstos sāka izmantot "Moog" sintezatoru, kas lielā mērā noteica visa žanra turpmāko skanējumu.

Protams, lielākie panākumi, slava un atzinība sākās līdz ar supergrupas (šī jēdziena faktiskajā nozīmē) "Emerson, Lake and Palmer" jeb ELP dibināšanu. ELP savā mūzikā iekļāva daudzu klasiskās mūzikas komponistu (Musorgska, Čaikovska, Prokofjeva, Ravela u.c.) skaņdarbus, līdz ar to vienlaicīgi gan izklaidējot, gan izglītojot klausītājus abos Atlantijas okeāna krastos. Grupas grandiozās uzstāšanās septiņdesmito gadu sākumā gandrīz izraisīja tās bankrotu, bet Emersona spēles virtuozitāte un trakums, spēlējot taustiņinstrumentus ar nažu un kāju palīdzību, tikai nostiprināja tās leģendāro statusu.

Šobrīd 63 gadus vecais mūziķis pasaules tūres ietvaros koncertē ar savu grupu "The Keith Emerson Band", kurā solo ģitāru spēlē un dzied sens viņa draugs Marks Bonilla, bundzinieks Tonijs Pia un basģitārists Treviss Deiviss.

"Baltic Music Group" rīkotajā koncertā, kas sestdien notika Rīgas Kongresu namā, Emersons ar grupu pārliecinoši parādīja, ka žanrs, kas šobrīd populārajā mūzikā, maigi izsakoties, vairs nav aktuāls, spēj skanēt tikpat vareni kā savos pirmsākumos. Klasiskajai ELP skaņai (tikai balss, bungas, bass un taustiņi) pievienojot arī solo ģitāru, virtuozais ģitārists Bonilla apliecināja, cik organiski tā iederas progroka skanējumā. Ar savu Gregam Leikam līdzīgo balss tembru un Kurtam Kobeinam līdzīgo izskatu viņš vizuāli visvairāk atgādināja rokzvaigzni, taču par to, kurš ir šī pasākuma īstā zvaigzne, jebkādas šaubas izgaisa brīžos, kad taustiņiem pieskārās Kīta Emersona pirksti.

Ar klavierēm, pianīniem, flīģeļiem, ērģelēm, sintezatoriem un marsiešu antenām apgādātais Emersons klausītājus ierāva tādā skaņu virpulī, ka, šķiet, vienaldzīgs nespēja palikt neviens. Kad pēc, iespējams, slavenākās ELP dziesmas 'Lucky Man' izpildīšanas koncerta vidū publikas sajūsma pārauga īstās ovācijās, basģitāristam nācās klātesošos nomierināt, sakot, ka "mēs vēl neesam beiguši". Koncertā tika izpildītas dažas dziesmas no albuma "Keith Emerson Band Feat. Marc Bonilla", kas klajā nāks tikai 26. augustā, bet neapšaubāmi liela uzmanība tika pievērsta ELP laika klasikai. Grupa nospēlēja tādus hītus kā 'Welcome Back', 'The Barbarian', 'Hoedown', fragmentus no 'Tarkus', kā arī leģendāro 'Nutrocker', papildinot to ar citiem fragmentiem no Čaikovska baleta "Riekstkodis".

Neviļus grūti atturēties no šī koncerta salīdzināšanas ar vēl vienas progroka leģendas "King Crimson" uzstāšanos šajā pašā Kongresu namā tieši pirms pieciem gadiem. Tā kā abas grupas jau sen iekarojušas stabilu vietu pasaules mūzikas aprindās, to muzikālais salīdzinājums būtu gluži nevietā. Jāpiebilst vienīgi, ka abos koncertos tika nodrošināta nevainojama skaņa, taču savādāk nemaz nevarētu būt, jo tad zustu šīs mūzikas specifikas jēga. Vienīgā atšķirība, ko vērts minēt: "King Crimson" ir statiskāka un akadēmiskāka grupa salīdzinājumā ar vitālo un roķīgāko Emersonu. Lai gan emocionāli man personīgi tuvākas ir vairākas citas Rīgu apmeklējušās grupas, jāatzīst, ka muzikāli Emersona koncerts bija spēcīgākais, kāds Rīgā pēdējā laikā redzēts.

Emersona talants sen vairs nevienam neizraisa šaubas (piemēram: viņš ar citu supergrupu, kurā bija pāris "Yes" mūziķi, tika uzaicināts iesildīt vienīgo "Led Zeppelin" apvienošanās koncertu pagājušā gada 10. decembrī Londonā), tādēļ gan baudīt viņa koncertu, gan pēc tam aprunāties bija ieradušies Latvijas vadošo grupu taustiņinstrumentālisti. Tāpat cildinošas atsauksmes saņēma arī citi mūziķi, piemēram, "Hospitāļu ielas" bundzinieks Toms Circenis ļoti atzinīgi izteicās par Tonija Pias spēles manieri.

Nobeigumā tīri subjektīvi gribētos piebilst, ka Kīts Emersons nav viens no spilgtākajiem progroka mūzikas pārstāvjiem, - viņš pats ir dzīvs progroka iemiesojums.

P.S. Vēl kāds vēsturisks fakts. 1977. gadā, kad Lielbritānijas karaliene Elizabete II svinēja savu "Sudraba jubileju" (jeb kronēšanas 25. gadadienu), par godu šim pasākumam bija paredzēts atskaņot tā brīža britu mūzikas topu pirmajā vietā esošo dziesmu. Šis gods toreiz bija ELP singlam 'Fanfare for the Common Man', kas ir grupas vienīgā dziesma, kas oficiāli ieņēmusi britu topu pirmo vietu. Patiesībā 'Fanfare' ieņēma tikai otro vietu, jo pirmajā vietā bija 'Sex Pistols' pret monarhiju vērstā dziesma 'God Save the Queen', bet to zināmu apstākļu dēļ atskaņot neviens neuzdrošinājās.

 

Koncertā izpildīto dziesmu saraksts:

Intro - IGNITION

1st  PRESENCE

WELCOME BACK

PIANO CONCERTO

BITCHES CRYSTAL

MALAMBO

TOUCH & GO

LUCKY MAN

MILES AWAY 1+2

CRUSADERS CROSS

FUGUE

MARCHE TRAIN

FINALE

THE BARBARIAN

PRELUDE TO A HOPE

FROM THE BEGINNING

HOEDOWN

TARKUS

FANFARE

NUTROCKER

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form