Foto: AFI
Grūti aptvert, no kura gala sākt visa tā ārprātīgā balagāna stāstu, kas darba nedēļas sākumā sašūpoja "Arēnu Rīga". Vai rakstīt par ērmiem cūku un zirgu maskās, par elektrokrāsu līgaviņām, kas maršēja pa skatuvi, vai milzīgo lupatu lelli, kas vienubrīd mira un tad augšāmcēlās, lai pazustu kaut kur Arēnas tālēs, skatītāju roku nesta? Varbūt stāstīt par to, kā Mika runāja latviski, bet man likās, ka tā ir itāļu valoda, vai par to, cik ļoti vajadzēja uzvilkt kuplus brunčus, lai lēkātu līdzi, tāpat kā to darīja superatraktīvā bekvokāliste?

Foto galerija

Lai cik viegli apmaldīties visā Mika klaunādes neprātā, vienu gan skaidri zinu - tik daudz priecīgu ļautiņu vienuviet sen nebija gadījies redzēt. Es redzēju ikdienišķus cilvēkus ļoti priecīgus, redzēju priecīgus dīvaiņus, bagātnieki ar bija priecīgi. Pat politiķi bija priecīgi. Redzēju augstpapēžu kurpes mētājamies uz grīdas un daudz basu kāju ritmā mīņājamies pa koncerta arēnas grīdu. Vēl redzēju bērnus, kas dancoja ar laimīgām mammām. Arī pati lecu visiem līdzi, Mika dziesmu cukurvates aizbāztām ausīm.

Kā tad īsti bija? Skatuve ar audekla dekorācijām, kā sen aizmirstā teātrī, jocīgi koki ar pīrāgiem un tējkannām zaros, apaļš mēnestiņš ar cilvēka seju. Turpat saulespuķēm aizauguši kapiņi un klavieres no greizo spoguļu karaļvalsts. Pa tām mūsu stāsta galvenais varonis itin veikli dejo, un tikpat veikli arī viņa pirksti skraida pa šo klavieru taustiņiem. Viņš lec un plosās, maina šmaugajam augumam piegulošus tērpus, ietērpjas lupatu vamžos, joko un "pa jokam" nošauj ar rādītājpirkstu visus savus grupas biedrus... beigās nošaujas arī pats, protams, lai atgrieztos vēl trakāks un dzīvespriecīgāks. Visam tam ārprātam pa vidu, it kā tas būtu kāds brīnums, viņš arī dzied... ar visu klasiskās operas skolu un izslavētajām oktāvam kā zivs ūdenī.

"Es gribu, lai jūs visi dejojat," apmēram tā latviešu valodā uzsauc Mika. Zāle uzgavilē. O, jā, protams, mēs dejojam, dejojam kā traki. Nu kā var nedejot, ja esi atnācis kā nīgrs skeptiķis, bet aizej popmūzikas kiča un dzīvelīga karnevāla savaldzināts. Mika ir draudzīgs un komunikabls, viņš dzied tikai hītus, jo citu dziesmu viņam gluži vienkārši nav. Viņš ceļo kopā ar atraktīvu pavadošo sastāvu – dullu pavadošo vokālisti, niknu bundzinieci un artistiskiem ģitāras un taustiņu meistariem. Kopā viņi sniedz ne tikai noslīpētu muzikālo sniegumu, bet visi iesaistās arī dauzonīgajā izrādē.

Pilnīgi lieki būtu prātot vispārpieņemtās koncertu vērtēšanas kategorijās. Beidziet, bija taču ballīte! Lai arī skaidri zini, iestudēta līdz pēdējai vīlītei, tomēr tajā esi gaidīts viesis.

Bija pārsteidzoši labi..! ...tikai nesaki, ka nekad neēd kūku "Vecrīga", bet izvēlies veselīgos diedzētos graudus. Tāds, lūk, gaisīgs putukrējums pirmdienas vakarā piepildīja "Arēnu Rīga".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!