Foto galerijaJa Bjorka un "Sigur Ros" jau uzskatāmi par Islandes pienesumu pasaules populārajai mūzikai, kas to vien dara kā klīst pa pasauli, spēlēdami dažnedažādās pārpildītās koncertzālēs un festivālos, un gozējas uz prestižu izdevumu vākiem, tad piektdienas vakara viesi "Mum" klausītājus aizveda dziļāk Islandes eksperimentālajā un vēl tik ļoti netiražētajā mūzikā. Tas arī uzskatāmi bija redzams šoreiz pieklājīgi pilnajā, bet ne pārbāztajā "Sapņu Fabrikā", kur bija pulcējušies tie, kurus koncerta preses relīzēs dēvēja par "gardēžiem".
Meitenes ar laumiņu balsīm, monstra maska uz pakauša, brokāta apmetnis pāri dienišķajam džemperim – apmēram tā izskatījās ar rotaļīgu spožumu kā paskatā, tā mūzikā apveltītie "Mum" mūziķi. Kā iepriekš intervijās ir stāstījušu grupas dalībnieki - viņiem patīk spēlēties ar dažādiem instrumentiem un atklāt to jauno dabu. Savu spēļmantiņu klāstu viņi arī bagātīgi demonstrē koncertā, liekot sekot līdzi ikvienam no jauna nez no kurienes izvilktajam instrumentam, kuru pielietojumu, kas ļoti svarīgi, diezgan labi var arī saklausīt.
Jau labu laiku tiek runāts par Islandes mūzikas fenomenu, kura modeli, ticu, ka gan apzināti, gan neapzināti daudzi pašmāju mūzikas mīļotāji vēlētos ieraudzīt arī Latvijā. Tāpēc bieži velkot paralēles ar mazskaitlīgo islandiešu tautiņu pat gluži ar mūziku nesaistītās lietās. "Kā uz tik maz cilvēkiem var būt tik daudz labu grupu?" dzirdu jautājumu sarunā aiz muguras, kas turpinās ar - "nu un, kas tad ir mums? Labākajā gadījumā labu paraugu kopijas!" - seko atbilde.
Droši vien lieki tagad būtu sākt spriedelēt par to, kas ir un kas nekad nebūs kopīgs ar islandiešiem mūsu mūzikai un priekšnoteikumiem kādos tā rodas. Taču, ja var ticēt nostāstiem un statistikas datiem, tad Islandē ar mūziku nodarbojas katrs trešais iedzīvotājs....vienkārši tāpēc, ka tas ir labākais veids kā īsināt laiku šajā visai tālu atrautajā Eiropas nostūrī. Iespējams, tieši tas ir iemesls tam netveramajam vieglumam un burvībai, ko tā vai citādi sajūt šī Islandes kulta piekritēji, ka pašā pamatā šī mūzika top prieka pēc – aiz neko darīt, nevis tāpēc, ka kādam tas ir izdevīgi, vai tādēļ, ka gribas būt nākamajai lielajai rokzvaigznei. Iespējams, tas arī dod brīvāku vaļu dažādiem eksperimentiem un ļauj ilgāk noturēt radīšanas prieku.
Kā savulaik apgalvoja dokumentālā filma "Screaming Mastrepiece" par Islandes mūziku, tad "jebkurš žanrs nokļūstot islandiešu rokās kļūst par mākslas žanru". Tā, protams, ir ļoti bezkritiska pieeja, taču dzirdot kaut vai to pašu stabulīšu disko jeb jeb "Mum" versiju par "Kiss" 'I was made for loving you...', ar smaidu, atmiņā ataust tieši šis filmā izteiktais apgalvojums.
Katrā ziņā fakts, ka uz salas radītā mūzika ir ne tikai profesionāla , bet arī gluži vienkārši interesanta, ir grūti apstrīdams, un tā pierādījums bija uzskatāmi vērojams un dzirdams piektdienas vakara "Mum" koncertā.