Foto galerijaJāpiebilst gan, ka Rīgā grupa spēlēja bez savas pavadošās svītas - meiteņu stīgu kvarteta un baltajos uzvalkos tērptā pūtēju orķestrīša, kuri kopā ar grupu uzstājās šīs vasaras koncertos dažādos Eiropas festivālos. Tā nu mums gājis secen visai pasakains skatuves balagāns ar milzu bungām, pūtēju orķestra dalībnieku izdarībām utt.
Ieskatoties "Sigur Ros" koncertu grafikā nevar cerēt uz ārkārtīgi personiskām emocijām un vienreizību, ņemot vērā, ka grupas koncerti vidēji notiek katru otro dienu. Savukārt šajās dienas pat katru vakaru - 23. augustā Igaunijā, 24. augustā Somijā un tad izlaižot vienu dienu maratons turpinās. Tomēr šaubas paliek aiz "Arēnas Rīga" durvīm un neatbildēts jautājums par to cik augstu uz spārniem var pacelt šāda ik vakara viena un tā paša spēlēšana gadu no vietas, kad pie pašām pirmajām 'Svenf-g-englar' skaņām pārskrien skudriņās, radot to gaidīto muzikālā pārdzīvojuma svētku sajūtu.
Īslandiešu šī brīža mega grupa, kāpj uz skatuves savos jocīgajos kamzoļos, uzpucējušies kā nu kurais - ar follija kronīti galvā vai spalvām matos. Elfi, kas elfi! Tā arī īsti līdz galam neticētu, ka viņi ir tiešām ir tādi paši cilvēki kā mēs, ja vien nebūtu manu draugu stāstu par dienā satiktiem Kjarri un Jonsi vizināmies uz saliekamajiem riteņiem pie Brīvības pieminekļa, un lūkojot pēc kāda interesanta Rīgas antikvariāta. Kam gan elfiem antikvariāts? Tātad viņi ir īsti. (Joks, protams)
Ne pirmo reizi prātoju - kāds ir šo savdabju fenomens, kāpēc viņi mums tik ļoti patīk un kāpēc viņi savā nesaprotamajā valodā dažādus pasaules klausītājus uzrunā tik saprotami? Iespējams esot personisks, tu vari būt globāls, bet cenšoties būt globāls un visiem saprotams tu kļūsti virspusējs? Vai Sakot "Sigur Ros" mēs jau domājam arī par Īslandes dabu, kultūru, cilvēkiem un leģendām, tas kļuvis jau par nedalītu asociāciju kopumu, kas nāk līdzi ikkatrai grupas radītai skaņai? Šie jautājumi lai ir viela pārdomām arī daudzām latviešu grupām, kas vairumā gadījumu kaut kādas mistiskas "iziešanas pasaules tirgū" vārdā cenšas savas nacionālā dīvainības noslēpt nevis izcelt.
Koncerta laikā noskan teju vai viss zināmākais, ko no "Sigur Ros" var gaidīt, ikkatra dziesma sākas ar ovācijām, koncerta kulminācijā vienojoties kopīgā plaukšķināšanā 'Gobbldigook' dziesmā no "Sigur Ros" pēdējā albuma. Pār priekšējām rindām nolīst baltu konfeti lietus, un Jonsi neprātīgi plosās ar lociņu pār savas ģitāras stīgām. Visi ceļas kājās un vēlāk sarunās figurē jēdziens 'dziesmu svētku sajūta'. Uz vienas rokas pirkstiem var skaitīt koncertus Latvijā, kur tik daudzas reizes grupa izsaukta uz paklanīšanos un atkārtotu spēlēšanu. Puiši izskatās iepriecināti, pat zinot, ka šādās ovācijas viņi saņem vidēji katru otro vakaru.
Pats pēdējais saldais ēdiens ir vienīgā grupas dziesma angļu valodā 'All Alright', to gan īsti saprast nevar, saklausot vien atsevišķus vārdus, un tam arī nav nekādas nozīmes.
Iespējams, lielākie ieguvēji koncertā bija tie apmeklētāji, kas tomēr turēja aizvērtas acis un domās bija aizlidojuši uz kādu no vietām, kur notika, piemēram, kāds no "Sigur Ros" filmā "Heima" iekļautajiem brīvdabas koncertiem Īslandē. Tādejādi viņi drošvien veiksmīgi aizbēga no "Arēnas Rīga" un par realitāti viņiem vien atgādināja pirts cienīgs karstums un viegls elpas trūkums. Uz tikšanos brīvā dabā, 'Sigur Ros'!
'Sigur Ros' koncerta Rīgā dziesmu saraksts:
Svefn-G-Englar
Glosoli
Ny Battery
Fljotavik
Vid Spilum Endalaust
Hoppipolla
Svo hljott
Heysatan
Inni Mer Syngur
Olsen Olsen
Saeglopur
Hafsol
Goddledigook
Popplagid
All Alright