Koncertzālē 'Rīga' gaidāms dzejnieka Leona Brieža jubilejas koncertuzvedums
Foto: Privātais arhīvs

Svinot dzejnieka Leona Brieža 65.jubileju, koncertzālē 'Rīga' 16. decembrī, plkst. 19 izskanēs koncertuzvedums 'Atziedi, dvēsele!', aģentūru LETA informēja projekta sabiedrisko attiecību konsultante Ieviņa Ancena.

Koncertā klausītājus un skatītājus gaida senas un jaunas dziesmas, kuras ar Leona Brieža dzeju rakstījis Raimonds Pauls, Ivars Vīgners, Uldis Stabulnieks un Ēriks Ešenvalds.

Izskanēs gan tādas zināmas kompozīcijas kā "Cielaviņa", "Dāvāja Māriņa", "Atziedi, dvēsele", "Pēc simt gadiem Piebalgā", gan netrūks arī daža laba pārsteiguma.

Lai gan vakars būs mūzikas caurvīts, goda vietā celta un apmīļota tiks tieši Brieža dzeja. To lasīs aktieris Artis Robežnieks, un uz skatuves kāps arī pats jubilārs.

"Dzejnieka mūžu šajā uzvedumā salīdzināsim ar gada ritējumu. Būs gan bērnība, jaunība un pavasaris, gan vasaras pilnbrieds, kuru tieši patlaban bauda Briedis. Bet caurviju tēls te būs mīlestība - dzejniekam tik nozīmīgā tēma," stāsta koncertuzveduma režisors Valdis Pavlovskis.

Koncertuzvedumā piedalīsies Aija Andrejeva, Dainis Skutelis, Viktors Lapčenoks, grupa "Credo", Ginta Krievkalna, Žoržs Siksna, Ingus Pētersons, Adrians Kukuvass, Jānis Paukštello, Rīgas Doma zēnu koris diriģenta Mārtiņa Klišāna vadībā, kā arī koris "Balsis" diriģenta Inta Teterovska vadībā. Koncertprogrammas muzikālais vadītājs būs Kristaps Krievkalns.

Biļetes uz koncertu nopērkamas "Biļešu paradīzes" kasēs, kā arī internetā.

Briedis dzimis 1949.gada 16.decembrī Madonas rajonā. 1968.gadā viņš sācis mācības Latvijas Valsts universitātē, taču 1970.gadā politisku iemeslu dēļ ticis izslēgts.

Pēc diviem gadiem Briedis iestājies Moldāvijas PSR Kišiņevas universitātē, kuru pametis 1972.gadā. Mācījies Maksima Gorkija Literatūras institūtā. Tulkojis un atdzejojis darbus no vairākām valodām, tostarp latīņu, krievu, poļu, angļu, rumāņu valodas.

Briedis rakstījis dzejoļus gan bērniem, gan pieaugušajiem. 2011.gadā viņa dzejoļu krājums "Naktsmājas bezmiegam" ar nosaukumu "Azil pentru ne-somn" tika izdots Rumānijā.

Dzejnieks strādājis vairākos Latvijas kultūrizdevumos. No 1992.gada līdz 2010.gadam viņš izdevis kultūras žurnālu "Kentaurs XXI", kam iznācis 51 numurs, kā arī bijis izdevniecības "Minerva" direktors.

1999.gadā Briedis saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni, 2003.gadā - Portugāles Republikas augstāko ordeni, bet 2014.gadā - Spānijas karalistes Katoļu Isabelas ordeni. 2010.gadā dzejnieks saņēmis Ojāra Vācieša literāro prēmiju par dzejoļu grāmatu "Mijkrēšļa rokraksts". No 2007.gada Briedis ir Latvijas Zinātņu akadēmijas goda biedrs.

Source

DELFI Kultūra

Tags

Adrians Kukuvass Aija Andrejeva Artis Robežnieks Ēriks Ešenvalds Ingus Pētersons Jānis Paukštello Koncertzāle "Rīga" Kristaps Krievkalns Raimonds Pauls Žoržs Siksna Uldis Stabulnieks Viktors Lapčenoks
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form