Laimas Jansones kokle pasaules mūzikas gadatirgū WOMEX
Foto: Eric van Nieuwland

Kokles improvizāciju virtuoze Laima Jansone 27. oktobrī kļuva par pirmo Latvijas mūziķi, kas jelkad uzstājies pasaules mūzikas jeb mūsdienu tautas mūzikas (starptautiskais apzīmējums – world music) lielākā un ietekmīgākā gadatirgus WOMEX tā sauktajā showcase programmā. Lai ietiktu šajā koncertsērijā, jāiztur milzīgs konkurss. Laimas Jansones un režisora Olafa Okonova kopīgi veidotais projekts "Sidrabs" (Latvijā izdots DVD formātā un prezentēts vairākos konkursos) visai ekscentriskajai daudznacionālajai žūrijai acīmredzot ikās gana saistošs, lai jauna Latvija mūziķe nostātos uz viena sliekšņa ar slavenībām no Apvienotās Karalistes, Armēnijas, Azerbaidžānas, Brazīlijas, Francijas, Gvadelupas, Irānas, Jamaikas, Kaboverdes, Kanādas, Krievijas, Madagaskaras, Pakistānas, Portugāles, Senegālas, Somijas, Spānijas, Ungārijas, Zviedrijas un daudzām citām visu kontinentu valstīm.

Kas ir WOMEX?

Īsi par WOMEX. Šāds forums koncentrē, apkopo un demonstrē praktiski visu, kas pasaules mūzikā ievērības cienīgs. WOMEX notiek kopš 1994. gada – trīs forumi notikuši Berlīnē, kur WOMEX komandas mājvieta, divi Esenē, pa vienam Briselē, Marseļā, Roterdamā, Stokholmā, Ņūkāslā, trīs reizes pēc kārtas Seviljā un trīs reizes pēc kārtas Kopenhāgenā. Uz WOMEX nāk kā uz darbu. Apjomīgā būve, vārdā Forum, kas atrodas Kopenhāgenas centrā, sadalīta apmēram divsimt steliņģos jeb stendos, kur katrā apmetusies kāda valsts vai organizācija, vai skaņu ierakstu nams. Bagātākas valstis ņem uzreiz četras, citreiz astoņas stenda vietas. Katrā steliņģī ir viens vai vairāki iemītnieki, kas ikvienam klātpienākušajam atkarībā no temperamenta uzmācīgi vai smalkjūtīgi piedāvā informāciju, diskus, videomateriālus u. c. Starp steliņģiem ir ejas, pa kurām klīst kādi trīs tūkstoši delegātu. Pārvietojas mērķtiecīgi ar biznesa kvēlē nokaitētām acīm, brien ziņkāri žurnālistisku gaitu, šļūkā arī sapņaini, neko neredzošām acīm vērdamies pasaules mūzikas raibajā priekšautā. Nepārtrauktas sarunas un smiekli. Šī ir satikšanās reize – vajag sevi parādīt un citus apskatīt.

Pateicoties Latvijas Mūzikas informācijas centra kādreizējās direktores Ilzes Šarkovskas-Liepiņas drosmīgajai iniciatīvai un pašreizējās direktores Ināras Jakubones mērķtiecīgam darbam un palaikam neticamai neatlaidībai, Latvija ir WOMEX dalībniece jau sesto reizi. Salīdzinājumam – Lietuva te nav manīta ne reizi, un Igaunija ierodas tikai sporādiski.

Kopenhāgenas WOMEX'i ievērojami ar to, ka vakara showcase parādes notiek salīdzinoši jaunuzceltajā Dānijas Radio, kas ar naudas līdzekļu milzīgu pārtēriņu, toties ar neticami krāšņu un kvalitatīvu vērienu kā gandrīz nemateriāla, vilinoši izgaismota kaste sēd pirmās metrolīnijas malā teju lauka vidū, kaut pilsētas robeža vēl tālu. Blakusminot, šī nama arhitekts Žans Nuvels projektējis arī Parīzes Branlī muzeju, Barselonas Torre Agbar, Lionas Opéra Nouvel, Ķelnes debesskrāpi KolnTurm un daudz ko citu ievērības cienīgu, un, ja jums gadās vadīt kādas dienas Kopenhāgenā, nelaupiet sev baudu iepazīties ar perfekti uzceltu radiomāju. Lielā zāle te neatpaliek no pasaules labākajiem akustisko koncertzāļu paraugiem, un līdzās ir virkne lielāku un mazāku koncertstudiju, tādējādi vienlaicīgi var notikt trīs četri koncerti, un ikviens ir perfekti izolēts no norisēm citās studijās.

Ko WOMEX darīja Laima Jansone?

Atgriežoties pie Laimas uzstāšanās 27. oktobra priekšpusdienā, jāteic, ka mūs gaidīja patīkams pārsteigums – uz koncerta sākumu sanācis visai daudzgalvains ļaužu pulciņš. Sēž. Gaida. Pēc etnomuzikoloģes Gitas Lanceres laipniem un izglītojošiem ievadvārdiem uz skatuves uzkāpj Laima Jansone, ģērbusies koši skaistajā, dzīpariem inkrustētajā Vecrīgas salonā "Linu lāde" izraudzītajā koncerttērpā. Un sākas – pirkstu ņirboņa pār kokles stīgām dzinkstinās satraukumā un mierā, zīmē Mēness ainavas un Latvijas liedagus, elpu aizraujoši sabudina un liegi rāmi nomierina. Laimai aiz muguras Olafa Okonova video – ūdens metamorfozes kustībā un sastingumā. Lidojumā aizkritusi auss nav nekas patīkams, taču šoreiz tā zināmā mērā ir glābiņš, jo Laima vienkārši nedzird, ka, neraugoties uz pabiezo melni audumu, kas apstiepts nelielajai koncerttelpai, gadatirgus troksnis no pirmā stāva visai labi dzirdams. Pēdējās improvizācijas laikā kailas sievietes neskaidrs siluets. Koncerts beidzies. WOMEX etiķete ļauj showcase prezentācijās staigāt iekšā ārā (nesēdēsi taču veselu pusstundu uz vietas, ja gaida neskaitāmi citi piedzīvojumi un tikšanās), taču šoreiz vairāk sanākuši iekšā, nekā gājuši ārā.


Lūk, kungs ar sudrabgalotu pastaigas spieķi – Upsalas koncertzāles mākslinieciskais vadītājs Magnuss Bekstrems: "Biju pārsteigts par to, ko dzirdēju, un esmu pilnīgi pārņemts no tā. Dzīvē daudz nācies klausīties kokļu spēli, taču nekad neesmu dzirdējis šāda veida spēlēšanu. Biju fascinēts – Laima spēlēja tik inovatīvi, tik radoši, tik mākslinieciski! Domāju, ka tieši šāda muzicēšana, kāda dzirdama šeit, WOMEX, patlaban ir visas mūzikas pasaules visdinamiskākā daļa, un koncerts, ko nupat noklausījāmies, to skaidri parāda. Daudzi uztver šo tautas mūziku kā kaut ko senu un apnicīgi tradicionālu, putekļaini vēsturisku, turpretim man ir stingra pārliecība, ka viss būtiskākais patlaban notiek tieši pasaules mūzikas jomā."

Lūk, kundze, kas ieskaņoja visu Laimas koncertu ar reportieraparātu – Vācijas nacionālā radio Heses (Frankfurtes pie Mainas) nodaļas žurnāliste, pasaules mūzikas iknedēļas raidījuma vadītāja Kornēlija Rosta: "Tā ir ļoti iespaidīga un filigrāna mūzika ar gaisotni, kas ļauj jūsu fantāzijai doties tālos klejojumos. Protams, apkārtējie gadatirgus trokšņi ļoti traucēja, es labprāt klausītos Laimu mazā, slēgtā telpā, kas piemērota kamermūzikai, varbūt pat mazā baznīcā kādam simtam cilvēku, ne vairāk."

Koncertu klausījās arī Laimas skolotājs Žana Sibēliusa Helsinku Mūzikas akadēmijā Petri Prauda: "Laimai piemīt spēcīga un individuāla stila izjūta. Bija interesants gadījums – es reiz lūdzu viņai kā manai studentei uzrakstīt skaņdarbu, kas balstītos latviešu tautas mūzikas tradīcijā, un viņa uzrakstīja ko tādu, kas manā izpratnē bija tīrs pankroks. Laimas iespēju spektrs ir ļoti plašs, tādējādi viņas spēle ir ļoti mūsdienīga."

Kā un kāpēc Latvijai jāpiedalās WOMEX?

Laimas Jansones uzstāšanās WOMEX bija iespējama, pateicoties Latvijas Mūzikas informācijas centra, Valsts kultūrkapitāla fonda un Kultūras ministrijas atbalstam. Šis ir teikums, kas apliecina mūsu institūciju izpratni par nepieciešamību Latvijai piedalīties šādos pasākumos un nelaist garām iespēju jaunam talantam nospīdēt vērā ņemamā starptautiskā arēnā. Tiesa, atbalsts joprojām iespējams tikai ar garumgaru skaidrošanu – kāpēc tas vajadzīgs, kam no tā labums, kas tas vispār ir.

Šādi mākslas gadatirgi ir ne tikai Kultūras ministrijas, bet arī Ārlietu un Ekonomikas ministrijas potenciālais aprūpes objekts, vismaz tā tas ir visās attīstītajās pasaules valstīs. Var domāt, ka reiz nonāksim līdz izpratnei par to, ka Latvijai vienlīdz svarīgi reprezentēties apakšveļas izstādē Parīzē, mēbeļu izstādē Stokholmā, inženiernozaru gadatirgū Hannoverē, Frankfurtes grāmatu mesē, Venēcijas biennālē, Kannu mūzikas lielforumā MIDEM un pasaules mūzikas gadatirgū WOMEX.

Lūk, Latvijas Mūzikas informācijas centra direktores Ināras Jakubones viedoklis: "Šī vieta ir izcila iespēja un lielisks rīks mūzikas industrijas galaprodukta noieta palielināšanai. Mēs zinām, cik maz ir iedzīvotāju Latvijā, cik maz ir pircēju, cik maza ir pirktspēja, tāpēc lielā pasaule varētu būt tā vieta, kur izvērst savu biznesu. Es personīgi WOMEX vai MIDEM stendu ierīkošanu uztveru visupirms kā valsts zīmola lielisku reprezentācijas iespēju, taču mums jārunā arī par otru aspektu – kultūra kā prece, un tas ir tas, kas interesē šī stenda apdzīvotājus – WOMEX dalībniekus. Latvijā ir visi mūzikas industrijas komponenti – producenti, izdevēji, menedžeri, koncertzāles, festivāli, un viņu tiražētais objekts ir mākslas darbs vai pat cilvēks jeb mākslinieks, un tā ir ļoti delikāta nianse – kas ir šīs industrijas objekts, kas ir prece? Visi augstāk nosauktie mūzikas industrijas komponenti mazajā Latvijā, protams, ir miniatūrā formātā. Tie nespēj aizsniegt tos apmērus, kurus saprot ekonomiski un industriāli domājoši cilvēki. Mūzikas industrijas rādītāji, manuprāt, Latvijā nekad nebūs tādi kā, piemēram, mežsaimniecībā vai smagajā metalurģijā. Apgrozījums radošajās industrijās objektīvu iemeslu dēļ nevar sasniegt tādus apmērus, kādus sagaida, piemēram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kā nacionālā stenda ierīkošanas kritēriju minot gada apgrozījumu 50 miljonu latu apmērā tiem attiecīgās biedrības biedriem, kas vēlētos ierīkot stendu tajā vai citā izstādē. Ideālā gadījumā būtu jāsadarbojas trim ministrijām: no Ekonomikas ministrijas "nāk" saprātīgi un realitātei piemērojami finanšu ciparu parametri, no Ārlietu ministrijas un Kultūras ministrijas – pārliecība par nepieciešamību iekļauties pasaules kultūras aprites procesos. Svarīgi būtu arī mūsu nozarē izmantot LIAA kā instrumentu ārējo tirgu apgūšanai, un tas iespējams tikai ministriju kopīga darba rezultātā."

Ināras Jakubones teiktais sakrīt ar jaunās valdības vēlmi pievērst īpašu uzmanību ministriju sadarbībai segmentos, kas kopīgi šo ministriju darbalaukā. Latvijas dalība radošo industriju starptautiskajā arēnā būtu viens nozīmīgs kopjams lauks, kas rādīs, kā valdībai veicas ar šī uzstādījuma īstenojumu dzīvē.

Liriskais noslēgums

Pirms pieciem gadiem pēc WOMEX pirmās pieredzes, ko guvu Seviljā, žurnālā "Mūzikas Saule" rakstīju šādi: "Kopīgā tendence pasaules mūzikā šobrīd ir apvienot pēc iespējas vairāk un dažādāk. Vienā skaņdarbā izmantots, piemēram, tango ritms, mbiras tembrs, čalapartas klaudzieni un ēģiptiešu intonācijas. Tad ir labi un aktuāli. Pasaules mūzika kopaina izklausās tāda ekumenizēta. Pamatnoskaņas, vēlams, ekspansīvas. Maz tīras tradicionālas mūzikas. Paradoksāli – Spānijā nebija iespējams atrast tīru flamenko. Ja nav flamenko ar bulgāri ritmiem, tad vismaz didžeridū skaņa fonā. WOMEX balvu saņēma kāda Toto La Mompozina no Karību reģiona. Ko lai saka – tādu kā viņa pasaulē ir daudz. Īpaši ja salīdzinām ar citu gadu laureātiem – izcilo pakistānieti sufistu Nusratu Fatehu Ali Khanu, lirisko armēni Dživanu Gasparjanu, simtgadīgo zanzibārieti Bi Kidudi, smalko Brazīlijas mandolīnistu Marku Holanderu. Šādā kontekstā ir prieks par katru, kas piedāvā savu tradīciju." Izskatās, ka vēlme vienā skaņdarbā aptvert visu pasauli, patlaban iet mazumā. Laima Jansone ar savu sidrabkokli uz lielās koncertskatuves kāpj īstajā laikā. Cerams, kāpiens turpināsies līdz brīdim, kad nebūs neviena pasaules mūzikas interesenta, kas nezinātu Laimu no Latvijas.

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus