'Latvijā jūtos droši.' Vīru kopas 'Vilki' dziedātājs un vēstures entuziasts Andris Balcers

Vīru kopu "Vilki" droši varam uzskatīt par vienu no mūsu kultūras fenomeniem – tie ir seši entuziasti, kuri jau desmitiem gadu pulcējas kopā, lai dziedātu latviešu karavīru dziesmas un popularizētu karavīru dzīvesziņu. Šogad "Vilki" svin apaļu 30 gadu jubileju ar koncertiem pa visu Latviju. Grafiks ir tik saspringts, ka vienam no "Vilku" "pamatakmeņiem" – skolotājam un mūsu militārās vēstures entuziastam Andrim Balceram – tik tikko izdodas izbrīvēt stundu mūsu sarunai pašā Lāčplēša dienas priekšvakarā.

Andris Balcers ierosina tikties Latvijas Kara muzejā, un patiesi grūti iedomāties piemērotāku vietu, lai pārrunātu ne vien "Vilku" vēsturi, kas patiesībā esot krietni garāka, un jaunākās aktivitātes, bet arī to, kā mūsu noskaņojumu patriotu nedēļā ietekmē Krievijas izvērstais brutālais karš tepat kaimiņos un to, cik liela nozīme Latvijas armijā šodien ir patriotiskai dziedāšanai.

Kāds ir jūsu noskaņojums patriotu nedēļā? Protams, Latvijai ir svētki un "Vilkiem" liela jubileja, taču tepat kaimiņos joprojām plosās nežēlīgs karš.

Svētku noskaņojums ir. Lāčplēša diena, manuprāt, ir mūsu tautas lielākie svētki – to man intervijās ir apliecinājuši arī karavīri, leģionāri. To uzsvēra arī mana bijusī audzinātāja Betija Strautniece, kas diemžēl jau ir aizsaulē – viņai Lāčplēša diena bija lielāki svētki par 18. novembri. Viņa teica tā – 18. novembrī tikai smuki ģērbušies onkuļi un tantes sanāca kopā, paspieda cits citam rokas, nobalsoja un trīsreiz nodziedāja himnu, bet gadu vēlāk mūsu puikas cīnījās un krita par Latviju, slikti ģērbušies, pat basām kājām, pat ar vienu šauteni uz diviem – tas bija nopietni, tas bija no sirds. Tāpēc tie ir svētki. Protams, tās nebija mūsu Neatkarības kara beigas, taču kritiski svarīgs lūzuma punkts.

Jā, šobrīd notiek karš Ukrainā, tas nemitīgi tiek uzsvērts, un man nepatīk, ka šo faktu konjunktūristi bieži vien izmanto – gan valdības pārstāvji, gan žurnālisti to mīl piesaukt vietā un nevietā.