Šogad noslēgsies Valsts Akadēmiskā kora "Latvija" un diriģenta Māra Sirmā divarpus gadu ilgusī muzikālā laboratorija – cikls "Latvijas komponisti Latvijas simtgadei". Viens no autoriem, kas radījis divas jaunas kora dziesmas, ir Jānis Lūsēns. Viņš neslēpj – viņa stihija ir Latvija. Komponists stāsts, par latvietim tuvajām vienkāršajām lietām un apziņas gūstu, ko paši esam radījuši, par ko tiek runās divās viņa jaunajās kora dziesmās.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Esmu sarakstījis no 50 līdz 100 kora dziesmas, ja ņem vērā mūziklos un operās iekļautos korus. Latvijas simtgadei esmu uzrakstījis divas dziesmas – vienu ar Knuta Skujenieka vārdiem "Vairāk nekā" un otru ar Broņislavas Martuževas vārdiem "Lūgums". Šie darbi man ir ļoti personīgi un mana stihija ir Latvija. Viss tas, kas ir sāpējis, poētiskā veidā ir izpaudies caur dzejnieku rakstītajām vārsmām un mani ir uzrunājis, tas man ir tuvs. Tāpēc esmu šos divus dzejoļus izmantojis šo dziesmu radīšanā," stāsta Jānis Lūsēns.

"Knuta dzejolim pamatā ir "Pūt, vējiņi!" motīvs. Es šīs zināmās frāzes mazlietiņ savādāk esmu uzkomponējis, bet "Pūt, vējiņi! Pūt, vējiņi! Atgriez mani dzimtenē!" ir tā pamatjēga, kas ir šinī dziesmā. Tur nav skaļa patosa, ir runa par kārkliem, par strautiņiem, pūpolzaru un tamlīdzīgi. Šīs vienkāršās lietas latvietim vienmēr ir bijušas tuvas un arī ir tās īpašās, nevis kaut kas pompozs."

"Broņislavas Martuževas dzejolī "Lūgums" pamatlieta ir dot spēku gūstā esošiem un mūžīgu mieru kritušajiem. Kāpēc tas iespējams ir aktuāli – mēs Latviju esam ar savu rīcību par tādu sava veida cietumu padarījuši. Mums ir daudzas negācijas, cilvēki brauc projām, jo mūk jau tikai no cietuma. Tādu gūsta faktoru mēs savā dzīvē, sadzīvē un, iespējams, arī apziņā esam izveidojuši un ļoti vēlams būtu no tā tikt vaļā, atrast prieku un motivāciju šeit būt, dzīvot un izmantot tās iespējas, ka šeit ir."

"Mūzika ir neatņemama katra cilvēka dzīves sastāvdaļa, kaut vai mazs bērniņš, kuram mamma dzied šūpuļdziesmas, vai kāds vecs vīrs, kurš savas dzīves pēdējos gados atceras savas jaunības dziesmas," skaidro komponists.

"Runājot par mūziku, pasaule ir lielu pārmaiņu priekšā. Mēs šobrīd būvējam milzīgas koncertzāles, veidojam koncepcijas. Tas drusku atgādina nevis intīmu mākslas klātbūtni, bet kādu estētisku un politisku principu propagandu. Tas man nav tuvs piegājiens, manuprāt, mūzikai ir jābūt ļoti spēcīgam klātbūtnes efektam un jāuzrunā ļoti personīgi," pauž Lūsēns.

Atgādinām, ka cikla "Latvijas komponisti Latvijas simtgadei" pēdējais koncerts 15. februārī pulksten 19.00 tradicionāli izskanēs Rīgā, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē.

Valsts Akadēmiskā kora "Latvija" izpildījumā būs iespējams dzirdēt 18 skaņdarbu pasaules pirmatskaņojumus. Koncertā skanēs Armanda Aleksandravičus, Leona Amoliņa, Arstarulsmirus, Lienes Batņas, Goran Goras, Staņislava Judina, Aldoņa Kalniņa, Agnetas Krilovas-Bērziņas, Annas Ķirses, Jāņa Lūsēna, Artura Maskata, Edgara Mākena, Jēkaba Nīmaņa, Kārļa Rūtentāla, Valta Pūces, Reiņa Sējāņa, Jāņa Šipkēvica un Pētera Vaska jaundarbi.

Koncertu cikls tika veidots ar mērķi veidot jaunu mūzikas repertuāru jauktajiem koriem. Šobrīd var teikt, ka šis mērķis ir sasniegts, jo pēc piektā koncerta izskanēšanas a cappella skaņdarbu repertuārs Latvijas koriem būs par 74 skaņdarbiem bagātāks.

Uz katru no cikla koncertiem tiek aicināti pašdarbības jaukto koru diriģenti, kuri vērtē komponistu paveikto, lai tādejādi veidotu aptuveni 20 dziesmu izlasi, kas tiks atskaņota īpašā svētku koncertā 2018. gada 4. maijā. Šajā lielkoncertā piedalīsies ne tikai koris "Latvija", bet arī Rīgas kamerkoris "Ave Sol", Latvijas Radio koris un vairāk nekā 20 vadošie Latvijas pašdarbības jauktie kori.

Biļetes uz koncertu nopērkamas visās "Biļešu paradīzes" kasēs un internetā.

Tags

Jānis Lūsēns Knuts Skujenieks Koris Latvija Latvijai 100 Latvijas simtgade
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form