Foto: Didzis Grodzs

Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) savas simtās jubilejas sezonā iestudēs četras operas un trīs baletus, pievēršoties gan labi zināmām vērtībām, gan iepazīstinot ar pilnīgi jauniem māk-slasdarbiem, portālu "Delfi" informē LNOB pārstāve Irbe Treile.

Īpašs notikums būs Latvijas Nacionālās operas trupas svinību koncerts "Mūsu operai 100", kas pulcēs spožas pasaules zvaigznes. Tāpat, turpinot iepriekšējos gados veiksmīgi aizsākto tradīciju, šosezon divi jauniestudējumi tiešraidē tiks demonstrēti prestižās starptautiskās digitālajās vietnēs "Opera Vision" un "Arte".

2018./2019. gada sezona sākies 6. septembrī ar 100. sezonas atklā-šanas koncertu, kura programma veidota divās daļās – pirmā veltīta baletam, bet otrā – operai. Latvijas Nacionālās operas un baleta solisti, LNO koris un orķestris piedāvās ieskatu gaidāmajā sezonā un ļaus atskatīties uz spožākajām mākslas virsotnēm no iepriekšējo sezonu uzvedumiem.

28. septembrī Latvijas Nacionālā opera un balets iezīmēs savas pastāvēšanas otrās simtgades sākumu ar Riharda Vāgnera operas "Klīstošais holandietis" pirmizrādi diriģenta Mārtiņa Ozoliņa un režisora Viestura Kairiša interpretācijā.

Ikreiz parādoties Latvijas operas vēsturē, Riharda Vāgnera "Klīstošais holandietis" iezīmē būtiskus robežpunktus starp leģendām un realitāti, pagātni un nākotni, vienlaikus norādot jaunus kustības virzienus. Bēgšana no Rīgas perioda apgrūtinājumiem, dodoties riskantā jūras ceļojumā, jaunajam komponistam Rihardam Vāgneram radīja muzikālo vīziju par jaundarbu, kas iezīmēja viņa oriģinālā stila sākotni. Latvijas mūzikas vēsturē "Klīstošais holandietis" atklāja jaunu un būtisku lappusi – ar tā iestudējumu Teodora Reitera vadībā 1918. gadā savu darbību uzsāka jaundibinātā Latvju operas trupa, ar kuru nepastarpināti saistīta mūsdienu Latvijas Nacionālā opera un balets.

Operas "Klīstošais holandietis" pirmizrādē galvenajās lomās būs solisti Egils Siliņš, Vida Miknevičute, Ains Angers un Korbijs Velčs. Pirmizrādes tiešraide skatītājiem visā pasaulē tiks demonstrēta digitālajā vietnē www.operavision.eu.

Iestudējuma radošajā komandā strādā scenogrāfs Reinis Dzudzilo, kostīmu māksliniece Krista Dzudzilo, kustību māksliniece Elīna Lutce un gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš.

22. septembrī Jaunajā zālē pēc ilga pārtraukuma atkal būs skatāms iestudējums "Cantando y amando", kas ieguva "Lielo mūzikas balvu 2012" kategorijā "Gada uzvedums". Uzvedumā skan Astora Pjacollas mūzika un šī rudens jubilāres Ilonas Bageles balss. Uzveduma videoprojekcijas veidojusi māksliniece Katrīna Neiburga.

30. septembrī Beletāžas zālē pirmo reizi notiks koncerts "Mazulis ausās. Mūziku klausās", kurā pašus mazākajos apmeklētājus līdz četru gadu vecumam ar klasisko mūziku iepazīstinās Latvijas Nacionālās operas orķestra mūziķi.

No 3. līdz 7. oktobrim Rīgā un Viļņā norisināsies Latvijas Nacionālās operas un baleta un Lietuvas Nacionālā operas un baleta teātra apmaiņas viesizrādes, kas noslēgs vērienīgo visu triju Baltijas valstu simtgadei veltīto apmaiņas viesizrāžu programmu. Viesizrādes notiek Latvijas un Lietuvas valstu simtgades svinību ietvaros. Lietuvas Nacionālais operas un baleta teātris 3. oktobrī uz Rīgu atvedīs ievērojamā vācu režisora Gintera Krēmera iestudēto Džuzepes Verdi operu "Dons Karloss". 4. oktobrī notiks komponista Ģiedrjus Kupreviča un horeogrāfa Roberta Bondaras baleta "Čurļonis" izrāde, kurā autori mēģinājuši pietuvoties ievērojamā lietuviešu komponista, mākslinieka Mikalojus Konstatntīna Čurļoņa cilvēciskajai būtībai. Savukārt itāļu horeogrāfa Mauro Bigonceti iestudētais balets "Piafa", kas būs skatāms 5. oktobrī, pieskaras leģendārās franču dīvas Edītes Piafas personībai.

Latvijas Nacionālā opera un balets no 5. līdz 7. oktobrim Viļņā izrādīs Šarla Guno operu "Fausts", baletu "Pērs Gints" ar Edvarda Grīga mūziku un Jura Karlsona baletu "Karlsons lido…".

6. oktobrī Lielajā zālē notiks jaunā, apdāvinātā vijolnieka Daniila Bulajeva solokoncerts. Viņa pirmais koncerts ar kamerorķestri notika Latvijā, kad zēns bija tikai piecus gadus vecs. Pirmā uzstāšanās ar simfonisko orķestri – septiņu gadu vecumā, bet pirmais solo koncerts izskanēja gadu vēlāk. Vairāku starptautisku konkursu laureāts un mūzikas festivālu dalībnieks, koncertu "Dzimuši Rīgā" (2014) un "Dzimuši Latvijā" (2018) mākslinieks, pārsteidzošs saspēles meistars ar orķestriem Itālijā, Ķīnā, Armēnijā, Argentīnā, Beļģijā, Šveicē, Krievijā, Latvijā un Lietuvā, šobrīd – Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas audzēknis – sniegs savu pirmo solo koncertu Latvijas Nacionālajā operā.

Vēl viena pirmizrāde gaidāma 26. oktobrī, kad pie skatītājiem nonāks Jana Kučeras balets "Trīs musketieri". Uz Francijas karaļa Luija XIII galmu, kur dzirkstī intrigas, kvēlo mīla un naids, aicinās doties neoklasiskā baleta "Trīs musketieri" autori – čehu komponists Jans Kučera un kanādiešu horeogrāfs Pols Čalmers. Jauniestudējuma muzikālais vadītājs būs Andris Veismanis.

16. un 17. novembrī Latvijas Nacionālās operas trupas krāšņajā svinību koncertā "Mūsu operai 100" skanēs LNO izcilo solistu un starptautiski atzītu operas zvaigžņu balsis. Šajos koncertos uz skatuves kāps: Marina Rebeka, Inga Kalna, Ludmila Monastirska, Dināra Alijeva, Liene Kinča, Zanda Švēde, Oļesja Petrova, Egils Siliņš, Ains Angers, Murats Karahans, Rame Lahajs, Iraklijs Kahidze, Franko Vasallo, Vladislavs Suļimskis un citi. Koncerts notiks Latvijas valsts simtgadei veltītā ciklā "Dzimuši Latvijā".

7. decembrī gaidāms Džakomo Pučīni operas "Bezdelīga" koncertuzvedums ar izcilo solisti Dināru Alijevu galvenajā lomā un Jāni Liepiņu pie diriģenta pults. Džakomo Pučīni opera "Bezdelīga" ar Džuzepes Adami libretu ir stāsts par parīziešu kurtizānes Magdas, metaforiskas bezdelīgas, mirklīgu ielaišanos patiesas mīlestības un romantikas pasaulē, lai vēlāk tomēr atgrieztos vecajā "ligzdiņā" pie turīga baņķiera.

Kā ik sezonu, no 27. līdz 30. decembrim skatītājus priecēs tradicionālie Vecgada koncerti.
17. janvārī Latvijas Nacionālās operas repertuārā atgriezīsies Džakomo Pučīni operas "Bohēma" iestudējums ar Mārtiņu Ozoliņu pie diriģenta pults. Iecerēts, ka režisora Pētera Krilova veidotajā iestudējumā vairākās lomās būs solisti, kas iepriekš šo operu nav dziedājuši.

21. februārī notiks pirmizrāde Italo Montemeci operai "Burvestība" un Rudžero Leonkavallo operai "Pajaci". Jauniestudēju-ma radošā komanda – muzikālais vadītājs Jānis Liepiņš, režisors Aiks Karapetjans, scenogrāfs un gaismu mākslinieks AJ Vaisbārds, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, videomākslinieks Artis Dzērve – cels gaismā opermūzikas cienītāju aprindās maz zināmo Italo Montemeci un dramaturga Sema Benelli viencēliena operu "Burvestība", kas skatuves pirmizrādi Eiropā, visticamāk, piedzīvojusi tikai vienreiz – pirms vairāk nekā sešdesmit gadiem Veronas arēnā, Itālijā. "Burvestība", viens no pēdējiem itāļu melodiskās operas darbiem, jaunajā iestudējumā vienotā konceptā saspēlējas ar citu izcilu verisma operas paraugu – Rudžero Leonkavallo "Pajaci". Pirmizrāde tiešraidē visā pasaulē tiks demonstrēta Eiropas izcilākā kultūras televīzijas kanāla "Arte" jaunajā digitālajā projektā "Arte Opera Season".

12. aprīlī plānota pirmizrāde viencēliena baletiem "Hamlets" un "(Ne)stāsti man pasakas".

Šekspīra traģēdijas "Hamlets" zemtekstu dziļuma iedvesmots, Antons Freimans savā pirmajā pilnmetrāžas baletā risina attiecības ar nāvi, izaicina uz dialogu paaudzes, pagātni un nākotni. Savukārt iestudē-juma muzikālā partitūra veidota kā saruna starp vecmeistaru Sergeju Rahmaņinovu un mūsdienu komponisti Lindu Leimani. Jauniestudē-juma vizuālo tēlu veidos MAREUNROL'S.

Otru viencēliemu "(Ne)stāsti man pasakas" veido baleta māksliniece Elza Leimane, iedvesmojoties no Imanta Ziedoņa "Krāsaino pasaku" gleznieciskā paradoksa un aizkustinošā absurda. Tā mūzikas autori un izpildītāji būs Jānis Šipkēvics (Shipsea), Matīss Čudars un Kaspars Kurdeko. Kostīmu māksliniece – Madara Botmane, scenogrāfs – Andris Freibergs, gaismu mākslinieks – Ainārs Pastars, videomākslinieks – -8.

Sezonas izskaņā, 24. maijā, plānota pirmizrāde Fransisa Pulenka operai "Karmelīšu dialogi", kas Latvijā līdz šim nav tikusi iestudēta. Opera vēsta par sešpadsmit karmelīšu mūķenēm, kuru šīs zemes gaitas vardarbīgi aprāvās uz ešafota Franču revolūcijas laikā 1794. gadā. Kompjeņas mocekļu stāsts guva plašu rezonansi 20. gadsimta sākumā, pateicoties vācu rakstnieces Ģertrūdes fon Leforas romānam "Pēdējā uz ešafota" (Die Letzte am Schafott). Viņas iztēlē dzima un vēlāk kļuva arī par Pulenka operas galveno varoni novice Blānša – trausla, nobijusies pusaugu meitene, kurai lemts cieši ielūkoties biedējošās, bezcerīgās pasaules acīs un meklēt izeju no pašas baiļu radītajām lamatām.

Iestudējumu veidos radošā komanda no Francijas – režisors Vensāns Busārs, scenogrāfs Vensāns Lemērs, kostīmu māksliniece Klāra Pelufo-Valentīni, gaismu mākslinieks Nikolā Žilī.

Sezonu no 5. līdz 16. jūnijam noslēgs Rīgas operas festivāls, kurā varēs noskatīties visus sezonas jauniestudējumus – operas "Klīstošais holandietis", "Burvestība", "Pajaci" un "Karmelīšu dialogi", kā arī iepriekšējās sezonas iestudējumu "Dons Paskvāle". Festivāls un sezona noslēgsies ar Galā koncertu.

Tāpat kā iepriekšējās sezonās Latvijas Nacionālā opera un balets līdzās daudzveidīgajām repertuāra izrādēm turpinās kamermūzikas koncertus Beletāžas zālē, aicinās uz izglītojošiem pasākumiem gan bērnus, gan pieaugušos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!