Lielajā ģildē notiks ikgadējais Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts
Foto: Publicitātes foto

Lielajā ģildē 9. februārī notiks ikgadējais Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts, portālu "Delfi" informē koncerta rīkotāji no VSIA "Latvijas Koncerti".

Šogad tajā skanēs šī gada jubilāra Tālivalža Ķeniņa (1919–2008) Koncerts pieciem sitaminstrumentālistiem un simfoniskajam orķestrim, Alfrēda Kalniņa Simfoniskais tēlojums "Latvija", Kristapa Pētersona Otrais Liepājas koncerts čellam un simfoniskajam orķestrim un Lindas Leimanes jaundarbs "Enantiomorphic Chambers". Uz Lielās ģildes skatuves spēlēs Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un Liepājas Simfoniskais orķestris. Diriģenti – Andris Poga un Gintars Rinkēvičs.

Tālivalža Ķeniņa Koncertu pieciem sitaminstrumentālistiem un simfoniskajam orķestrim atskaņos Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un sitaminstrumentu ansamblis "Perpetuum Ritmico" Andra Pogas vadībā.

"Es nemeklēju jaunas lietas mūzikā, es meklēju jaunus ceļus, kā izteikt vecas idejas", sacījis latviešu modernās mūzikas klasiķis Tālivaldis Ķeniņš, kura dzīves lielākā daļa aizritējusi Kanādā. Ķeniņš ir visvairāk pasūtinājumus saņēmušais skaņradis no Kanādas komponistiem. Viņa daiļrade ietver plašu skaņdarbu klāstu – astoņas simfonijas, 12 koncertžanra darbus, trīs kantātes, sacerējumus korim, klaviermūziku, kā arī skaņdarbus dažādiem kameransambļu sastāviem. Komponists bijis Latvijas Republikas Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Goda profesors, Toronto universitātes profesora Emeritus titula īpašnieks pēc 32 gadu ilga darba šajā augstskolā un par mūža ieguldījumu saņēmis Lielo mūzikas balvu 2005.

Lindas Leimanes (1989) jaundarbs "Enantiomorphic Chambers" arī izskanēs Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā. Skaņdarba rašanos iedvesmojis Roberts Smitsons ar savu tāda paša nosaukuma instalāciju no krāsota tērauda un spoguļiem, kurā vērotājs neredz savu spoguļattēlu to savdabīgā izvietojuma dēļ. "Šis skaņdarbs simfoniskajam orķestrim – quasi korālis ar iekšēji vienādiem attālumiem – savu formu ieguvis Ziemassvētku naktī un slēpj savas stingrās kontūras galēji palēninātā elpā", saka komponiste.

Liepājas Simfoniskā orķestra atskaņojumā skanēs Alfrēda Kalniņa (1879-1951) Simfoniskais tēlojums "Latvija". Kalniņam raksturīga tematika mūzikā ir dzimtenes apdziedāšana, īpaši gleznainas dabas ainas, senatne, tautas likteņgaitas. Alrēda Kalniņa daiļrades pētnieks Arnolds Klotiņš viņu sauc par visražīgāko un daudzpusīgāko 20.gadsimta pirmās puses latviešu komponistu – viņa darbu klāsts sasniedz deviņus simtus. Par Kalniņa daiļrades pamatžanru jāatzīst solodziesma – kopskaitā to ir apmēram 250. Alfrēds Kalniņš ir arī latviešu nacionālās operas pamatlicējs, tāpat – izsmalcināti poētiskas klaviermūzikas, nacionāla kolorīta iekrāsotu simfonisko opusu un baleta, arī balādiskas, idilliski elēģiskas kormūzikas un virtuozu ērģeļdarbu autors

Kristaps Pētersons ir konceptuālists, taču līdzās idejai mūzika vienmēr ir priekšplānā un konstrukcija tiek piepildīta ar īpašu skaņurakstu. Pētersons studējis kontrabasa spēli un kompozīciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Patlaban Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un "Kremerata Baltica" mūziķis, savulaik koncertu producents. Ieguvis pirmo vietu UNESCO kompozīciju konkursā "Rostrum" jauno komponistu konkurencē. Vairākkārt nominēts Lielajai mūzikas balvai. Pētersona opera "Mihails un Mihails spēlē šahu" ieguva Lielo mūzikas balvu 2014 kategorijā "Gada uzvedums".

Kristaps Pētersons par "Otro Liepājas koncertu" saka: "Pamatuzstādījums ir indivīda spēle ar savu iztēli. Indivīda tēlu personificē soliste, viņas iztēli – orķestris. Skaņdarba struktūra veidota kā skanošu telpu virkne. Izmantoju citstarp trokšņus kā muzikālas skaņas, šajā gadījumā tādas, kas saistās ar koku. Tas nav nekas neparasts laikmetīgajā mūzikā, bet varētu būt nepierasti nepieradinātam klausītājam."

"Otrā Liepājas koncerta" soliste būs viena no latviešu izcilākajām čellistēm – soliste, kamermūziķe, Londonas filharmoniskā orķestra čellu grupas koncertmeistare – Kristīne Blaumane. Kopš 2007. gada Kristīne ir ieskaņojusi vairākus CD. Divreiz saņēmusi Latvijas Lielo mūzikas balvu (2005 un 2007).

2005. gadā latviešu simfoniskajai mūzikai apritēja 125 gadi un tas bija nozīmīgs iemesls un izdevīgs gadījums, lai Latvijā izsludinātu šo gadu par Latvijas simfoniskās mūzikas gadu un 11. decembrī rīkotu koncertu ar nolūku mobilizēt mūziķus un mūzikas interesentu sabiedrību kvalitatīvi jaunai attieksmei pret lokālo simfonisko tradīciju, šodienu un tuvāko perspektīvi. Tieši šajā gadā dzima ideja par latviešu simfoniskās mūzikas koncertu rīkošanu, kad pēc mūzikas vēsturnieka Arnolda Klotiņa ierosinājuma atzīmējām latviešu simfoniskās mūzikas 125 gadus. Kopš tā laika ar Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertu šī tradīcija tiek turpināta. 2019. gada 9. februārī Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts Lielajā ģildē notiks jau trīspadsmito reizi. Turpinās tradīcija - profesionālo simfonisko orķestru dalība šajā koncertā, latviešu komponistu jaundarbu pirmatskaņošana un latviešu komponistu – jubilāru simfonisko darbu atskaņošana.

Biļetes nopērkamas "Biļešu paradīzes" kasēs un internetā.

Source

DELFI Kultūra

Tags

Kristaps Pētersons Latvijas Koncerti Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris Lielā ģilde Liepājas Simfoniskais orķestris
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form