Jau ziņots, ka balvu pasniegšanas ceremonija ar ilggadējā sadarbības partnera "Hennessy" atbalstu notiks šā gada 1. martā Latvijas Nacionālajā operā plkst. 19.00. Pasākumu tiešraidē atspoguļos Latvijas Radio 3 "Klasika" un Latvijas Televīzijas 1. kanāls plkst. 21.15.
Riharda Dubras Otrā simfonija jeb "Latvijas simtgades simfonija" ir veltījums ne vien valstij tās nozīmīgajā gadskārtā, bet tapusi arī kā komponista dāvana sev 50. dzimšanas dienā. Ar savu pirmo simfoniju "Apziņas rašanās" Rihards Dubra 1989. gadā absolvēja profesora Ādolfa Skultes kompozīcijas klasi un otro šī žanra darbu, gluži tāpat kā viņa skolotājs, kura pūrā ir deviņas simfonijas, rakstījis piecdesmitgades zīmē. "Lai gan daudz strādāju pie kormūzikas un vokāli simfoniskajām partitūrām, vismīļākais virziens man ir un paliek simfoniskā mūzika: orķestris ir pasaule, kurā varu dzīvoties, spēlēties, rotaļāties un šajās krāsās izjust ļoti daudz," atklāj skaņradis.
Pirmatskaņojumu monumentālais opuss piedzīvoja 2015. gada 25. septembrī Liepājas latviešu biedrības namā Liepājas Simfoniskā orķestra 135. jubilejas sezonas atklāšanas koncertā, pie diriģenta pults esot orķestra galvenajam diriģentam Atvaram Lakstīgalam. Liepājnieku rosināta un pasūtināta, šī partitūra tapusi arī kā atsaukšanās sevī skanošajām pārdomām, kas pauž attieksmi pret šobrīd pasaulē notiekošo, muzikālajās vīzijās tulkojot arī Jāņa Atklāsmes grāmatas lappusēs ierakstīto. Dubras Otrā simfonija aizkustina un uzrunā, liekot just līdzi un ieklausīties.
Andreja Selicka ikdiena saistīta ar kalpošanu baznīcā un ar viņa ticības dzīvi cieši savīta ir arī viņa mūzika. Viņš ir komponists, kurš nedzenas pēc slavas un atzinības, cilvēks, kurš sevi dēvē par nekomunikablu, tomēr ir ļoti atsaucīgs un labprāt dalās savās pārdomās. Jautāts par visbūtiskākajām ietekmēm un interesēm radošajā darbā, Andrejs Selickis visupirms atsaucas uz muzikālajām ikonām – Baznīcas mūzikas senākajiem slāņiem, tostarp bizantiešu – baznīcslāvu zīmju dziedājumiem, gregoriku, armēņu un rumāņu garīgo mūziku, kā arī Arvo Perta daiļradi un personību, un īpaši izceļ arī latviešu mūziku, kurā saskata daudz izcilu darbu, kas, viņprāt, ir "sirdsšedevri, tādi apslēpti mežezeri iekš šīs pasaules".
Šie aspekti atbalsojas arī kompozīcijā "Šyupuļdzīsme Jēzum", kas pirmoreiz izskanēja koncertā "Latvijas Radio korim 75. Jubilejas portrets" 2015. gada 28. novembrī Latgales vēstniecībā "Gors". Atsaucoties uz materiālu, kas saistāms gan ar Ziemassvētku, gan Lieldienu liturģiju, šis emocionālais un iedarbīgais brīnumskaistās skaņās ietērptais vēstījums pārsteidz arī ar savdabīgu pārvērtību spēli, populāro latviešu tautasdziesmu "Aijā, žūžū, lāča bērni" krāsojot neierastā austrumnieciskā intonācijā un latgaliešu valodā.
Selga Mence savā daiļradē atsaucas uz latviešu tautasdziesmu bagātībām un iedvesmojas no skaistās Latvijas dabas. Šīs intereses ļoti spēcīgi un spilgti atbalsojas arī programmatiski tēlainā Klavieru kvarteta trīs daļās, kurām doti raksturīgi nosaukumi - "Pastorāle", "Vēja un ūdens spēles" un "Klusums". Iezīmīgo melodiju un krāšņo harmoniju cauraustais opuss ir īstens tīrradnis latviešu kamermūzikā. Pirmatskaņojumu tas piedzīvoja pagājušā gada nogalē Mazajā ģildē - klavieru kvarteta RIX koncertā "Eiropas Ziemassvētki. Ziemassvētki Sveču gaismā" 27. decembrī. Kaut arī šis skaņdarbs ļoti organiski sasaucas ar ziemas noskaņām, darbs pie partitūras esot noritējis, nezinot vai tā pirmoreiz skanēs Ziemassvētkos vai Jāņos. Un leģendārā un meistarīgā ansambļa pianists Jānis Maļeckis piebilst, ka ar lūgumu RIX vārdā radīt jaundarbu komponisti uzrunājis, satiekoties Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kur Selga Mence jau trīsdesmit gadus skolo jaunos komponistus un vairāk nekā desmit gadus ir arī Kompozīcijas katedras vadītāja.
Atgādinām, ka līdz 26. februārim portāla "Delfi" notiek "Lielās mūzikas balvas" publikas simpātijas balsojums Nobalsot par savu favorītu iespējams šeit! Balvas ieguvējs saņems īpašo "Hennessy" naudas balvu 2000 eiro apmērā turpmākai profesionālajai izaugsmei un prasmju papildināšanai studijās vai meistarklasēs.
Lielā mūzikas balva ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā. LMB organizē VSIA "Latvijas Koncerti" sadarbībā ar Kultūras ministriju.