Foto: Publicitātes attēls
Latvijas Nacionālajā operā 25. februārī pulksten19 pasniegs valsts augstāko apbalvojumu mūzikā - Lielo mūzikas balvu. Ceremoniju kā ik gadu rīko VSIA "Latvijas Koncerti".

Pasākumu tiešraidē atspoguļos Latvijas Radio 3 "Klasika" pulksten 19.00 un Latvijas Televīzijas 1. kanāls atliktajā tiešraidē pulksten 21.15.

Šogad balva tiks pasniegta astoņās kategorijās. Savukārt Lielās mūzikas balvu par mūža ieguldījumu saņems komponisti Maija Einfelde un Pauls Dambis.

Par komponisti Maiju Einfeldi ceremonijas rīkotāji raksta: "Viņas mūzika ir vienlaikus arī viņas autobiogrāfija, ļoti personiska skaņu māksla, reibinoši dziļa un piesātināta, emocionāliem kontrastiem caurausta un ekspresīva. Viņas patiesā izteikme uzrunājusi vienmēr, bet saprasta un novērtēta tika vien pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas."

Savukārt par komponistu Paulu Dambi teikts, ka viņš ir "vesels laikmets, revolūcija un jaunaizsākts virziens laviešu muzikā. Viņa "Jaunajam folkloras vilnim" un īpašajai attieksmei pret skaņu sekotāju netrūkst vēl aizvien".

Atgādinām, ka jau tradicionāli portālā "Delfi" norisinājās publikas balsojums, kura uzvarētājs tiks paziņots ceremonijas laikā.

Kategorijā "Gada uzvedums" izvirzīta franču komponista Fransisa Pulenka opera "Karmelīšu dialogi" Latvijas Nacionālajā operā, kuras diriģents ir Mārtiņš Ozoliņš, bet režisors - Vensāns Busārs. Par "Gada uzveduma" titulu sacentīsies arī amerikāņu komponista Leonarda Bernsteina mūzikls "Vestsaidas stāsts", kas izrādīts Cēsu pils parka estrādē. Mūzikla diriģents ir Andris Poga, bet režisors - Viesturs Kairišs. Tāpat žūrija kategorijā "Gada uzdevums" izvirzījusi Imanta Kalniņa operu "Spēlēju, dancoju", kas iestudēta Latvijas Nacionālajā operā. Tās diriģents ir Mārtiņš Ozoliņš, bet režisore – Laura Groza-Ķibere.

Kategorijā "Gada jaundarbs" izvirzīts komponista Andra Dzenīša skaņdarbs "Leaves Leaving Leipzig" vijolei un stīginstrumentu orķestrim, komponistes Santas Ratnieces skaņdarbs "Pļavas" un komponistes Gundegas Šmites darbs "Rītausmas dieve Ēosa".

Savukārt kategorijā "Par izcilu sniegumu gada garumā" izvirzīta čelliste Gunta Ābele, dziedātājs Rinalds Kandalincevs un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris.

Kategorijā "Par izcilu darbu ansamblī" par uzvaru sacentīsies čellists Ivars Bezprozvanovs, ērģelnieks Aigars Reinis un pianists Mārtiņš Zilberts.

Par triumfu kategorijā "Gada koncerts" sacentīsies koncerts "Dialogs ar Mocartu", kas 18.janvārī notika Lielajā ģildē, ērģelnieces Ivetas Apkalnas solokoncerts Ventspils koncertzālē "Latvija" 27. jūlijā un klavieru kvarteta "Quadra" koncerts "Ķeniņš un Quadra", kas 30. oktobrī notika Rīgas Reformātu baznīcā.

Savukārt kategorijā "Par izcilu interpretāciju" nominēts dziedātājs Raimonds Bramanis par Tota lomu Imanta Kalniņa operas "Spēlēju, dancoju" iestudējumā Latvijas Nacionālajā operā, diriģents Ainārs Rubiķis par Artura Onegēra Trešās simfonijas atskaņojumu Lielajā ģildē 15.martā, pianists Vestards Šimkus un diriģents Atvars Lakstīgala par Sergeja Rahmaņinova Trešā klavierkoncerta atskaņojumu Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" 4. oktobrī.

Par "Gada jaunā mākslinieka" titulu sacentīsies pianists Edgars Cīrulus, dziedātāja Ilze Grēvele-Skaraine un saksofonists Aigars Raumanis.

Lielā mūzikas balva ir Latvijas valsts augstākais apbalvojums mūzikā, tas izveidots 1993. gadā pēc toreizējā kultūras ministra Raimonda Paula iniciatīvas.

Balvas laureātus izvēlas žūrija, tās dalībnieki visu gadu seko notikumiem Latvijas koncertzālēs un muzikālajos teātros. Laureāti saņem Armanda Jēkabsona darinātu sudraba statueti un naudas prēmiju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!