Ziemassvētku laika noskaņas festivāla "Eiropas Ziemassvētki" ietvaros gaidāms koncerts "Vīzijas piesnigušam vakaram", kas notiks 26. decembrī Rīgas Lutera baznīcā pl. 19.00.
Vienā muzikālā ceļojumā satiksies Latvijas Radio kora filigrānais un krāsām bagātais skanējums ar brāļu Petrausku džezīgi brīvo, virtuozo un sirsnīgo klavieru un saksofona spēli.
Programmā Raimonda Petrauska jaundarbs "Apceres" un Ziemassvētku dziesmu aranžējumi. Diriģents Kaspars Putniņš, režisors Uģis Brikmanis. 25. decembrī koncerts notiks Latgales vēstniecībā "Gors" pl. 18.00.
Raimonds Petrauskis, vairoties sevi dēvēt par komponistu, norāda, ka viņu interesē mūzikas radīšanas process, ļaušanās mirklim un noskaņai, saspēlei un saskaņai, kā arī telpai un laikam. Tā veidotas arī "Apceres" korim, saksofonam un klavierēm, kuru partitūras lakoniskajā notācijā dotas vien nelielas norādes, tulkojumu atstājot katra mūziķa ziņā.
Atsaucoties uz to, ka pasaulē ir daudz tādas mūzikas, kas aizrauj vai pievērš uzmanību ar dramatismu, spriedzi un ārēju virtuozitāti, jo īpaši Ziemassvētku laikā mūziķis vēlējies vērst uzmanību uz distancēšanos no nemiera, egoisma un ikdienas raizēm un iedzīvināt skaņās materiālu, kas ļautu ieklausīties gan tā būtībā, gan telpā, kurā tas skan, gan arī daudz dziļāk – cilvēkam pašam sevī, un dotu iespēju apstāties, norimt un ļauties apcerei, mieram un meditācijai.
Arī Trīs mazas korāļfantāzijas korim, saksofonam un klavierēm Raimonds Petrauskis veidojis īpaši šai svētku laika programmai. Šīs trīs miniatūras balstītas uz labi pazīstamu Ziemassvētku dziesmu motīviem un, sakot paša Raimonda vārdiem, tā ir "svētku svinēšana un dalīšanās priekā par Ziemassvētku vēsti, kas pāršalkusi visu pasauli".
Brāļi Petrauski ir viens no mākslinieciski spožākajiem un ievērojamākajiem Latvijas koncertduetiem, kas regulāri muzicē ne vien dzimtenē, bet arī tālu aiz tās robežām. Koncertā mūziķi uzburs piecas Ziemassvētku laika noskaņas saksofonam un taustiņinstrumentiem.
Ģērģs Ligeti baznīcas tekstus izmantojis maz – minamas divas jaunības gadu kantātes latīņu valodā un slavenais Rekviēms (1963-65), pēc kura sekoja motete Lux aeterna, kas ir viens no pazīstamākajiem Ligeti darbiem. Mūžīgās gaismas klātbūtni komponists vēlējies uzzīmēt tā, "it kā mūzika jau šķistu sākusies, vēl pirms mēs to sadzirdam.
Dzirdēsim arī amerikāņu komponista Foresta Pīrsa kompozīciju Gratitude Sutra jeb Pateicības sūtra, kas tapusi šogad pēc Barlow Endowment for Music Composition at Brigham Young University pasūtinājuma un veltīta Sanfrancisko vokālajam ansamblim "Volti", BBC Singers un Latvijas Radio korim. Šo skaņdarbu komponists dēvē par sūtru sev pašam, kas atgādina par to visu skaisto, kas mūs ieskauj un pavada šajā ceļā apkārt saulei.
Par pamatu ņemot vācu komponista un ērģelnieka Mikaēla Pretorija četrbalsīgi harmonizēto dziesmu "Es skaistu rozīt' zinu", Jans Sandstrems savu versiju par pazīstamo Ziemassvētku korāli radīja 1990. gadā. Jana Sandstrema mūzikā savijas ietekmes no zviedru tautas mūzikas un minimālisma, interese par Austrumu filozofiju un arī katoļu liturģiju.
"Es skaistu rozīt' zinu" apdare veidota diviem koriem, no kuriem pirmais ļoti lēnā tempā atskaņo dziesmas četrbalsīgo - Pretorija veidoto versiju (šo materiālu var atskaņot arī četri solisti), bet otrais dalīts astoņās partijās un tam rakstītais nošu materiāls viscaur klusināti dungojams. Šo Sandstrema opusu tēlaini salīdzina gan ar lēni zaigojošu ūdens virsmu, gan ar valdzinoši krāsainu skaņu ainavu, gan ar skaista zieda atplaukšanu.
Biļetes "Biļešu paradīzes" kasēs.
