Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Intervijai uzrunāju viņu kā Gustavu, viņš atbild un parakstās kā Arstarulsmirus. Vēlāk skaidro – tā uzrunāt tomēr būtu viņam komfortablāk. Ir banāli šo sarunu sākt ar jautājumu par identitāti, bet Arstarulsmirus pats samiernieciski nosmejas, ka dabūšot par to tik un tā runāt līdz mūža galam. Taču uz skatuves reiz viņu pielūdza kā Gustavo – personību, ko Latvijas hip-hopa kultūrā pazīst kā veiklu tekstu un zemtekstu virknētāju, prasmīgu mūziķi un producentu. Viņu mēdz saukt par vecmeistaru, žanra elites pārstāvi, kas pirms nepilniem 10 gadiem ar publiskām atvadām koncertos nolēma šim savas dzīves posmam likt punktu, lai nodotos pašizziņai, sevis un jaunu radošo ceļu meklējumiem.

Šī vasara nāca ar paziņojumu par Gustavo atgriešanos. Burtiski nākamajā dienā pēc mūsu sarunas tika publicēta jauna dziesma un tās video "Mums vajag atpakaļ Gustavo", kurā asprātīgā rēbusā savīta tagadne un pagātne, dažādi tēli un citāti. Pats mūziķis gan saka, ka par pagātni viņam sentimenta neesot. Tomēr ir iekrājies materiāls, ir, ko teikt tam "Gustavo – tabasko". Viņš gan neesot solījies tāds mūžīgi būt – vismaz tā dziesmā "Kur ir mana galodiņa" reperis reiz rīmēja pats.

Līdz ar dziesmu un video mūziķis izziņojis arī darbu pie jauna albuma, kas tiks izdots šī gada 25. novembrī. Tajā pašā dienā pie faniem nonāks grāmata ar Gustavo tekstiem, kas sarakstīti laikā no 2001. līdz 2011. gadam, kā arī stāstiem, kas izgaismo konkrēto tekstu tapšanas kontekstu. Tas viss tiks nosvinēts ar koncertu "Arēnā Rīga", kurā savukārt tiks izpildīts 2004. gadā izdotā albuma "Beidzot!" repertuārs.

Ar ko es šobrīd runāju? Ar Gustavo vai Arstarulsmirus?

Ar Arstarulsmirus. Identitātes jautājums būs kaut kas, par ko es runāšu līdz mūža galam. Tur laikam nav variantu. Es pilnvērtīgi identificējos ar Astarulsmiru. Kad tu mani uzrunā vai raksti "Gustav", man tas ir nu... tā. Bet Gustavo ir skatuves vārds, projekts, kas tiek atdzīvināts. Ikdienā man ir diezgan komfortabli, ja mani uzrunā kā Arstarulsmirus. Un tā dara arī visi mani līdzcilvēki. Pasē ir Gustavs Butelis, bet, nu, cik bieži tā tiek izmantota... (Smejas.)

Kāpēc tev bija būtiski atdzīvināt Gustavo, kas būtībā ir tava divdesmitgadnieka identitāte?

Lai būtu precīzi, no 20 līdz 33 gadiem. Un sākās tas pat vēl agrāk. Pirmkārt, veidojot mūziku un esot tajā līdz ausīm iekšā, tapa diezgan daudz materiāla, kas šobrīd neiekļaujas Arstarulsmirus koncepcijā. Otrkārt, atskatoties un domājot, kas mani saista ar Gustavo, pat diezgan sen sapratu, ka 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!