Mārtiņš Brauns saņems 'Zelta mikrofonu' par mūža ieguldījumu mūzikā
Foto: LETA

Uz Dailes teātra skatuves 12. februārī tiks godināts komponists Mārtiņš Brauns, saņemot Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvu "Zelta mikrofons" par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā.

Kā raksta balvas rīkotāji, tālu aiz Latvijas robežām pazīstamais komponists Mārtiņš Brauns savā daiļradē ir drosmīgs eksperimentētājs, būdams uzticīgs kā rokmūzikai, tā akadēmiskajam žanram.
“Viņa skaņdarbos savijas klasiski kompozīcijas paņēmieni un eksperimenti, spilgtas melodijas un aizraujošs teatrālisms. Klausītāju iemīļotas ir kā Brauna dziesmas un mūzika no teātra izrādēm, tā poēma “Daugava” ar Raiņa dzeju, no kuras vistālāk pasaulē aizskanējis fragments “Saule. Pērkons. Daugava”. Brauna radītā mūzika spēlēta koncertos, tā iemūžināta skaņuplatēs, diskos, atskaņota radio un TV, pašam autoram nereti kļūstot par savu darbu interpretu – taustiņinstrumentālistu un dziedātāju. 40 skatuves gados Mārtiņa koncertus nav iespējams saskaitīt, tie notikuši kopā ar grupu “Sīpoli”, dziedošo aktieri Edgaru Liepiņu, kamerkori “Sindi Putnu dārzs” un citiem sastāviem. Par kinomūziku saņemtas “Lielā Kristapa” balvas, par devumu Latvijas kultūrā – Triju zvaigžņu ordenis (2018). 2019. gada februārī šiem apbalvojumiem pievienosies Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas “Zelta mikrofons” – par mūža ieguldījumu,” par Mārtiņu Braunu raksta muzikoloģe Daiga Mazvērsīte.

Muzikoloģe uzsver, Brauna daiļrades amplitūda ir apbrīnojama, par elku viņš kļuvis kā rokmūzikas mīļotājiem, tā Dziesmu svētku dalībniekiem. Viņa sacerējumu klāstā ir gan 20. gs. 70. gados radītās divas balādes simfoniskajam orķestrim, divas odas skorpionam, klavierdarbi, gan šķietami vienkāršās dziesmiņas “Dzied ar mani, tautumeita” un “Mammu, es gribu”.

“Muzikālo interešu daudzpusība skaidrojama arī ar to, ka Brauns uzaudzis mediķu, nevis mūziķu ģimenē, un zēna absolūtā dzirdes atklāta nejauši, jau piecu gadu vecumā. Samērā negribīgi Mārtiņš sāka skolas gaitas E. Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā. Klavieru nodaļai sekoja kora klase, pēc balss lūzuma – kordiriģēšanas nodaļa, tad – mūzikas teorijas nodaļa, kur tika apgūta arī kompozīcija. Vienlaikus jaunietis aizrāvās ar rokmūziku, pievienojās grupām “Dzintara lelles” un “Sfinksi”,” raksta Mazvērsīte.

1970. gadā pabeidzis Dārziņskolu, Brauns iestājās Latvijas Valsts konservatorijas kompozīcijas nodaļā, studēja pie simfoniķa Ādolfa Skultes. Kā students Mārtiņš 1974. gadā sacerēja pirmo mūziku teātra izrādei, Edvarta Vulfa lugai “Sensācija”, gadu vēlāk kļuva par Nacionālā (toreiz – Drāmas) teātra mūzikas daļas vadītāju. Vienlaikus Brauns vadīja grupu “Sīpoli”, kur par pirmo spilgto darbu kļuva blūzu programma ar Lengstona Hjūza dzeju. Turpmāk skaņradis lielu uzmanību pievērsis teātra mūzikai, to nereti transformējot dziesmu ciklos “Sīpolu” koncertprogrammām. Tās vairākkārt guvušas panākumus starptautiskos festivālos, kur Brauna teatralizētā rokmūzika vērtēta kā novatoriska.

Lielu atzinību guvušie cikli “Mauglis” un “Alberts” 80. gados ieskaņoti skaņuplatēs, vienlaikus ar teātri Brauns aktīvi darbojies kino komā, komponēdams kā dokumentālajām, tā mākslas filmām. “Dziesma par spēli” (no k/f Spēle), “Veltījums” (no k/f Ziemassvētku jampadracis) saucamas par skaņraža populārākajām dziesmām, par pēdējo saņemta arī Autortiesību bezgalības balva (2017).
Savu dumpinieka raksturu Brauns izpauda arī sadarbībā ar dziedošo aktieri Edgaru Liepiņu, programmu “Gods tev un tavam suņam” atskaņojot arī trimdas latviešu mītnes valstīs Eiropā un citviet, kur, būdams cilvēks-orķestris, Mārtiņš sniedzis arī solokoncertus.

80. gadu otrajā pusē Brauna intereses nosvērās par labu kormūzikai, sākās auglīga sadarbība, koncertceļojumi ar kori “Sindi Putnu dārzs”. 1988. gadā sacerētā mūzika Valmieras teātrī iestudētajai Raiņa poēmai “Daugava” kļuva par vienu no daiļrades virsotnēm. „Biju rakstījis ar sirdi, ar tam laikam raksturīgām trīsām, līdz vienā brīdī sapratu – ir trāpīts! Tad gan skrēju, aiz laimes kliegdams pa istabu,” atzinies komponists.

90. gados Mārtiņa Brauna darbības lauku paplašināja reklāmu un komercmūzika, sadarbība ar studiju “Animācijas brigāde”. Starptautiskos kinofestivālos viņa mūzika prēmēta ap 20 reižu. Uz laiku attālinājies no praktiskās muzicēšanas, Brauns 2009. gadā ar sajūsmu pieņēma izaicinājumu – atjaunot grupu “Sīpoli”. Triumfālajiem koncertiem sekoja DVD un albuma izdošana, un Mārtiņš aktīvi muzicē joprojām. 2014. gadā viņa “Saule. Pērkons. Daugava” oficiāli atzīta par Katalonijas neatkarības himnu, par ko autors godalgots ar Katalonijas Augsto kultūras balvu (2017).

"Būdams imūns pret zvaigžņu slimību, mūziķis spējis saglabāt cilvēcisku vienkāršību un sirsnību, kas raksturīga arī viņa muzikālajai daiļradei," raksta Mazvērsīte.

12. februārī Dailes teātrī jau 23. reizi tiks pasniegti “Zelta mikrofoni” aizvadītā gada izcilākajiem Latvijas mūzikas ierakstiem, un skatītājus priecēs aktuālāko mūziķu priekšnesumi.

Mūzikas ierakstu gada balvu “Zelta mikrofons” organizē Latvijas skaņu ierakstu producentu, izdevēju un izplatītāju apvienība LaMPA sadarbībā ar LaIPA un Latvijas Republikas Kultūras ministriju.

Comment Form