Foto: Publicitātes foto
Par godu Hardija Lediņa dzimšanas dienai 8. jūnijā, 5. jūnijā pirms savas uzstāšanās ar publisku lekciju Rīgā Latvijas Radio 6 - LU radio "Naba" studijā uz sarunu viesojās mūzikas kritiķis un žurnālists, radio personība un laikmetīgās mākslas kolekcionārs Artemijs Troickis. Interviju vadīja radio "Naba" ētera personība Romans Šmeļovs, stāsta radio pārstāvji.

"Artemija Troicka interese par mūziku ir patiesi aizrautīga un neviltota, jo sevišķi, ja runa ir par radošiem muzikālajiem meklējumiem un eksperimentiem dažādās desmitgadēs un valstīs. Ne velti pirmā vieta, kur viņš, ierodoties Rīgā, vēlējās aiziet, bija mūzikas ierakstu veikals. Kaut arī dažādu notikumu un publiski izteikto viedokļu dēļ Artemiju Troicki mēdz dēvēt par politisko žurnālistu un viedokļu līderi, viņš pats tam nepiekrīt: "Es sevi absolūti neuzskatu par politisko žurnālistu vai ekspertu, drīzāk esmu diletants. Mana problēma ir tajā, ka tad, kad man ko vaicā, es atklāti atbildu, ko domāju"," stāsta "Nabas" pārstāvji. 

Intervijā Troickis neslēpa, ka šobrīd visas viņa publiskās aktivitātes pārsvarā ir saistītas ar mūziku, paralēli pasniedzēja darbam vairākās pasaules augstskolās, viņš vada trīs radio raidījumus Maskavā, Pēterburgā un Tallinā. Viesošanās Rīgā tika ieplānota Hardija Lediņa jubilejas gada pasākumu programmas ietvaros. Mūzikas klubā Nabaklab Artemijs Troickis uzstājās ar publisku lekciju "Baltijas valstu un Krievijas 80. gadu underground mūzikas salīdzinošā analīze".

Sarunā radio viņš norādīja, ka vienmēr izjutis simpātijas pret Latvijas mūzikā esošo tendenci mūziķiem būt cieši saistītiem ar citām radošajām nozarēm: "Tallinā mūziķi vienmēr ir bijuši kā atsevišķa kasta, savukārt Lietuvā viss sadalīts starp divām pilsētām - Viļņu un Kauņu, papildus eksistējot lielākai žanriskai nošķirtībai. Latvijā mūziķiem bija lielāka saskare, ne tikai savā starpā, bet arī, piemēram, ar mākslas pasauli. Atceros festivālu "Mākslas dienas" un tur notika  visas iespējamās izstādes, ielu hepeningi, bet vienlaikus tur bija arī ļoti daudz muzikālu pasākumu, kuros arī pats, starp citu, esmu piedalījies".

Sarunas ietvaros līdzās atmiņām par savu darbošanos 80. un 90. gados Rīgā Artemijs Troickis vairākkārt norādīja, ka pats svarīgākais mūsdienās, kad radikāli ir mainījušies mūzikas patēriņa veidi un stils, ir nepazaudēt spriestspēju izteikti plašajā informācijas apjomā, neatkarīgi no tā, vai runa būtu par mūziku, vai arī par politiskajiem notikumiem. "Sākotnēji eksistēja akla ticība interneta visvarenībai un ne pārāk reālistisks priekšstats, ka pietiks tikai ievietot dziesmu internetā, lai  par to uzzinātu un sāktu interesēties visā pasaulē. Izrādās, ka ir jāpieliek lielas pūles un pat tas neko negarantē, mūzikā neko nav iespējams paredzēt".

Intervijas ieraksts pieejams internetā

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!