Foto: No LNKC arhīva
2023. gada Dziesmu svētku koru lielkoncertu veidos režisors Juris Jonelis un radošā komanda – mākslinieciskie vadītāji Ārijs Šķepasts un Kaspars Ādamsons, scenogrāfs Ivars Mailītis un dramaturgs Matīss Gricmanis, portālu "Delfi" informē Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) pārstāvji.

Komanda uzvarējusi (LNKC) rīkotajā konkursā "XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku Koru lielkoncerta mākslinieciskā koncepcija". Tā norises divās kārtās tika izraudzīta labākā mākslinieciskās koncepcijas iecere un radošā komanda, kas nodrošinās Dziesmu svētku tradīcijas 150. gadskārtas notikuma – Koru lielkoncerta – sagatavošanu un īstenošanu. Komisija 18. jūnijā pieņēma lēmumu par konkursa uzvarētāju atzīt dalībnieku ar piedāvājumā norādīto devīzes nosaukumu "T131219327".

Uzvarētāju radītajā mākslinieciskajā koncepcijā ar nosaukumu "Tīrums. Dziesmu ceļš" izcelts tikuma jēdziens, ar kuru tiek saprasta drosme meklēt jaunus apvāršņus. Pieteikumā teikts: "Esam iecerējuši, ka "Dziesmu kalns" taps par tīrumu. Tajā nav iemītu taku, tikai vagu simetriskie rūtojumi. Cilvēki sanāks tīrumā uz dziesmu sēju." Plānots, ka Koru lielkoncerta stūrakmens būs tautasdziesmu apdares un oriģinālkompozīcijas, kurās komponistu iedvesmas avots ir tautasdziesmas.

Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku rīkotāja, LNKC, noteiktais konkursa darba uzdevums bija izveidot Koru lielkoncerta māksliniecisko koncepciju, ietverot tajā mākslinieciskās, režisoriskās un scenogrāfiskās ieceres, kā arī vismaz pusi koncerta repertuāra atbilstoši tēmai "Dziesmu svētkiem 150. Tradīcija".

Kā vēsta LNKC pārstāvji, kopumā saņemti pavisam pieci mākslinieciskās koncepcijas piedāvājumi. Konkursa pirmajā kārtā LNKC izveidota konkursa komisija izvērtēja pieteikumus atbilstoši nolikuma vērtēšanas kritērijiem, saglabājot pretendentu anonimitāti. Uz konkursa otro kārtu komisijas aicinātie pretendenti tikās sarunu procedūrā. Tās laikā tika vērtēts pretendentu sniegums, prezentējot pieteikuma saturu.

Konkursa komisijas sastāvā darbojās tās priekšsēdētājs Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) rektors, profesors Guntars Prānis un komisijas locekļi: Valsts Akadēmiskā kora "Latvija" mākslinieciskais vadītājs, JVLMA asociētais profesors Māris Sirmais, Dziesmu un deju svētku padomes priekšsēdētājs, Cēsu koru apriņķa virsdiriģents, JVLMA docents Mārtiņš Klišāns, Rīgas pilsētas sieviešu koru un Ogres koru apriņķa virsdiriģente, JVLMA profesore Aira Birziņa, XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku mākslinieciskās padomes priekšsēdētājs, Rīgas pilsētas un Tukuma koru apriņķa virsdiriģents, JVLMA asociētais profesors Romāns Vanags, komponists Ēriks Ešenvalds un dzejniece, tulkotāja Ingmāra Balode.

Radošā komanda turpinās darbu, un šī gada rudens seminārā Latvijas un diasporas amatierkoru diriģenti tiks iepazīstināti ar māksliniecisko koncepciju un repertuāru. Līdz ar to Dziesmu un deju svētku lielais kopkoris uzsāks gatavošanos 2023. gada Dziesmu un deju svētkiem.

Juris Jonelis iestudējis izrādes Liepājas, Valmieras un Daugavpils teātros, kā arī Dailes teātrī. Veidojis dažādus vērienīgus uzvedumus un lielizrādes. Kā viens no jaunākajiem darbiem minams multimediālais deju uzvedums “Abas malas”, kurai Jonelis bija gan režisors, gan libreta autors. Iestudējums, kas tapa Latvijas simtgades svinību programmā saņēma “Dejas balvu 2019” kategorijā “Pārsteigums dejas mākslā”

Konkursu "XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku Koru lielkoncerta mākslinieciskā koncepcija" LNKC izsludināja 2020. gada 17. janvārī, konkursa pieteikumu iesniegšanas termiņš – 2020. gada 11. maijs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!