Foto: DELFI
Ekspresīvais ukrainis Ivans Dorns savā mūzikā veiksmīgi apvieno deviņdesmito gadu noskaņu, funk elementus, džezu, popu un elektroniku. Viņš uzskata, ka drosme ir viens no panākumu stūrakmeņiem un kopš 2012. gada, kad viņa debijas albums "Co'n'Dorn" kļuva par īstu sensāciju, Ivans iekaro sirdis un deju plačus. Joprojām dziesmas "Severnoje sijanie", "Sticamen" un "Bigudi" no pirmā albuma koncertos ir vienas no gaidītākajām.

Saruna ar Ivanu notiek pirms viņa uzstāšanās festivālā "Positivus", atbildot uz jautājumiem, viņš mierīgi kraukšķina ābolu, un nezinātājs nevarētu pateikt, ka pēc pāris stundām viņš auļos pa skatuvi, noraus no sava torsa kreklu un uzlādēs skatītājus, dejojot mežonīgos ritmos. Latvijā Ivans Dorns ir bijis vairākkārt, arī pērn viņu satikām Salacgrīvas priedēs. Lai gan kopš šīs uzstāšanās viņa labo kāju rotā rēta, ko viņš guva pēc neveiksmīga lēciena no skatuves, Ivans ar prieku atgriezies Latvijā, lai priecētu fanu pūļus.

Kas ir pirmā kasete vai plate, ko klausījies?

Man bija desmit vai vienpadsmit gadu un es puķu dobē atradu kaseti. Ieliku to atskaņotājā, un tur skanēja moderna, vēl nedzirdēta mūzika. Gadus piecus vēlāk uzzināju, ka tas bija "Fatboy Slim". Pēc tam klausījos "Red Hot Chili Peppers", Zemfiru un ukraiņu grupu "Тано́к на майда́ні Ко́нґо".

Šobrīd Latvijā varētu būt Ukrainas mūzikas vilnis, nupat bija Luna koncerts, pirms tam Dakooka un "Onuka".

Jā, šis ir ražīgs laiks, prieks, ka iepazīstaties ar ukraiņu mūziku, man ļoti patīk izpildītāja Alyona Alyona. Arī es šobrīd koncentrējos uz Eiropu, bet netiecos uz augšu, es eju dziļumā un plašumā, mēģinu būt daudzveidīgāks, citādāks, jo tu nekad nebūsi nekad nebūsi labāks, gudrāks, bagātāks vai ātrāks. Tu vari vienkārši būt atšķirīgs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!