Grupa "Laika suns" "Positivus" festivālā prezentēs savu jaunāko veikumu – pilnmetrāžas albumu "Gaismas lādiņš". Ansamblis pie Latvijas mūzikas apvāršņiem parādījās 2013. gadā, bet ne gluži no zila gaisa – grupas līderis, vokālists, ģitārists un tekstu autors Arnis Račinskis jau iepriekš bija labi zināms ar savu grupu "Mofo", kas dibināta 2002. gadā un izdevusi divus lieliskus albumus.
Sākumā neliela atkāpe - jau kopš tā laika darbiem ir skaidrs, ka Račinskis ir īsts muzikāls tīrradnis - "Mofo" bija viens no pirmajiem pierādījumiem (līdzās, piemēram, "The Hobos" un "Tribes Of The City") tam, ka latviešu mūzika spēj būt ne tikai kvalitatīva un aizraujoša, bet arī rietumnieciska un "uzticama".
"Uzticama" tādējādi, ka klausoties nepārņem bailes par nākamo tizlo teksta rindu vai kāda instrumenta skanējumu - ir skaidrs, ka neviena nots neliks šausmās nodrebināties un būs iespējams vienkārši, tīri baudīt mūziku. Dažām latviešu grupām šādas "uzticamības" trūkumu gribētos piedēvēt joprojām.
Kopš "Mofo" laika saglabājusies vēl kāda nianse - Račinskim piemīt īpaši izteikts rokraksts. Viņa teksti, izteiksmīgā balss un melodijas kalpo kā ne ar ko citu nesajaucama firmas zīme. Račinskis pieturas pie sevis izstrādātas noskaņas un skanējuma, ko pats ir radījis, un tam analogus uz ātru roku grūti sameklēt ne tikai Latvijā, bet rokmūzikā kopumā.
Atgriežoties pie aktuālā - apvienībā "Laika suns" līdzās grupas līderim basģitāru spēlē Kārlis Josts (kurš spēlē arī grupās "Momend" un "The Sound Poets"), bungas - Pēteris Lunde (arī "The Sound Poets" un "Pienvedēja piedzīvojumi"), bet solo ģitāru - Elvijs Pārpucis (arī "Momend"). Visi dalībnieki aktīvi piedalās mūsdienu latviešu mūzikas vēstures nodaļu rakstīšanā.
"Gaismas lādiņš" sastāv no 11 dziesmām un ir pirmais grupas pilnmetrāžas albums. Iepriekšējais veikums - EP "Nakts karalis" - tika izdots 2013. gadā un ar to tika iezīmēts grupas muzikālais virziens, taču kopējā sajūta liecināja par to, ka lielākie grupas darbi vēl priekšā, un ne velti - progress ir jūtams jau ar pirmo "Gaismas lādiņa" dziesmu. Nevar gan teikt, ka "Nakts karalis" bija neveiksmīgs izdevums, visu iesaistīto mūziķu profesionalitāte vien ko tādu nepieļautu, bet ar jauno ierakstu ansamblis rada daudz vienotāku, noslīpētāku un interesantāku iespaidu.
Jaunais albums ir daudzveidīgs un daudzslāņains. Instrumentāli galvenais tā balsts ir ritma sekcija - agresīvi basa rifi, kuriem precīzi un asprātīgi atsaucās bungas, taču krāsu visam piešķir niansētas un tonāli bagātas ģitāru partijas. Vokāls vietām kļūst par vēl vienu instrumentu, bet lielākoties vada atsevišķu melodisko līniju ar Račinskim raksturīgajiem intervāliem un gājieniem.
Pieminētās ritma sekcijas stils ir viens no albuma trumpjiem - vairākās zīmīgās vietās instrumentu partijas ir ritmiski neregulāras un gandrīz vai matemātiski sazīmētas, taču tajās pulsē spēks - skaņas aizrautība un raksturīgums atgādina gan labākos modernā roka piemērus ar "Radiohead" priekšgalā (dziesma "100x pārbaudīts fakts" atgādina arī Toma Jorka projektu "Atoms For Peace"), gan "Arctic Monkeys" grūvīgo minimālismu, gan džezam radniecīgu spēlēšanos ar neparastām formām.
Melodiskās noskaņas arī ir vērā ņemamas - meistarīgi lietoti ģitāru efekti un gaumīgas sintezatoru partijas vada klausītāju caur gaišākām un tumšākām noskaņām, taču ceļa galamērķis ir kopējā grupas saspēle un tīrs muzikāls kaifs. Īpaši jāuzteic solo ģitāras partijas - asprātīgi izdomātas, precīzas iespēles un atmosfēriski pilnīgas skaņu ainavas raisa asociācijas ar labākajiem ģitārmūzikas piemēriem. Dziesmas "Mēness krīt" piedziedājuma rifs ir vienkārši izcils.
Albumam ir arī atsevišķi trūkumi - vietām viļ dziesmu teksti, un kulminācija šajā ziņā ir ieraksta pēdējā dziesma "Klubā". "Es tevi redzēju klubā, nevis žurnālā, bet daudz tuvāk" - nepiedienīgi bezgaumīga rinda uz tik spēcīga muzikāla fona, taču arī citviet atrodami diezgan neveikli fragmenti, piemēram, dziesmā "Mēness krīt" skan teksts "Ilgi vēl nenāks miegs, laikrādis ir kļuvis vispār lieks" - klišejas un stīvas atskaņas vietumis tiešām griež ausīs. Tam kontrastā viscaur albumam Račinska teksti joprojām ir interesanti - eksistenciālu pārdomu motīvi mijās ar svaigiem un iepriekš nedzirdētiem salīdzinājumiem, prozaiskas frāzes un situāciju apraksti strādā kā simboli sarežģītākām idejām, bet pati būtiskākā iezīme ir grupas līdera spēja labskanīgi iekļaut latviešu valodu rokmūzikā.
Kritiski vērtējot, albumā atrodamas arī salīdzinoši vājākas dziesmas, kas nedaudz krīt ārā no kopējās kvalitātes, taču albums kā veselums ir veidots veiksmīgi un kompozicionālā attīstība ļauj pievērt acis uz neveiksmīgākajām tā daļām.
Kopumā trūkumi tomēr ir samērā sīki un "Gaismas lādiņš" pēc vairākām klausīšanas reizēm atstāj lielisku iespaidu. "Laika suns" ir spēcīga, oriģināla un interesanta grupa, bet tās dalībnieki ir kaislīgi, talantīgi un patiesi meistarīgi, kā rezultātā tapušais albums uzsit īpaši augstu latiņu pašmāju mūzikas vidē. Daļa jaunā veikuma dziesmu jau ir dzirdētas koncertos un arī dzīvajā tās skan fantastiski - atliek vien salādēt albumu telefonos, pleijeros vai disku atskaņotājos un doties uz tuvākajiem grupas koncertiem, no kuriem pirmais rindā ir "Gaismas lādiņa" pirmatskaņojums "Positivus" festivālā. Varu saderēt, ka pie albuma tituldziesmas kulminācijas gaidāma pamatīga ārdīšanās vislabākajās rokmūzikas tradīcijās.
Līdz tam brīdim albumu iespējams ekskluzīvi noklausīties platformā "Deezer".
