No aitu gana dēla līdz komponistam. Ferencs Lists un Budapeštas festivāla orķestris
Foto: Vida Press

"Rīgas festivālu", ko aizsāks Londonas Simfoniskā orķestra koncerts, 8. jūnijā turpinās mazliet tuvāki viesi – Budapeštas festivāla orķestris, un šķiet tikai loģiski, ka Rīgas koncertam mūziķi izvēlējušies sava tautieša – izcilā ungāru komponista Ferenca Lista – Otro klavierkoncertu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Par šo komponistu runāts ir daudz, taču diez vai kāds atceras, ka kristībās viņam tika dots vārds Francisks (Franciscus), ko vāciski izrunāja "Francs". Interesanti, ka vārda ungāru versiju "Ferencs" Lists, komponists pats savas dzīves laikā nemaz neizmantoja.

Viņa dzīvei un biogrāfijai ir zināma līdzība ar V.A.Mocartu – arī Lista karjeru palīdzēja veidot tēvs Ādams Lists, kurš bija grāfa Esterhāzi aitu gans, taču, pateicoties grāfa atbalstam, varēja studēt mūziku un pat spēlēt čellu Jozefa Haidna vadītajā grāfa orķestrī. Arī savu dēlu Ādams Lists visai agri sāka virzīt pa mūziķa ceļu: Ferencs Lists pirmo reizi plašākas publikas priekšā uzstājās astoņu gadu vecumā, bet jau četrpadsmit gadu vecumā uzrakstīja savu pirmo operu "Dons Sančo, jeb Mīlas pils", kas 1825.gadā tika uzvesta Parīzes Opéra Garnier.

Mūziku Lists studējis Vīnē pie Karla Černi. Tiesa, skolotāju un skolēnu nevienoja abpusēja mīlestība. Teoriju viņš apguva pie Antonio Saljēri (atkal jau saistība ar Mocartu!). Studiju laikā Lists uzstājās Vīnē, publikā radot īstu sensāciju, un klīst pat leģenda, ka pēc viena no šiem koncertiem, nospēlējot uz klavierēm lielisku improvizāciju, jaunais mūziķis izpelnījies paša Bēthovena skūpstu. Šo mirkli Lists neesot aizmirsis līdz pat mūža beigām.

Dzīvojot Parīzē, lielu lomu Ferenca Lista dzīvē nospēlēja 1830. gada "Jūlija revolūcija". Tolaik viņš ne tikai iecerēja "Revolūcijas simfoniju", bet arī iemantoja tuvu draugu un domubiedru pulku, tostarp arī Hektoru Berliozu, kurš tobrīd rakstīja savu "Fantastisko simfoniju", un Nikolo Paganīni, kurš Parīzē ieradās 1831. gadā. Lista paziņu vidū bija arī rakstnieki Aleksandrs Dimā, Viktors Igo, Alfrēds de Misē un Žorža Sanda.

Un, protams, runājot par Ferencu (jeb Franci) Listu, nedrīkst aizmirst viņa dzīves posmu no 1835. līdz 1848. gadam, kas tiek dēvēts par "Ceļojumu gadiem" un kuru laikā komponists dzīvoja un muzicēja gan Ženēvā un Parīzē, gan Itālijas pilsētās, gan Austrijā un Ungārijā. Un, protams, nedrīkst aizmirst, ka 1842. gadā Ferencs Lists koncertēja arī Muses biedrības namā jeb šodien Vāgnera zāle, Rīgā.

Budapeštas festivāla orķestris Rīgā koncertēs 8. jūnijā. Koncerts notiks Lielajā ģildē.

"Rīgas festivāls" šogad notiks no 28. maija līdz 18. jūnijam.

Biļetes uz šo un citiem "Rīgas festivāla" koncertiem iepriekšpārdošanā ar nopirkt "Biļešu paradīzes" kasēs.

Tags

Rīgas festivāls
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form