No baznīcu velvēm līdz roka himnām: leģendāro 'Hammond' ērģeļu stāsts

Vai kādreiz esat iedomājušies, kas vieno baznīcas dziedājumus un daudzas 60.-70. gadu progresīvā roka klasikas pērles? Kāds mūzikas instruments no baznīcu velvēm un džeza grupām piepeši nonāca tādu rokmūzikas grandu Kīts Emersons, Riks Vaits, Rejs Manzareks, Riks Veikmans un daudzu citu rokās? Mūzikas cienītāji zinās vai nojautīs, ka runa varētu būt par leģendārajām "Hammond" elektriskajām ērģelēm, kas, sākot no pagājušā gadsimta 30. gadiem, izraisīja sava veida revolūciju laikmetīgajā mūzikā, kļūstot arī par vienu no elektroniskās mūzikas aizmetņiem. Taču, iespējams, mazāk zināms būs fakts, ka jau 30. gadu beigās šīs ērģeles ražoja arī Rīgā, Valsts elektroniskajā fabrikā VEF.

Šodien saglabājušās tikai trīs VEF ražotās ērģeles – Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā, Liepājas Lutera baznīcā un Dailes teātrī, taču nevienas no tām nav atbilstošā darba kārtībā. Teātra vajadzībām instrumentu 1940. gadā esot iegādājies Eduards Smiļģis, un par šīm ērģelēm vēlākais teātra komponists Marģeris Zariņš sajūsminājies, ka "uz tām var imitēt gan ksilofonu, gan zvanu spēli, gan saksofonu".