Andris Keišs – 'Runājošo suņu dziesma'
Būtiskākais jaunās latviešu animācijas filmas "Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi" sižeta pavērsiens saistās ar mirkli, kad suņu barvedis Boss dobjā baritonā uzsāk dziesmu, lai apliecinātu, ka šajā apkaimē patiešām mīt unkālie runājošie suņi. "Runājošo suņu dziesma" jau nodēvēta par "Maskačkas himnu", bet Boss runā un dzied aktiera Andra Keiša balsī.
"Maskačkas himnas" autors ir Edgars Šubrovskis, kuram šī nav pirmā kādu Rīgas apkaimi trāpīgi raksturojoša dziesma, turklāt viņam reiz bijusi grupa, kas nosaukta Hospitāļu ielas vārdā.
Šubrovskis skaņdarbu radījis, domājot par to kā dziesmu, kas varētu skanēt no kāda Maskavas forštates koka mājas atvērta loga. Dziesmas muzikālais noformējums – grupa "Jūk".
Dziesmai tāpāt kā animācijas filmai par runājušajiem suņiem tapusi versija krievu valodā, ko savukārt iedziedājis Intars Busulis.
'Labvēlīgais tips' – 'Desmitais tramvajs'
Aktīvi Rīgas apkaimju un nomaļu apdziedātāji ir grupas "Labvēlīgais tips" dalībnieki. Tās repertuārā atrodamas dziesmas, gan par 10. tramvaja maršrutu, kas ved uz Bišumuižu "divu nedēļu gājumā", gan par Maskavas forštates vientuļo mūsu laiku varoni – Mazās Kalna ielas samuraju, gan jestra līdzi dziedamā dziesma par Rīgas kalniem, kad "viens jau bijis par daudz" – "Himalaji".
Rīgas vietu, ielu un ēku apjūsmošanas sarakstam "Labvēlīgā tipa" dziesmās pievienojas "visam pa vidu" nu jau no pilsētvides ainavas zudusī "Rīgas Sporta pils" un Botāniskā dārza rozes satiksmes izmaiņām veltītajā dziesmā "Āgenskalna priedes". Tāpat noteikti jāpiemin dziesma, kurā reizi piecos gados "visi ceļi ved uz Rīgu" – Dziesmu svētkiem veltītā "Tu man virsū negāzies".
Ansamblis 'Manta' – 'Viva Voleros'
Kā iepriekš minēts, viens no smalkākajiem pilsētas nomaļu sajūtas tvērējiem tekstos ir grupu "Hospitāļu iela", "Manta", "Gaujarts" un "Juuk" dalībnieks Edgars Šubrovskis. Mazāk zināms ir viņa projekts "Zigomārs un Bronikūrs", kas 2009. gada ierakstīja mūziku animācijas filmai "Pavasaris Vārnu ielā", kas tapusi pēc Jāņa Grīziņa romāna "Vārnu ielas republika" motīviem. Un, kā zināms, darbība tajā galvenokārt norisinās 20. gadsimta sākuma strādnieku rajonā – Grīziņkalnā.
Savukārt īsta slavas oda savdabīgajai Voleru apkaimei, smiltsērkšķiem un mazdārziņiem ir Šubrovska ansambļa "Manta" dziesma "Viva Voleros" un tās videoklips, kas tapis 2013. gadā. Kā toreiz, iznākot dziesmai, rakstīja grupas dalībnieki, videoklipā ir redzami "kāda velobrauciena laikā samedīti iespaidi par vietējo sabiedrību un Voleru savdabīgo graustu arhitektūru". Klipa režisore – Sabīne Moore.
'Astro n Out' – 'Daļa Rīgas'
Iespējams, pati populārākā kādai Rīgas apkaimei veltītā dziesma ir grupas "Astro'n'out" pirmais lielais hits "Daļa Rīgas", kas radiostacijās sāka skanēt 2005. gadā un ir iekļauta grupas albumā "Kuš, kuš".
Dziesmas vēstījums izdevies tik trāpīgs, jo pati tās autore un izpildītāja Māra Upmane-Holšteina ilgus gadus bija Maskavas forštates iedzīvotāja un pati ļoti labi ikdienā redzēja šīs apkaimes šarmu un skarbos vaibstus. Neviens cits labāk, kā vien paši Maskačkas iedzīvotāji, neizjutīs, ka "ir grūti svešiem saprast,/Kas gan šajās ielās/Var vispar kadam/Tuvs un mājigs kādreiz kļūt."
To cik būtisku lomu šī dziesma ieņem pašmāju mūzikas vēsturē, liecina arī fakts, ka 2018. gadā tā ieguva 42. vietu Radio SWH rīkotajā Latvijas simtgades populārāko dziesmu aptaujā.
'Voiceks Voiska' – 'Čieris'
Vēl viena Rīgas apkaime, kuras skarbā slava bijusi par iemeslu dziesmas sacerēšanai, ir Čiekurkalns. "Vieta tavam auto maksās tev daudz./Kad brauksiet mani apciemot/Ņemiet līdzi kešu sev daudz…" tā dziesmā "Čieris" dzied Latvijas ska mūzikas veterāni no grupas "Voiceks Voiska", piesaucot gan leģendāro Čiekurkalna tirgu, gan vilciena sliedes, gan netālu esošos kapus.
Visticamāk dziesmas vēstījums radies no personīgās pieredzes, jo viens no grupas līderis – Juris "Džurelis" Mežeckis pats bijis Čiekurkalna iedzīvotājs.
Dziesma iekļauta "Voiceks Voiska" 2010. gada albumā "Augšā strādā".
PND 'Pārdaugava'
Savu "Jamaiku pie Māras dīķa" un Daugavas kreisā krasta burvību savulaik atraduši grupas "PND" dalībnieki un apjūsmojuši dziesmā "Pārdaugava" no 2008. gadā izdotā albuma "Kas tas ir PND?".
"Pārdaugavas" video filmēts 2008. gada ziemā Pārdaugavas ielās un uz rajona namu jumtiem. Pirmo reizi Latvijā klipā tika izmantots arī auto-cenzors, kādu parasti lieto lielās filmu kompānijas, lai izvairītos no cenzējamām ainām.
""Pārdaugava" ir dziesma par cilvēka piederību noteiktai vietai. Mājai, pilsētai, pilsētas nostūrim vai pat pārliecībai, kas cilvēkam ir tuva. PND šī tēma šķitusi pietiekami svarīga mūsdienu kontekstā, kad pamatā valda pretējas norises un nostājas. Pārdaugavas rajons ir laba metafora, jo tas apvieno sevī gan skarbo, gan poētisko. Lai arī šķiet, ka rajona dzīve rit atdalīti no visas pārējās Latvijas dzīves un neļauj nekam satricināt sevi, taču pārmaiņas ir jūtams un diemžēl ne tās labākās. Vecās skaistās mājas, apsūnojušos trotuārus nomaina jaunas bezgaumīgas eiroceltnes un pelēko bruģu sintētiskās ietves," savulaik par dziesmu rakstīja grupas dalībnieki.
Ozols & RDK 'Rajons'
Neapšaubāmi, slavenākais Rīgas mikrorajonu, daudzstāvu namu, pagalmu, ielu un tur valdošo attiecību apdziedātājs ir reperis Ozols, kopā ar RDK. Viņi izvēlējās vēstīt par rajonu skarbo realitāti, piederību konkrētai vietai un izdzīvošanu tajā.
Ozola un RDK divās valodās tapusī Zolitūdei veltītā dziesma "Rajons" dienasgaismu ieraudzīja 2001. gadā un kļuva ļoti populāra, tautas mutvārdu folklorā uz ilgiem laikiem saglabājot frāzi "no sirds un no rajona", bet Zoļiku un citus tā sauktos guļamrajonus par vietām, kur notiek "īstā dzīve".
Jāpiebilst, ka vairāk nekā 10 gadus vēlāk Pārdaugavas daudzstāveņu rajonu, konkrētāk Ziepniekkalna, šarmu jau krietni miermīlīgākā, pat romantizētā veidā izvēlējās apdziedāt hiphopa pārstāvji Reiks un Elfs.
'Dzeltenie pastnieki' – 'Zaļais, garais vilciens'
Latvijas pagrīdes kultūrā un mūzikā, iespējams, Bolderāja ieņem visnozīmīgāko vietu no visām Rīgas apkaimēm. Galvenokārt tas ir pateicoties Hardija Lediņa, Jura Boiko un "NSRD" leģendārajiem dzelzceļa gājieniem – performancēm uz Bolderāju 80. gadu sākumā.
Bolderājas gājienu iespaidi un tēmas atspoguļojas gan Lediņa un Boiko ierakstā "Bolderājas stils" un dziesmās "Bolderājas dzelzceļa blūzs" vai "Balāde par dziļo Bolderāju" (1981-1982), gan "Dzelteno pastnieku" pirmajā albumā "Bolderājas dzelzceļš" (1981).
"Tas nav pārgājiens, drīzāk rituāls, jo tiek veikts reizi gadā, sākot ar 1980. gadu, turklāt šos gājienus neatkārtojot vienos un tajos pašos mēnešos. Kad mēs būsim izsmēluši 12 mēnešu limitu, izdomāsim kādu jaunu likumsakarību. Pa ceļam notiek akcijas un rituāli, tāpēc tas nav vienkāršs pārgājiens, un visi, kas tajā piedalījušies, to arī atzīst," 1988. gadā intervijā žurnālam "Avots" klāstīja Hardijs Lediņš.
Igo 'Alises iela'
Smeldzīgu un ārkārtīgi aizkustinošu dziesmu par vienu no Rīgas ielām Āgenskalnā un tur esošo bērnu namu sarakstījis komponists Jānis Lūsēns. Dziesma "Alises iela" vislabāk pazīstama 1998. gadā ierakstītajā dziedātāja Igo versijā, taču to dziedājuši arī citi izpildītāji.
Dziesmas teksta pamatā ir dzejnieka Normunda Beļska dzejolis no krājuma "Savādā pasaule" un ir veltīts bērniem no nelabvēlīgām ģimenēm, kas izmitināti patversmē Alises ielā.
