No Miķeļtorņa līdz Baham. Stāsta Jānis Erenštreits
Foto: DELFI

Šī gada 17. jūnijā 70. dzimšanas dienu atzīmēs latviešu diriģents Jānis Erenštreits. Sveicot mākslinieku apaļajā jubilejā, publicējam paša diriģenta monologu par bērnību, kas pilnā apjomā lasāms jaunākajā žurnāla "Mūzikas saule" numurā.

Jānis Erenštreits dzimis 1942. gada 17. jūnijā Miķeļtornī, absolvējis Ventspils mūzikas vidusskolu (1960), Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatoriju (1970) un asistentūru (1973). No 1967. līdz 1970. gadam bijis Rīgas pionieru pils kora "Rīga" kormeistars. No 1969. līdz 1994. gadam - Emīla Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas zēnu kora diriģents, bet no 1994. līdz 2010. gadam - Rīgas Doma kora skolas direktors.

Jānis Erenštreits ir ilggadējs Valkas rajona virsdiriģents, Latvijas zēnu koru salidojumu virsdiriģents, Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu svētku virsdiriģents, Vispārējo latviešu dziesmu svētku virsdiriģents, piecu starptautisko zēnu koru festivālu "Rīgas Doms" mūzikas direktors.

1997. gadā Erenštreitam piešķirts Triju zvaigžņu ordenis.

Jāni Erenštreitu uzklausīja Edgars Linde, pierakstīja Ilze Medne

Tas skaistais laiks – divdesmit pieci gadi kopā ar zēnu kori – nogulstas aizvien tālākā pagātnē un aizvien vairāk gribas līdzdzīvot zēniem, kas izaug par dūšīgiem vīriem un virza kultūras dzīvi Latvijā. Patlaban vairāk gribētu pozicio­­­nēt sevi kā skolotāju audzinātāju. Un es arī labprāt izstāstīšu, kā viss notika un kādēļ es tā rezumēju savu dzīvi.

Tas saistīts ar bērnību. To, kas man pašam tolaik pietrūka (bet tas nav pārmetums kādam), vēlos kompensēt bērniem, kuriem nu ir visas iespējas mācīties labi sakārtotās skolās ar augstiem ideāliem, labiem pedagogiem utt. Ar to negribu teikt, ka man bērnībā būtu bijušas sliktas skolas vai slikti skolotāji, nepavisam nē. Es pat spēju atcerēties visus savus galvenos audzinātājus no pamatskolas laikiem.

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus