Reti kuru mūzikas ierakstu ar augstākajām atzīmēm novērtē gan kritiķi, gan klausītāji, gan citi mūziķi, turklāt vēl retāks gadījums ir albumi, kuru popularitāte un nozīme nenoplok arī vairākus gadus pēc izdošanas, taču tieši šāda veida skaņu ieraksts pie rokmūzikas faniem nonāca precīzi pirms divdesmit gadiem, 1997. gada 21. maijā, kad izdevniecību "Parlophone" un "Capitol Records" pārraudzībā klajā laists britu apvienības "Radiohead" trešais studijas albums "OK Computer".
"Citi varbūt vairāk pārdos, bet es varu derēt, ka pēc 20 gadiem tieši "OK Computer" tiks uzskatīts par 1997. gada galveno ierakstu – tādu, kas rokmūziku attīstīja, nevis mākslinieciski pārstrādāja agrāko ēru tēlainību un dziesmu struktūras," žurnāla "Mojo" 44. numurā rakstīja mūzikas apskatnieks Niks Kents. Kā liecina mūsdienās vadošu nozares izdevumu veidotie "visu laiku labāko albumu" saraksti, kuros "Radiohead" sniegums bieži ierindojas netālu no slavenajiem "Sgt. Pepper's Lonely Hearts Club Band" vai "The Dark Side of the Moon", viņa paredzējums ir bijis apbrīnojami precīzs.
Mūslaikos "Radiohead" joprojām ir viena no vadošajām pasaules koncertrgrupām, kas prot arī pārsteigt un priecēt ar jauniem ierakstiem, taču rokmūzikas vēsturē "OK Computer" uzskatāms par grupas ietekmīgāko devumu.
Pēc otrā albuma "The Bends" komerciālajiem panākumiem grupas dalībnieki jutušies iedrošināti nākamo producēt pašu spēkiem. Albumā iekļauto divpadsmit dziesmu skanējumu īpašu padara fakts, ka liela daļa ierakstu veikta lauku muižā Lielbritānijas pilsētā Bātā, kur grupai ne tikai bija lielāka brīvība darba režīma ziņā, bet arī iespēja izmantot muižas telpu akustiskas dažādās iespējas. "OK Computer" tapa sadarbībā ar ievērojamo producentu Naidželu Godriču, kurš kopš strādāšanas pie šī ieraksta producējis arī visus turpmākos "Radiohead" albumus.
Pretēji izdevniecību vēlmēm apvienības līderis Toms Jorks bija nolēmis mainīt grupas tā laika māksliniecisko rokrakstu, lirisku ģitārroku mainot pret blīvāku skanējumu un eksperimentālāku pieeju komponēšanai. Par spīti mūzikas izplatītāju bažām riskantā stilistikas maiņa atmaksājās, un "OK Computer" nonāca Apvienotās Karalistes un ASV albumu topu virsotnēs, kā arī veicināja "Radiohead" atpazīstamību pasaulē.
Kā zināms, gandrīz katram rokmūzikas cienītājam ir savs stāsts par "Radiohead", savas īpašās attiecības ar grupas mūziku, un daudziem tieši "OK Computer" bija ieraksts, kas pavēra ceļu uz ekscentriskā britu ansambļa mūziku. Jāpiebilst, ka šī gada jūnijā gaidāms albuma pārizdevums ar nosaukumu "OKNOTOK", kas visdrīzāk piesaistīs arvien jaunus klausītājus.
Līdz šim pasaulē pārdoti vairāk nekā 4,5 miljoni albuma eksemplāru. Šos panākumus, iespējams, palīdzēja sasniegt "Parlophone" un "Capitol" īstenotās netradicionālās reklāmas kampaņas – lappuses izmēra ziņas par albumu tika drukātas izsmalcinātos britu laikrakstos, metro stacijās izlikti plakāti ar nomācošajiem dziesmas "Fitter Happier" vārdiem, nozīmīgiem mūzikas industrijas darbiniekiem tika izsūtīti 1000 audiokasešu atskaņotāji, kuros iekšā ar līmi iestiprināts jaunais albums.
Iespējams, albuma popularitāti veicināja jauno dziesmu radītais plašais asociāciju lauks. Atšķirībā no iepriekšējā albuma, kurā dziesmas fokusētas uz cilvēka psiholoģiju un emocionālo dzīvi, šajā ierakstā, kā žurnālam "Melody Maker" sacījis pats Jorks, "ārējā pasaule kļuva par vienīgo, kas eksistē. Es vienkārši fotografēju lietas, kas ir man apkārt un traucas garām pārāk lielā ātrumā". Toma Jorka rakstītie dziesmu vārdi bija pietiekami abstrakti, lai dziesmas varētu interpretēt dažādi, bet vienlaikus – pietiekami konkrēti, lai izšķirtu galvenos motīvus – patērnieciskums, sociālā atsvešinātība, emocionālā izolētība, politisks panīkums – un nojaustu albuma ietekmes avotus.
Zināms, ka albuma rašanos iespaidojuši dažnedažādi citi darbi, piemēram, domātāja Noama Čomska raksti ("Electioneering"), Duglasa Adamsa fantastikas romāni ("Paranoid Android"), komponista Kšištofa Penderecka "Raudas par Hirosimas upuriem" ("Climbing Up the Walls"), Šekspīra "Romeo un Džuljeta" ("Exit Music (For a Film)"), Tibetas dzīvo un mirušo grāmata, ziņu virsraksti žurnālos ("Airbag") un citi. Eklektiskais iedvesmas avotu kopums, tāpat kā nostrādātā skaņa un sarežģītās aranžijas, iedrošināja citas grupas veidot līdzīgus albumus. Iznākumā, kā norādījuši mūzikas vēsturnieki, "Radiohead" lielā mērā bija atbildīgi par britpopa žanra transformācijām un melanholiskākas mūzikas popularitātes pieaugumu pasaules klausītāju vidū.
Tomēr pēc vairāku kritiķu domām noturīgais un ilglaicīgais pieprasījums pēc "OK Computer" skaidrojams ar šī albuma spēju ne tikai koncentrētā veidā izpaust sava laikmeta frustrāciju par tehnoloģijām, transportu, globalizāciju un kapitālismu, bet arī spēju paredzēt 21. gadsimta garīgo atmosfēru. Tims Futmans grāmatā "Radiohead: Welcome to the Machine: OK Computer and the Death of the Classic Album" (2007) rakstījis, ka "mūziķi un producents sajūsminās par jaunajām skaņu radīšanas iespējam, kamēr dziedātājs pretojas šo tehnoloģiju sociālajai, morālajai un psiholoģiskajai ietekmei". Šis trāpīgais novērojums par albumu caurvijošo paradoksu attiecas ne tikai uz "Radiohead" 1997. gada ierakstiem, bet – vispārināti – arī uz daļu mūsdienu sabiedrības.
