Pasākuma apskats: Dziesminieku sirsnība un spēks

To, kā savu repertuāru veido dziesminieks, salīdzina ar tautasdziesmu rašanās procesu, ne velti šīs kustības, tolaik dēvētās par folkmūziku, viens no aizsācējiem Juris Vilcāns šķiet, visveiksmīgāk definējis šo muzicēšanas veidu: "Mūzika, ko izpilda ar akustiskiem instrumentiem un ar kuru var nodarboties katrs. Mūzika, kurā primāra ir ideja, muzikālais materiāls skaidrs un vienkāršs. Mūzika, kura šajā sarežģītajā laikā, noliedzot patērētāja pozīciju, aicina uz garīgumu." Un šodien viss ir tieši tāpat kā pirms 25 gadiem, kad šie vārdi tika izteikti.

Tuvība ar tautas dziesmas vienkāršību un ietilpīgo dziļumu arī saieta formu ir tuvinājusi rituālam, ko aizsāk un noslēdz viena, jau minētā Jura Vilcāna dziesma. Bet dziesminieku stihija ir uguns, jo uguns silda, uguns deg katrā no mums un kā apliecina saiets, vairākiem no mums liek radīt. Šoreiz viņu, kuri nevar bez radīšanas un dziedāšanas, kopā bija sabraucis vairāk nekā simts. Tāpēc Dziesminieku saieta norises ik vakaru izgaismoja Agra Dzilnas ugunsskulptūras, kas kopā ar Haralda Sīmaņa teiksmainām lūgsnām vienā vakarā un Ievas Akurateres dziedātām Jura Kulakova dziesmām otrā vakarā radīja patiesi maģisku sajūtu.

Pelēkais un visai slapjais debesjums, kas neatkāpās līdz pat piektdienas pēcpusdienai, solīja visus krietni izmērcēt, tomēr tuvojoties atklāšanas koncertam, debesu rasa arvien pārliecinošāk rima, līdz izraucās pat kāds saulesstars. Un naktī, kā solīts prognozēs, patiesi vienīgais lietus bija zvaigžņu lietus.

Sācies piektdienas vakarā astotā stundā, atklāšanas koncerts ietiecās līdz puspiektai sestdienas rīta stundai. Citu pēc cita koncerta sākumdaļā uz skatuves savējos aicināja Austra Pumpure, veidojot tādu kā viņas audzēkņu un līdzgaitnieku tikšanos. Un man jau šķiet, ka jebkurš dziesminieks, lai arī oficiāli varbūt nav ieskaitāms Austrasbērnu pulkā, savā ziņā ir iedvesmojies no viņas uzdrīkstēšanās un darbošanās. Uz skatuves šajā vakarā kāpa Uldis Kākulis, Anete Kozlovska, Egons Pinčers, Prievīšu Andris, Ēriks Pozemkovskis, Ieva Akuratere, Haralds Sīmanis, Elīna Līce, Zane Daugule, Zane un Rūta no Kuldīgas, Edgars Šubrovskis, Kārlis Kazāks un citi. Bet kas būtu dziesminieka dziedātais bez spēcīga vārda klātbūtnes, jo "primārais ir ideja", tāpēc dziesminieki uz skatuves aicināja arī dzejniekus Agitu Dragunu, Amandu Aizpurieti, Jāni Elsbergu, Milēnu Makarovu un Māri Salēju, kuru rakstītais jau ietērpts skaņās un kuri savukārt citus mudināja pievērsties vārdam un veikt atdzejojumus.

Sestdiena aizsākas darbīgi – ar lekcijām un sarunām par ģitārspēli un dziesmu radīšanu un smalku darbu pie dziedamu atdzejojumu, kas pārsteidzoši krāsaini izskanēja Noslēguma koncertā, izstrādes. Kamēr vieni mācījās, Austra Pumpure atkal uz skatuves aicināja savējos, lai ar mīļam un jautrām dziesmām priecētu bērnus. Uz skatuves viņas mudināti kāpa arī "Austras skolā" negājušie un tā vien šķita, ka vairākiem jautājums: "Kurš vēl grib kāpt uz skatuves un dziedāt?, lika straujāk iepukstēties sirdij. Šis koncerts bija arī kā ievadījums Ieskaņas koncertam, kurā cits pēc cita ar uzstājās tie, kas tikai nesen sākuši sevī apjaust dziesminieku. Skanēja patiešām pārsteidzoši un dzirdētais mudina domāt, ka dziesminieku kustība augs, attīstīsies un kļūs arvien krāsaināka.

Ko mēs darītu bez Austras Pumpures un Austras bērniem, arī Noslēguma koncertu ievadīja viņu uzstāšanās, tāds kā pamudinājums un iedrošinājums kāpt uz skatuves arī pārējiem. Tiesa, Noslēguma koncerta dalībnieki bija dziedātāji, kas vairs nav jāiedrošina un tomēr, ceļa vārdi noder ikreiz. Noslēguma koncerta un arī šī saieta lielākais pārsteigums bija atdzejas darbnīcā tapušo darbu skanējums no skatuves. Šķiet, katrs atdzejotājs bija kā izlolojis savu veikumu līdz niansēm.
Savukārt dziesminieku sniegumā jautās kādas īpašas atbildības, pat satraukuma stīgas, lai no skatuves dziedātais skanētu pēc iespējas pārliecinošāk un uzrunājošāk. Kad koncerts bija beidzies, līdz rīta ausmai atkal skanēja Imanta Kalniņa repertuārs.

Bet dziesmas jau tā nevar rimt, tās skanēs lielās un mazākās tikšanās reizēs un koncertos, lai pēc gada atkal satiktos dziesmas dziedāt un noteikti mācīties "Lielkrūzēs".