'Pasvītrot savu latvietību'. Saruna ar grupu 'Prāta vētra'
Foto: A.Vītols

"Ar mūsu koncertiem sāksies beidzot īstā vasara," ar šādu apgalvojumu kādā saulainā jūlija rītā "Prāta vētras" birojā nāk klajā grupas ģitārists Jānis Jubalts. Tobrīd smejamies, bet par laimi līdz jūlija beigām nav jāgaida - tieši tajā pašā dienā Dabas māte beidzot ieslēgs vasaras sauli un tuvākajās dienās laika ziņās tiks vēstīts par jauniem karstuma rekordiem. Karstas ir arī jūlija pirmās dienas grupai "Prāta vētra" - 5. jūlijs ir interviju diena un birojā gluži kā pie zobārsta kabineta gaida Latvijas mediju žurnālisti. Pirms tam aizvadīti vairāki festivāli Krievijā un Ukrainā, bet jau tās pašas dienas vakarā grupa dodas uz Tveras apgabalu Krievijā, kur puišiem paredzēta uzstāšanās festivālā "Našestvije". "

"Jāpiekrīt mūzikas profesionāļiem, kas saka, ka jaunā mūzikas biznesa interešu zona ir tieši Ukraina un arī Krievija. Tās ir milzīgas valstis ar lielu potenciālu," teic Renārs Kaupers un oponē manis sacītajam, ka tur tomēr cita mentalitāte un muzikālā gaume, specifiskas estrādes mūzikas kultūras dēļ.

"Šobrīd, kad ir internets un televīzija, viņi ļoti ātri ir pievilkušies. Arī paši festivāli ir vienkārši lieliskā līmenī, lai gan daudzi no tiem notiek pat pirmo reizi," stāsta Kaupers, kurš nule ar grupu atgriezies tieši no šāda festivāla – debitanta, "The Best City" Dņepropetrovskā.

Kā atzīst grupas taustiņinstrumentālists Māris Mihelsons, ukraiņu darbaspēja un izdoma ir vienkārši apbrīnojama. Festivāls bijis lieliski noorganizēts. Viņš prognozē, ka pēc pāris gadiem tas būs populārs un cienījams brīvdabas pasākums. Tomēr tā, ka skatītāju tūkstoši viņus gatavi nēsāt uz rokām vienmēr nav. Dņepropetrovskā grupa atklājusi festivāla trešo dienu – spēlējusi laikā no plkst.18:00 - daudzi saguruši, vai posušies mājup, lai nekavētu nākamo darba dienu, plus paralēli norisinājies Pasaules Čempionāta futbolā fināls. "Nē, nu galīgi skumīgi ar nebija," kā allaž optimistisks ir Kaupers. Savukārt pēc intervijas gaidāmais festivāls "Našestvije" ir grandiozs pasākums – viens no festivālu kultūras stūrakmeņiem Krievijā, ko rīko populārā radiostacija "Naše Radio". Tur grupai uzticēts gods festivālu atklāt.

Jautāju, vai "Prāta vētrai" kā latviešu grupai ir pie Austrumu kaimiņiem nācies sastapties ar kādiem aplamiem priekšstatiem par Latviju un latviešiem. Renārs uzreiz teic, ka drīzāk nē, nekā jā, tomēr Mihelsons piebilst, ka bijis laiks, kad krievu – latviešu attiecību jautājums ticis skarts gandrīz katrā intervijā.

"Jā, par krieviem Latvijā jautā, bet mēs vienmēr sakām, ka mūsuprāt šis jautājums ir krietni pārspīlēts. Mums visiem ir gan latviešu, gan krievu draugi. Protams, ir kaut kādi atsevišķi datumi, kad daudzi "šūmējas", bet ikdienā mēs visi esam normāli cilvēki un neizjūtam neko TĀDU. Bet kopumā šādi jautājumi intervijās parādās arvien retāk," stāsta Kaupers.

"Joki ir tad, kad mūs sāk intervēt angļu valodā, mēs sakām, ka varam runāt krieviski, bet intervētājs vienalga turpina sarunu angļu valodā," piebilst Mihelsons.

Grupa kāpusi uz skatuves gan muzikālās daudzveidības izlutināto britu priekšā, gan popmūzikas patērētājiem skandināviem, viņiem ir liels fanu pūlis Austrumeiropā un Krievijā. Kaupers prāto, ka savdabīgi varētu būt uzstāties Japānā. Tiesa gan austrumnieku mentalitāte grupai nav sveša - "Prāta vētra" 2010. gada rudenī muzicēja Ķīnas vadošajā mūzikas festivālā "Modern Sky", kur esot bijusi ārkārtīgi interesanta uzstāšanās.

"Prāta vētras" dziesmas gan neizceļas ar īpaši revolucionāru saturu, tomēr pirms uzstāšanās Ķīnā, grupai prasīts atrādīt visu programmā iekļauto dziesmu tekstus. Cenzūras dēļ pat vairākas grupas palikušas "aiz borta". Togad festivālu noslēdzis Brets Andersons no "Suede", kurš aizrāvies un nospēlējis ilgāk nekā plānots. Par to vēlāk sodīts galvenais festivāla organizators, kurš dabūjis pāris dienas pavadīt cietumā, par Ķīnā piedzīvoto stāsta Kaupers.

Taču parasts tūrists Ķīnas varas iestāžu kontroli un cenzūru nevarot just, teic Mihelsons un sajūsminās par Ķīnas festivāla apmeklētājiem, kuri esot bijuši fantastiska auditorija: "Viņi ļoti uzmanīgi klausās un tikai beigās sirsnīgi aplaudē."

Vai paši kādreiz vēl jūtas kā kaunīgi puikas, satiekot harizmātisku elku un vai ir kādi skatuves mākslinieki, kuri joprojām "Prāta vētras" dalībniekiem liek sajust cieņpilnu biklumu? Jānim Jubaltam nav ilgi atbilde jāmeklē – tāds noteikti esot komponists Raimonds Pauls. Bet Māris Mihelsons, neskatoties uz kolēģu spējajiem smiekliem, kautrīgi atminas gadījumu Sanktpēterburgā, kad reiz esot trūcis dūšas pieiet pie slavenā krievu aktiera Mihaila Bojarska un palūgt nofotografēties. Beigu beigās kautrība pārvarēta un kopīgais foto tomēr tapis.

Vai pašiem labāk patīk būt uz skatuves vai izbaudīt rokenrolu festivāla apmeklētāju vidū, grupas dalībnieku domas dalās. Paši nesen šo jautājumu apsprieduši un nonākuši pie secinājuma, ka vairākumam patīkot abās skatuves pusēs, vienīgais bundzinieks Kaspars Roga īsti neesot festivālu cilvēks. Pats Roga atceras gadījumu no kāda festivāla Zviedrijā, kad aizmidzis "Spiritualized" koncerta laikā.

"Trīs dienas bija lijis, žļurga, dubļi un viss pārējais... Teltī, kur uzstājās "Spiritualized" atradu beņķīti uz kā atpūsties un, neskatoties uz lielo troksni, ņēmu un aizmigu," stāsta "Prāta vētras" bundzinieks, secinot, ka festivāli tomēr ir ļoti nogurdinoša padarīšana.

Grupas pirmais koncerts noticis Jelgavas ģimnāzijas Aktu zālē. Kauperam kāja esot trīcējusi, steidzas pavēstīt viņa grupasbiedri. Bijušas sagatavotas četras dziesmas un klasesbiedru atbalsta grupa lūgusi tās visas atkārtot. Tā nu reizes trīs visas šīs četras dziesmas nospēlētas, bet retās klasesbiedru rindas veltījušas pirmās ovācijas. Tā sākusies "Prāta vētras" nu jau vairāk kā 20 gadus garā vēsture, bet kas gaidāms šī gada koncertos "Skonto" stadionā un Latvijas pilsētās, jautāju tieši Kasparam Rogam, kurš jau vairāku gadu garumā uzņēmies atbildību tieši par grupas skatuves vizuālo noformējumu.

Vai "Prāta vētra" atkal mēģinās pārspēt pati sevi? Kaspars Roga ir izvairīgs, jokojot, ka viņam ir slikta atmiņa, tāpēc viņš mīlot atkārtoties. Tomēr atklāj, ka koncertturnejas skatuve tiekot veidota pilnīgi no jauna. Pilnā izmērā tā būs koncertos Rīgā un Jelgavā, taču pārējās turnejas pilsētās, tehnisku iemeslu dēļ, tā būs mazāka. Tās gan nenozīmē, ka ventspilniekiem vai valmieriešiem tiks laupīts kāds no šova elementiem.

Mežaparka estrādi šogad viņiem laipni palūgusi rezervēt Lady Gaga, smej grupas dalībnieki. Roga atzīst, ka tas sakritis ar vēlmi pamainīt uzstāšanās vietu. Sākotnēji esot bijusi ideja rīkot koncertu ārpus Rīgas, lidostas pļavās, taču infrastruktūras un apmeklētāju ērtības dēļ izvēle kritusi par labu "Skonto" stadionam. Turklāt mūziķiprāt nedrīkst ignorēt faktu, ka no Latvijas šobrīd ir izbraukuši ļoti daudz cilvēku, tāpēc šoreiz grupa no Mežaparka "pārcēlusies" uz, par Dziesmu svētku estrādi mazāku, taču pietiekami lielu vietu pilsētas centrā.

Par šobrīd aktuālo autortiesību jautājumu un radio klausīšanās nodevu "Prāta vētras" puiši cenšas būt diplomātiski – uz to, lai atbildes sniedz viņu menedžments. Tomēr piebilst, ka arī pašiem reizēm nav skaidrs, par ko, cik un kāpēc viņi saņem.

"Lielāko problēmu es saskatu tajā, ka nav bijis saprotama publiska skaidrojuma no pašiem autortiesību speciālistiem. Šobrīd ir aizgājis nereāls cepiens par milzīgo sodu vienam veikaliņam, taču loģiski neviens nav izskaidrojis, par ko tieši ir runa" saka Māris Mihelsons.

"Pamatā jau tas nodoms ir labs un paši mūziķi jūtas aizsargāti. Taču šim pārstāvim vai uzraugam arī būtu jābūt adekvātam – tā lai būtu patīkami visām pusēm" uzskata Renārs Kaupers.

"Kad mēs bijām zviedru autortiesību aģentūrā, mēs katru pusgadu vai pat biežāk saņēmām detalizētu atskaiti par katru no dziesmām – kur un cik tā skanējusi, šeit katru mēnesi saņemam atšķirīgas summas – taču par ko, nav īsti skaidrs," piebilst Kaupers.

Līdzās jaunajam albumam, Latvijas koncertturnejai un ar to saistītajām aktivitātēm garām paslīdējis sīks, bet būtisks fakts – starptautiskajā apritē grupa vairs nestartēs ar nosaukumu "Brainstorm", bet ar latvisko - "Prāta vētra". Ideja jau iepriekš virmojusi arī grupas iekšienē, taču puiši vēl neesot bijuši līdz galam par to pārliecināti. Šādu padomu grupai devis arī albuma "Vēl viena klusā daba" producents Deivids Fīlds. Viņaprāt ārvalstīs daudz interesantāka grupa varētu būt ar savu latviskumu, nevis anglisko "Brainstorm". Kaspars Roga kā piemēru piesauc islandiešus "Sigur Ros". Turklāt nereti notikuši pārpratumi saistībā ar vācu metālmūzikas grupu "Brainstorm".

Nosaukums "Brainstorm" grupai saglabāsies tikai Krievijā, kur tam, grupas dalībnieku vārdiem, ir "dziļas saknes un popularitātes svars ir vērā ņemams", atšķirībā no rietumiem, kur ir mainīgi panākumi. "Turklāt tas ir vēl viens jauks veids kā pasvītrot savu latvietību," rezumē Roga.

Arī angliskotie grupas dalībnieku vārdi jau palikuši tālā pagātnē. Kā teic Kaupers – aizķērušies ap albuma "Online" laiku. Uz to periodu grupa tagad noraugās ar smaidu. "Nekad jau nevar zināt vai kāds solis ir bijis lieks vai nē, tas ceļš bija jānoiet un, redziet - esam atpakaļ pie saknēm!" teic Roga.

Tags

Jānis Jubalts Kaspars Roga Māris Mihelsons Prāta vētra Renārs Kaupers

Comment Form