Foto: Publicitātes attēls
Perfekti notēmējusi (vai varbūt uzminējusi) ar izdošanas laiku – tumšo un auksto februāri –, savu debijas albumu pagājušā mēneša vidū laidusi klājā viena no interesantākajām jaunajām pašmāju apvienībām "Viviré En Marte", kas sevi pērn spoži pieteica ar singliem "Travel" un "Apollo 11". Pēdējais no tiem izpelnījās ļoti lielu popularitāti "Radio Naba" klausītāju vidū, gada singlu "Top 100" ierindojoties augstajā 26. vietā.

Ja neskaita grupas dalībnieku vārdus – Artūrs Pavlovskis, Andrejs Sadkovojs, kurš arī norādīts kā albuma producents un māsterētājs, Maris Letton un Viktorija Pavlovska –, "Viviré En Marte" joprojām ir visnotaļ noslēpumaina grupa, par kuru maz zināms. Savās preses relīzēs tā daudz vairāk vēlas runāt par konkrēto ierakstu. Īsumā un raupji – tas esot antiutopisks stāsts, kura pamatā ir kosmosa kuģis ar nosaukumu "Great World" (tāds arī albuma nosaukums), kas mūziķus kopā ar klausītājiem ved izfantazētā kosmosa ceļojumā.

Tiem, kuri ar "Viviré En Marte" iepazīsies ar šo albumu, sākot ar pirmo dziesmu "Great World", var rasties mazliet nepareizs priekšstats. Vismaz tā bija man. Albuma tituldziesma, kas iepazīstina ar minēto kosmosa kuģi, sākas salīdzinoši klusināti un pārējam albumam nedaudz neraksturīgi elektroniski. Manas pirmās asociācijas raisījās ar lieliskās ASV "neo-noir"/"synth-pop" apvienības "Chromatics" daiļradi, iespējams, Viktorijas vokāla un Andreja aranžējumu/miksu dēļ. Taču tas ilgst vien dažas minūtes, pēc kurām jau ir skaidrs, ka mums tomēr ir darīšana ar postroka ietekmētu un droši vien šo žanru arī mīlošu kvartetu. Faktiski no albuma muzikāli mazliet ārā lecošajām dziesmām (es to domāju pozitīvā ziņā) var arī pieskaitīt jau minēto singlu "Travel", kas man ļoti atgādināja kaut ko no 2005. gada "Depeche Mode" albuma "Playing The Angel", īpaši ģitāras ritms un skanējums.

Mūziķiem parasti nepatīk, ja kritiķi viņu daiļradi ierindo kādā vienā žanra plauktā, tomēr šo var diezgan droši dēvēt par postroka ierakstu. Taču ar piezīmi, ka ir ļoti daudz nianšu, kas patīkami pārsteidz un liek pie tām atgriezties vēl un vēl. Kā piemēru var minēt kosmiski elektroniskās skaņas singlā "Apollo 11", kuras patīkami kontrastē ar sekojošo ģitāru kreščendo šī daļēji instrumentālā darba otrajā pusē. Tāpat arī vietām pat uz popmūziku vērstā dziesma "Evolution", kas izklausās pēc grupas "Mogwai" sadarbības ar Eviju Vēberi (atkal uzslavas Viktorijai!). Mīlīgās zvaniņu skaņas un vokāla efekti dziesmā "Fish In The Sky". Vai esperanto (!) valodā iedziedātais albuma noslēguma skaņdarbs "Somernokto". Un šo sarakstu vēl varētu turpināt.

Taču pats galvenais, kā jau minēju ievadā, ir šis laiks, kurā albums ir nonācis pie klausītājiem. Es pat nerunāju tikai par laikapstākļiem, kādi valdīja februārī, un tumšajiem vakariem. Vairāk par to, ka šobrīd mēs dzīvojam periodā, kad gribas iekāpt kādā kosmosa kuģī un doties uz neapdzīvotu planētu. Atslēgties no visa apkārt notiekošā un nodoties tikai mūzikai. Starp citu, grupas nosaukums "Viviré En Marte" spāņu valodā nozīmē "Es dzīvošu uz Marsa". No Marsa, kā zināms, pagaidām vēl atpakaļceļa biļetes dabūt nevar. Bet varbūt arī nevajag, ja vien ir paņemts līdzi albums "Great World".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!