Prauliņš savu jaundarbu "Dialogi" veltījis skolasbiedrei - ērģelniecei Vitai Kalnciemai un ilggadējam līdzgaitniekam dažādos mūzikas projektos un eksperimentos - ģitāristam Armandam Alksnim, kuri nav baidījušies uzņemties izaicinājumu iesaistīties vēl īsti neizmantotā šādu saskaņu un ideju pasaulē.
"Jau kādu laiku Vita Kalnciema mudināja mani uzrakstīt kaut ko ērģelēm. Ari pats jau ilgāku laiku vēlējos salikt kopā divas man ļoti svarīgas lietas – dižās Doma ērģeles - krāšņāko un varenāko instrumentu, un mūsdienu spēku - elektriskās ģitāras skaņas. Abiem instrumentiem piemīt grandiozs - katram sava laikmeta spēks un visdažādākās izteiksmes. Abu valodās ir pateikts milzum daudz patiesību par dzīvi tās visdažādākajās formās. Taču kopīgi šīs sfēras nebija satikušās. Šis ir dialogs. Vairāki dialogi, katram ar saviem argumentiem, monologiem, konfrontāciju, pat atklātiem konfliktiem un arī - paguruma pamiers un rezignācija, vientulība," stāsta Uģis Prauliņš.
Komponists arī stāsta, ka ziemeļnieku skumjas, melanholija ir vienmēr dzīvojušas viņa fantāzijās un viņš galvenokārt iedvesmojoties no izcilā norvēģu meistara Terjes Ripdāla veidotajiem skaņas un noskaņu modeļiem.
"Reizēm dialogos pavīd diezgan tuvas atsauces (bet ne citāti) no pazīstamām mūsdienu mūzikas formulām. Partitūrā tiek piesaukti autori, kuru nozīme darba tapšanā ir būtiska, klātesoša: renesanses Tomass Kempions, Pēteris Vasks, laikmeta zīmes: Page/Plant, Akkerman/van Leer, ELP un citi 'atslēgas vārdi'. Bet, galvenokārt, tie ir mani meklējumi - vai iespējama šāda skaņu un ideju savienošanās, līdzāspastāvēšana," stāsta komponists.
