Reklāmas foto

Lejupielādes portāla DoReMi.lv piedāvājums iemantojis vērtīgu papildinājumu – tagad šeit pieejami arī gandrīz visi leģendārās grupas "Dzeltenie pastnieki" albumi, portālu "Delfi" informēja portāla pārstāvji. Īpaši nozīmīgi tas ir tādēļ, ka CD veikalos vairāki no šiem ierakstiem nav nopērkami un arī agrāk bijuši pieejami visai ierobežotā tirāžā. Savukārt to tapšanas laikā 80. gados šie albumi oficiāli vispār nebija pieejami un fanu starpā izplatījās tikai magnetofona lentēs.

Padomju iestāžu neatzītie, tādēļ pagrīdes apstākļos eksistējušie "Pastnieki" bija viena no nozīmīgākajām un progresīvākajām 80. gadu latviešu grupām, kuras ietekme nav zudusi joprojām. Komponists, toreiz grupas "Sīpoli" līderis Mārtiņš Brauns reiz teica: "No viņiem ir ietekmējušies visi, sākot ar mani, [Juri] Kulakovu un [Jāni] Lūsēnu', un beidzot ar [Raimondu] Paulu". Savukārt šūpuļdziesmu kolekcionārs Klāss Vāvere "Dzelteno pastnieku" albumus joprojām ierindo starp pašiem vērtīgākajiem latviešu populārās mūzikas ierakstiem: "Par spīti dažbrīdējam naivumam un klajām rietumu ietekmēm, tie joprojām izklausās absolūti svaigi un aktuāli. Kaut kas tik elegants un paradoksāls, muzikāli smalks un aizraujošs latviešu valodā pēc "Pastniekiem" ir dzirdēts ļoti reti."

"Dzelteno pastnieku" ieraksti nopērkami šeit.

Sīkākam ieskatam 'Dzelteno pastnieku" vēsturē un diskogrāfijā piedāvājam fragmentu no žurnālā "Liesma" 1989. gadā publicētās enciklopēdijas "Latviešu roks":

"Dzeltenie pastnieki"

Pirmais sastāvs: Ingus Baušķenieks – balss, bass, Viesturs Slava – taustiņi, ģitāra, balss, Mārtiņš Rutkis – ģitāra, Zigmunds Streiķis – taustiņi, Ilgvars Rišķis – bungas.

1981.gada rudenī interesentiem pirmoreiz kļūst pieejams albums "Bolderājas dzelzceļš", ko magnetafona lentē ierakstījusi grupa "Dzeltenie pastnieki". Tālaika latviešu mūzikas kopainā tas ar savām new wave ietekmēm, neparastajām harmonijām, ritmu, skaņu, rafinēti naiviem un paradoksāliem tekstiem un tādiem 'pagrīdes' hitiem kā "Čemodāns" un "Nāc ārā no ūdens" rada graujošu efektu. No vienas puses, albums grupai sagādā pārliecinātu cienītāju pulciņu, no otras – absolūtu, pat nervozi histērisku ignoranci oficiālajās aprindās. "Pastnieki" uz ilgu laiku tiek nolemti "pagrīdes" grupas statusam. Turpmākos piecus gadus darbojas gandrīz tikai mājas apstākļos kā studijas grupa.

1982.gadā ieraksta lenti-albumu "Man ļoti patīk jaunais vilnis". Šajā laikā par "pastnieku" kļuvis arī Roberts Gobziņš (balss un teksti), savukārt Rišķis tiek iesaukts armijā. Bundzinieka prombūtne nosaka pievēršanos elektronikai (pirmais padomju bungu kompjūters!). Starp dažiem no mūsdienu viedokļa tīri formāliem eksperimentiem, "Police" un citām ietekmēm ir arī vairākas īsti klasiskas svaiguma un dzīvesprieka caurstrāvotas dziesmas – "Kāpēc tu mani negribi?", "Bezcerīgā dziesma" u.c.

1984.gads – albums "Alise". Turpinās mūzikas elektronizācija. Dažus mēnešus vēlāk klajā nāk vēl viens magnetofonalbums – "Vienmēr klusi". Daudz augstvērtīgu dziesmu – "Sliekutēva vaļasprieks", "Svešā malā", arī grupas visu laiku lielākais hits 'Milžu cīņa".

Šajā laikā nostabilizējas oriģināls "pastnieku stils", taču tas jo asāk liek izjust grupas pazemojoši beztiesisko stāvokli. Joprojām iesprostoti dzīvokļa – studijas – četrās sienās, "pastnieki" kā radošs spēks ir nošķirti ne tikai no savas publikas, bet arī no pilnvērtīgas eksistences. Sākas bezcerība un apātija, radošs apsīkums.

1986.gada rudens – beidzot piedalīšanās un vispārēja atzinība "Bildēs 86". Nozīmīgs mirklis, kas it kā iezīmē grupas legalizāciju, - turpmāk "pastnieki" arvien biežāk uzstājas koncertos, arī TV un radio. Lai nokārtotu visus rēķinus ar aizvadīto apātisko bezskābekļa periodu, albumā "Depresīvā pilsēta" apkopotas ilgākā laikā krājušās, bet nerealizētās idejas. Kaut netrūkst eksperimentu, tas šķiet viendabīgākais un varbūt arī labākais grupas darbs. Agrīnā perioda klajo maksimālismu un tiešo Rietumu new wave ietekmi nomainījusi muzikāla izsmalcinātība un nosvērtība, pat filozofisks poētisms, lieliski un nopietni teksti.

1987. gads sākas šķietami optimistiski. Top albums "Naktis". To gan vēlāk mūziķi paši raksturo kā Baušķenieka pirmo soloalbumu, jo kolektīvajam darbam tā tapšanā bijusi maza loma. 1988. gadā Baušķenieks ieskaņo soloalbumu "Mājas dzīve", divi "pastnieki" – Slava un Rišķis – iesaistās grupā "19 gadi pirms sākuma", un daudzi prognozē grupas beigas. Tam par spīti, 1988.gada nogalē grupa sāk intensīvāku koncertēšanu, 1989.gadā dodas Latvijas turnejā kopā ar grupu "K.Remonts". Tomēr šīs uzrāviens ir īslaicīgs – Baušķenieks atsāk studijas darbu, un arī pārējie ķeras pie solodarbiem.

Pēdējais sastāvs: Baušķenieks, Slava, Rišķis, Streiķis

Sharing Options

Source

www.DELFI.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus