Līdz šova sākumam portāls "Delfi" katru darbadienu piedāvās ieskatu viena šova dalībnieka biogrāfijā, pasaules redzējumā un atklāsmēs par un ap mūziku. Šoreiz - sitaminstrumentu virtuozs Mikus Bāliņš.
22 gadus vecais sitaminstrumentu virtuozs Mikus Bāliņš šobrīd studē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā pieredzējušo mūziķu Edgara Saksona un Riharda Zaļupes vadībā. Ar mūziku Mikus aizraujas kopš deviņu gadu vecuma, kad sāka mācīties mūzikas skolā, bet jau bērnudārzā esot gan dziedājis, gan dejojis.Viņa vecāki ir mūziķi, tāpēc izvēlēties šo profesiju šķita dabiski. "Sēdēju mammas klavierstundās, kad vēl pat skolā nemācījos..." atceras Mikus.
Par savu līdzšinējo "zvaigžņu stundu" topošais mūziķis uzskata dalību koncertā "Sitaminstrumentu zvaigznes" Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā, bet nākotnes sapnis būtu uzstāties kopā ar mūziķi Keiko Abi. Mikum gan mūzikā, gan dzīvē ir svarīgi būt apmierinātam ar sevi un darīt citus laimīgus.
Iedvesmu viņš gūst dabā - visbiežāk mežā vai jūrmalā un ikdienā uztraucas par to, ka jauniešu dzīves arvien vairāk pārņem modernās tehnoloģijas. "Radīti mūzikā" konkursāMikus vēlētos iegūt pieredzi, rūdījumu sev kā māksliniekam un parādīt skatītājiem sitaminstrumentu spēles iespējas.
Kāpēc pieteicies konkursam "Radīti mūzikai"?
Pieteicos, jo vēlos pārbaudīt savu spēju robežas, veicot pat visneparastākos un neierastākos uzdevumus, kas saistīti ar mūziku un manu specialitāti, arīdzan veikt sava veida izglītojošo funkciju attiecībā uz savu instrumentu, lai pēc iespējas vairāk Latvijas iedzīvotāju uzzinātu, kas ir sitaminstrumenti, kādi tie izskatās un cik daudzveidīgi tie var būt. Ceru iegūt maksimālu pieredzi šajā šovā gan kā mūziķis, gan kā cilvēks, protams, izbaudīt kokteilī samaisījušos konkurences un draudzības garu.
Lūdzu, pastāsti dažos vārdos, ko tev nozīmē mūzika?
Dažos vārdos... Mūzika man ir veids, kā izpaust savas domas, sajūtas, pārdzīvojumus, tā man ļauj un palīdz fantazēt, dod man iespēju aizmirsties brīžos, kad galva pilna ar sadzīviskajām problēmām. Dzīve bez mūzikas būtu kā pasaule bez krāsām, kā cilvēks bez nojausmas par mīlestību.
Kāda ir klasiskās mūzikas priekšrocība, salīdzinot ar citiem mūzikas žanriem?
Tā manā skatījumā nav pat priekšrocība, bet gan izaicinājums jau pat gadsimtiem senus darbus spēt parādīt, izprast un atskaņot pilnīgi citādākā interpretācijā, nekā līdz šim to ir darījuši miljoniem mākslinieku. Priekšrocība pārsteigt vienmēr ar kaut ko jaunu.
Kurā vecumā bija visgrūtāk sevi piespiest apmeklēt mūzikas skolu?
Apmēram 12, 13, 14 gados... Mēģināju izdomāt, ar ko esmu saslimis, lai tikai nebūtu jāiet.
Ar ko nodarbojies brīvajā laikā?
Sportoju, arīdzan vienkārši slinkoju.
Kurš varētu būt sapņu ceļojums?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
