Klasiskās mūzikas jauno talantu konkursa "Radīti mūzikai" finālists, tubas spēlētājs Kaspars Šmits (22) bijis skatītāju balsojuma līderis gandrīz visos raidījumos un izpelnījies ļoti atzinīgus vērtējumus no žūrijas pārstāvjiem.
"Es apskaužu, ka jūs mākat tik niansēti mīlēt savu instrumentu! " vienā no pārraidēm viņam teicis komponists Juris Karlsons.
Šķiet neticami, ka mācību procesā reiz Kaspars domājis par aiziešanu no mūzikas. Aptuveni četrpadsmit gadu vecumā Kaspars bija izlēmis izstāties no Smiltenes mūzikas skolas un tagad lielu paldies var teikt savam skolotājam Pēterim Vilkam par pūlēm viņu noturēt mūzikas lauciņā. Pirms fināla Kaspars sev raksturīgā asprātībā un mierā saka, ka par konkurenci neuztraucas, jo mūzika nav rallijs.
Konkursa pieteikumā minēji, ka esi romantiķis un sapņotājs. Kā tas izpaužas?
Dzīvē mani uzrunā viss skaistais - daba, emocijas, skaisti mirkļi.
Kāpēc tavs lielākais elks un sapņu skatuves partneris ir Andrea Bočelli?
Daudzi noteikti ir neizpratnē - kāpēc Andrea un nevis kāds metālpūšaminstrumentālis. Tas tāpēc, ka viņa balss un harizma, mūzika, mani ļoti uzrunā. Pat spēlējot tubu, bieži aizdomājos, kā tas varētu skanēt Andrea izpildījumā!
Konkursā nereti uzsver tavu asprātīgo domu gājienu. Kāpēc cilvēkam ir svarīgi būt pašironiskam un saglabāt humora izjūtu?
Redziet, visam ir jābūt līdzsvarā, arī humora izjūtai. Esmu jautrs, bet cenšos nepārkāpt šauro robežu starp humoru un muļķību. Es ļoti ceru, ka tas man izdodas. Ja nē - piedodiet! Spēlēju gan bez humora- šajā procesā esmu pat ļoti nopietns un koncentrējos, bet ārpus priekšnesuma esmu atvērts jokiem – tā ir vieglāk dzīvot!
Ko no tevis skatītāji var sagaidīt finālā?
Viņi sagaidīs lielisku uzstāšanos!
Kāpēc tuba ir īpašs mūzikas instruments?
Tuba ir īpaša ar savu tembru!
Kas ir tavi kritiķi un autoritātes, kuru vērtējumam pilnībā uzticies?
Pats sev esmu kritiķis, zinu visas savas kļūdas, pat tās, kuras no malas grūti norādīt un pateikt. Pats jūtu, kad kas noiet greizi. Savai ģimenei uzticos un uzklausu. Tētis vienmēr pasaka, kā ir, lai arī cik sāpīgs reizēm nebūtu sakāmais. Un, protams, savu vērtējumu un viedokli neslēpj draudzene, kura arī mācās un cīnās mūzikas lauciņā.
Kam par atbalstu konkursā vari pateikties visvairāk?
Atbalstītāju un palīgu saraksts ir milzīgs… Pirmkārt, paldies manai ģimenei, otrajai pusītei, kura tur īkšķus un ar visu sirdi un dvēseli jūt man līdzi un atbalsta. Paldies Madarai Kalniņai, kura palīdz ar repertuāru! Un vismaz miljonu no manis ir pelnījusi vislabākā koncertmeistare Ieva Dzērve. Viņa ir fenomenāla! Cepuri nost! Ieva nekad neliedz savu padomu un palīdzību.
Paldies arī Jānim Retenajam, Pēterim Vilkam, Aivaram Radziņam - bez šiem cilvēkiem es mūzikā nebūtu, līdz ar to arī konkursā ne. Paldies skatuves partneriem - Mārim un Klāvam... Paldies mīmam! Paldies arī maniem draugiem un kolēģiem no tubu kvarteta - Jānim, Kārlim un Kasparam.
Kuru no finālistiem izjūti kā savu vislielāko konkurentu?
Nedomāju pa konkurentiem! Domāju par sevi un savu priekšnesumu.
Neskaitāmas reizes dzīvē esmu kļūdījies un iztērējis enerģiju, domājot par konkurentiem, līdz ar to cieš rezultāts. Ir jāstrādā, un tad viss izdosies! Šī ir mūzika nevis rallijs. Ir jāsniedz klausītājiem kvalitatīva mūzika nevis jādomā par sacensībām un sprunguļiem, ko varētu kādam riteņos iemest.
Nokārtošu atlikušos eksāmenus akadēmijā un tad došos uz Cēsīm, tā ir vieta, kur smeļos spēku. Nedaudz atvilkšu elpu. Tubu nelikšu stūrī - spēlēšu, spēlēšu…