Latgales vēstniecības "Gors" Lielajā zālē 24. aprīlī pianists, "Lielās mūzikas balvas" ieguvējs, Reinis Zariņš un horeogrāfs un dejotājs Kirils Burlovs aicina uz koncertizrādes "Gadalaiki" pirmizrādi. Izrāde tapusi, iedvesmojoties no šī gada jubilāra, komponista Pētera Vaska klavierdarbu cikla "Gadalaiki", portālu "Delfi" informē Latgales vēstniecības "Gors" pārstāvji.
Pianists Reinis Zariņš stāsta: "Koncertizrāde "Gadalaiki" ir reflekcija, atstarošanās skaņās un kustībās par cilvēku dzīves loku. Tās iedvesmas avots un pamats ir Pētera Vaska klavierdarbu cikls "Gadalaiki" ar tā universālo nostādni par dzīves loku dabā un cilvēkā. Šis visiem noejamais loks izrādē tiek izdzīvots no viena cilvēka — dejotāja redzespunkta, pieredzot pilnu gadalaiku ciklu gan vienas darbadienas, gan veselas izrāžu sezonas ietvaros, gan visā šī dejotāja dzīvē."
Izrādē horeogrāfs un dejotājs Kirils Burlovs uzdrošinājies atklāti "runāt" par likteni, kādu piedzīvojuši daudzi slaveni dejotāji: noskriet kā vienā elpas vilcienā savu īso, spilgto karjeru, un tikai, kad viss jau cauri, sākt meklēt savas dzīves nozīmi, un to pašu vien pagātnē. Kirils Burlovs pats savā karjerā nolēma uz gadu apstāties un izsvērt savu ceļu, pirms iet tālāk. Šī izrāde ir zīmīga ar to, ka Kirils šeit dejo dejotāju — lomu, kas ir viņš pats. Izrādē gan mūzika, gan deja apvienojas izjustā aicinājumā izvērtēt savu esību šeit un tagad, nevis kādā tālā nākotnē. Līdzās mūzikai pianista Reiņa Zariņa piemeklētie latviešu dzejas panti vieno izrādes posmus vienā veselumā un parāda dejotāja pieredzi kā simbolu daudzu cilvēku pieredzei.
Lai arī Reinis Zarinš un Kirils Burlovs abi ir mācījušies zem viena jumta – Emīla Dārziņa Mūzikas un Horeogrāfijas vidusskolā, viņi iepazinās tikai Londonā, kur abi šobrīd dzīvo un strādā kā brīvmākslinieki. Abiem ir raksturīga vēlme ar savu mākslu radīt kaut ko jaunu, un tā jau neilgi pēc iepazīšanās abi mākslinieki nolēma sadarboties. Starp šo sākotnējo vienošanos un pirmo reālo rezultātu ir pagājuši aptuveni trīs gadi, kuru laikā oriģinālās idejas piedzīvojušas daudzas pārvērtības. Mākslinieki atzīst, ka šis veidošanās laiks ir bijis ļoti vērtīgs, lai atmestu daudz lieka un nonāktu pie tā, kas abiem patiešām šķiet nozīmīgs. Izrāde "Gadalaiki" ir abu mākslinieku radoša izpausme žanrā, ko nevar viegli definēt: tas nav ne koncerts, ne solo balets, ne dzīvā instalācija. Viņi to sauc par reflekciju – izrādi, kura sevī iekļauj dažādu mākslu izpausmes, ar mērķi pēc iespējas fokusēt pārdomas par tēmu.
Komponists Pēteris Vasks ciklu "Gadalaiki" radījis pamazām, kopš 1980. gada, kad viņš komponēja "Balto ainavu" – tā laika Baltijas komponistu minimālisma garā radītu meditāciju, kurā izmantotas tikai dažas skaņas. Gadu vēlāk radīta "Rudens klaviermūziku", kas ir jau krietni izvērstāks, dramatiski aktīvs skaņdarbs, 1995. gadā tapusi dabas skaņu ainava "Pavasara klaviermūzika", bet 2009. gada ziemā Vasks pabeidzis ciklu, uzrakstot trūkstošo gadalaiku – vasarau. Lai saglabātu komponēšanas secību, un arī tāpēc, ka cikla autoram "gads sākas un beidzas ar balto krāsu" par "Gadalaiki" cikla pirmo daļu kļuva ziema, bet tas noslēdzas ar rudeni. Pavasara klavierdarbs tapis pēc "Svenska Rikskonserter" pasūtījuma, bet skaņdarbs par vasaru tapis pēc paša komponista iniciatīvas, lai gadalaiku aprite būtu pilnīga.
Biļetes uz koncertizrādi nopērkamas Latgales vēstniecības "Gors" un "Biļešu paradīzes" kasēs.
