"Sinfonietta Rīga" vijolniece un koncermeistare Marta Spārniņa ir bijusi spiesta uzrakstīt atlūgumu un drīzumā spēlēs savu pēdējo koncertu kopā ar kameroķestri, jo nav varējusi samierināties ar to, ka oķestra repertuārā kara laikā joprojām tiek iekļauti krievu komponisti darbi, piektdien, 31. martā, vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Kultūršoks".
Kā vēsta LTV, "Sinfonietta Rīga" plānā ir trīs programmas, kurās iekļauti krievu autoru darbi.
"Es neesmu valsts vadībā, es nevaru ietekmēt lielās lietas. Mums ir valsts amatpersonas, diplomāti, kas visu laiku nemitīgi mēģina pārliecināt citu valstu amatpersonas par to, ka ātrāk jāpiegādā ieroči, jāpalielina sankcijas.
Man ir sajūta, ka mēs mūzikas laukā vienkārši darām tieši pretējo lietu, mēs turnejām izvēlamies krievu mūziku, līdz ar to mēs to popularizējam gribot vai negribot, bet tā ir šīs kultūras popularizēšana laikā, kad tieši, manuprāt, viņu vajadzētu uz šo brīdi pieklusināt; šai kultūrai nedraud nekāda izmiršana," raidījumam "Kultūršoks" saka mūziķe.
Orķestra mākslinieciskais vadītājs un diriģents Normunds Šnē kolektīva kopsapulcē paziņoja, ka nekādas izmaiņas plānotajās programmās neieviesīs: "Principā mums nav tādas kolektīvas repertuāra apspriešanas. Cilvēki zina, uz kurieni viņi nāk strādāt. Viņi pazīst mani, viņi zina, kādi ir mani repertuāra izvēles principi, ka es cenšos būt tik atvērts, cik vien tas ir iespējams."
"Un krievu mūzika nav tāda kopēja krievu mūzika, ir katrs komponists atsevišķi ar savu attieksmi, ar savu vēstījumu vai tieši otrādi – mūzika vienkārši kā māksla, kurai nav nekāds īpašs vēstījums," LTV pauž Šnē.
"Mēs nespēlējam mūziku, kas ir balstīta sadarbībā ar režīmu vai kas slavina Putina varu vai kā tamlīdzīgi, tas atteicas gan uz pagātnes mūziku, gan uz mūziku, kas rodas šodien," saka diriģents.
Orķestra māksliniecisko vadītāju pilnībā atbalsta arī "Sinfonietta Rīga" izpilddirektore Anete Toča: "Protestēt pret repertuāru nepamatoti nav cīņa, kas palīdzēs uzvarēt karu vai palīdzēs kaut ko ukraiņu tautai šobrīd. Es domāju, ka mūzika nav vienmēr par politiku, un "Sinfonietta Rīga" kopš kara sākuma ir neskaitāmas reizes spēlējusi pie Ukrainas vēstniecības, mēs esam piedalījušies lielajā gājienā."
Pēc orķestra sapulces Marta Spārniņa izšķīrusies, ka neies pret savu sirdsapziņu: "Tas bija ārkārtīgi smags lēmums, taču jau pēc kopsapulces, kurā mākslinieciskais vadītājs pat nesagaidīja tās beigas, pirms iziešanas ārā noskaldot, ka nekas netiks mainīts."
"Sinfonietta Rīga" izpilddirektore Toča sarunā ar LTV neslēpj, ka Martas Spārniņas aiziešana ietekmējusi mikroklimatu orķestrī. Bet maz ticams, ka bez Spārniņas atlūgumu uzrakstīs vēl kāds mūziķis.
Jau ziņots, ka pagājušā gada nogalē Ukrainas kultūras ministrs Oleksandrs Tkačenko britu laikrakstā "The Guardian" aicināja Rietumus boikotēt Krievijas kultūru, neatskaņojot arī komponista Pētera Čaikovska darbus līdz brīdim, kad Krievija izbeigs asiņaino karu.
Aicinājumam atsaucās arī mūsu kaimiņvalsts - Lietuva, kuras kultūras ministrs Simons Kairis uz šo aicinājumu reaģēja, iesakot kultūras iestādēm pārskatīt savu repertuāru. Iepriekš vēstīts, ka Lietuvas Nacionālais operas un baleta teātris, izņemot uz laiku no repertuāra Sergeja Prokofjeva baletu "Romeo un Džuljeta" un Igora Stravinska "Svētpavasari". Savukārt "Delfi" ši gada janvārī rakstīja par Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un Latvijas Nacionālas operas nostāju šajā jautājumā. Abu kolektīvu pārstāvji pauda, ka repertuārs netiks revidēts.
