$bslink="http://shop.piletilevi.ee/cgi-bin/wspd_cgi.sh/WService=plevi/proc/inter_step3.p?lang=LAT&show=8186&key=&liik=koik&intsp=131#plvsiin"; include("/www/htdocs/whatson/includes/bs.inc"); ?>
"Iespējams, dziedāt mornas var iemācīties. Tomēr tas, kurš pats nav piedzīvojis bēdas un nostalģiju, ilgas un nožēlu, nevarēs likt klausītājam noticēt un līdz pārdzīvot, " par savu daiļradi stāsta dziedātāja.
Sezārijas Evoras mūžs, kas nu jau septītajā gadu desmitā, nav bijis rozēm kaisīts, bet kā atalgojumu viņa saņēmusi unikālo spēju padarīt šīs skumjās Kaboverdes kreolu valodā dziedātās dziesmas saprotamas visiem un ikvienam.
Portugāles kolonijā Kaboverdē jeb Zaļā raga salās dzimusī Sezārija jau agri zaudēja tēvu un viņas māte, cīnīdamās ar trūkumu, bija spiesta pieņemt grūto lēmumu atdot meitu bāreņu patversmē. Tieši patversmes korī meitene atklāja savu dziedāšanas talantu, kuru vēlāk izmantoja, uzstājoties vietējos bāros. Ar tēvoča, ievērojama Kaboverdes mūziķa un dziesmu autora B.Lezas atbalstu, Sezārija ierakstīja savus pirmos albumus, pamazām kļūstot par Kaboverdes slavenību.
Kad dziedātājai bija nedaudz pāri 30 gadiem, Kaboverdē mainījās politiskā iekārta un sagruva ekonomika. Ar dziedāšanu Sezārija vairs nevarēja nopelnīt iztiku, tāpēc pameta mūziku, lai strādātu vienkāršus darbus un pabarotu ģimeni. Spoži iesāktā karjera bija beigusies ar vilšanos un Sezārija Evora arvien biežāk meklēja aizmiršanos alkoholā. "Tumšie gadi", tā šos vairāk nekā 10 gadus, kad viņa nekoncertēja, dēvē pati dziedātāja.
80. gadu vidū Sezāriju uzaicināja uzstāties Portugālē, tur viņu pamanīja Francijā dzīvojošs Kaboverdes izcelsmes mūziķis Hosē Da Silva, kura vadībā 1988. gadā Parīzē tika ierakstīts albums ''La diva aux pieds nus'' (''Baskājainā dīva''), kas padarīja Sezāriju Evoru par starptautisku zvaigzni.