Rīgas festivāls 2015 - programma

Festivāla laikā gaidāmi 11 spilgti mūzikas notikumi, kas norisināsies vēsturiski nozīmīgās vietās: koncertzālēs, operā, dievnamos, Latvijas pilīs un muižās un citviet, pulcējot piekritējus.

"Delfi Kultūra" piedāvā Rīgas festivāla programmu.

Sestdien, 30. maijā, plkst. 20.00 Rīgas Domā

Jurijs Savkins, vijole

Sinfonietta Rīga

Latvijas Radio koris

Diriģents Sigvards Kļava

Programmā: Pēteris Vasks, Arvo Perts, Gija Kančeli.

 "Trīs gara brāļi, kuri veido veselu mūzikas laikmetu, kuru mūzikas valoda ir pašpietiekama - Perts, Vasks, Kančeli. Šajā koncertā ļoti būtiska ir viņu kopesamība kā muzikāla saruna starp šiem trim ļoti dažādajiem rokrakstiem, bet savā garīgajā izpausmē - tik ļoti līdzīgiem," teic diriģents Sigvards Kļava.

No šī gada jubilāra Arvo Perta (1935) daiļrades ārā tiks celtas divas motetes - Salve Regina un Da pacem Domine.

Arī Pēteris Vasks (1946) koncertā pārstāvēts ar diviem darbiem -  Lord, open our eyes ("Kungs, atver mūsu acis") un The Fruit of Silence ("Klusuma auglis"). Abu pamatā - Mātes Terēzes lūgšanu teksti.

Divas kompozīcijas skanēs no vēl viena šī gada gaviļnieka - Gijas  Kančeli (1935) pūra. Eine kleine Daneliada ("Mazā Daneliada) un Lulling the Sun ("Šūpuļdziesma saulei").

Pirmdien, 1. jūnijā, plkst. 20.00 Latvijas Nacionālajā operā

Programmā: Ķīnas senās kultūras pērle - opera "Jan ģimenes varones" (Female Generals of the Yang Family).

Paplašinot žanrisko piedāvājumu ar eksotiskāku kultūrpieredzi, Rīgas festivāls Latvijas skatītājiem dāvā unikālu piedzīvojumu - Pekinas Nacionālās operas iestudējumu "Jan ģimenes varones" (Female Generals of the Yang Family jeb Yang Men Nu Jiang). Tā pamatā - viena no Senās Ķīnas izauklētajām leģendām, kuras saknes meklējamas 12. gadsimta vēsturiskajos notikumos.

Izrāde "Jan ģimenes varones" ir tradicionālās ķīniešu dziedāšanas, pantomīmas, cīņas mākslas, akrobātikas un nacionālās dejas apvienojums, ko skaņās ietērpj Ķīnas tradicionālo instrumentu skanējums.

Ceturtdien, 4. jūnijā, plkst. 20.00 Rīgas Kongresu namā

Raimonds Pauls, klavieres

Latvijas Radio bigbends

DD orķestra stīgu grupa

Programmā: Gija Kančeli, Raimonds Pauls, Henrijs Mančīni, Kvinsijs Džonss, Hogijs Kārmaikls, Viktors Jangs, Nino Rota, Džonijs Mersers, Marģeris Zariņš, Frederiks Lovs.

Kino mūzikai piemīt nenovērtējams spēks un īpašs šarms: nereti tieši tā veido filmas panākumus un bieži kļūst tik pašvērtīga, ka turpina savu dzīvi arī pēc tam, kad kustīgās bildes jau nogūlušas aizmirstībā.

Līdzās Maestro un Gijas Kančeli bagātīgajai filmmūzikas izlasei mūs gaida izkāpšana arī citās kino mūzikas ekspreša pieturās. Vienā gozēsies viltīgā rozā pantera, tērpta Henrija Mančīni skaņu kažokā, citā 20. un 30. gadu Rīgu atdzīvinās Marģera Zariņa tango no filmas "Pie bagātās kundzes", jau nākamajā aci piemiegs skumjais šķelmis Čārlijs Čaplins un savu vārdu teiks itāļu skaņuburvis Nino Rota. Maestro un Latvijas Radio bigbenda piedāvātais ceļojums kinomūzikas vēsturē nudien būs aizraujošs, vēsta festivāla rīkotāji. 

Piektdien, 5. jūnijā, plkst. 20.00 Lielajā ģildē

Marija Valdmā (Maria Valdmaa), soprāns (Igaunija)

Sinfonietta Rīga

Diriģents Tenu Kaljuste (Tõnu Kaljuste, Igaunija)

Programmā: Jozefs Haidns, Gustavs Mālers, Brets Dīns.

Ziemeļniecisks atturīgums un mītisks spēks, bagātīga pieredze un bezrūpīgs briedums staro no igauņa Tenu Kaljustes. Viņa noteiktajam, plastiskajam žestam sekojis gan paša dibinātais Igaunijas filharmonijas kamerkoris, gan arī daudzi Eiropas vadošie kamerkori un orķestri. Gadu gaitā lolotā sadarbība ar Latvijas Radio kori un orķestri Sinfonietta Rīga sasniegusi augstākās uzticēšanās un sapratnes virsotni, ko pērn vainagojusi Grammy mūzikas ierakstu balva.

Arī Tenu Kaljusti, tāpat kā kamerorķestri Sinfonietta Rīga, interesē muzikālā aisberga neredzamā daļa, ik koncertā par sprīdi atkausējot skaņu mistērijas noslēpumus.

 No vācu tautasdziesmu krājuma "Zēna brīnumrags" patapinātās dziesmas Das himmlische Leben ("Debesu dzīve") izaugušo Gustava Mālera Ceturto simfoniju caurauž pretrunas: harmonija un disharmonija, labais un ļaunais, nopietnība un joks, augsti garīgi centieni un ironija.

Muzikālā aisberga neredzamā daļa ir arī austrālietis Brets Dīns. Viņa mūzikai raksturīga sasaiste ar renesanses un agrīnā baroka tēliem, taču vienlaikus viņa skaņu valoda mēdz būt arī ekstrēma. Carlo - partitūra piecpadsmit stīgām, elektronikai un sagatavotam ierakstam - ir agrīns, taču spilgts opuss.

 Jozefs Haidns koncertāriju Bereniche, che fai? ("Bereniče, ko tu dari?") sacerējis īpaši savam benefices koncertam, kas Karaliskajā teātrī izskanēja 1795. gada 4. maijā. 

Sestdien, 6. jūnijā, plkst. 20.00 Dzintaru koncertzālē. Lielajā zālē

Gunta Gelgote, soprāns

Daumants Kalniņš, baritons

Aktieri Ilze Ķuzule-Skrastiņa un Artūrs Skrastiņš

Jauniešu koris "Kamēr... "

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris

Diriģents Ainārs Rubiķis

Režisore Rēzija Kalniņa

Scenogrāfs Didzis Jaunzems

Programmā: Roberts Šūmanis, Edvards Grīgs, Emīls Dārziņš, Hektors Berliozs, Alfrēds Kalniņš, Emilis Melngailis, Jāzeps Mediņš, Jāzeps Vītols, Imants Kalniņš, Raimonds Pauls, Juris Karlsons

Raibi, skaisti un koši Latvija šogad svin Raiņa un Aspazijas dubultjubileju, kas poēzijas virzienā vērsusi arī Rīgas festivāla skatu. Virsrakstā tvertajām Aspazijas dzejas rindām lemts vēstīt, ka šajā vakarā gara un jūtu radniecībai, tāpat kā līdzgaitniecībai ne tikai mākslā, bet arī dzīvē piederēs varena loma.

Dzejnieku vārdus par savējiem šajā vakarā vērtīs Dailes teātra aktieri Artūrs Skrastiņš un Ilze Ķuzule-Skrastiņa. Raiņa un Aspazijas vēstulēs pausto poētiski papildinās mūzika, kas iedvesmojusi abus dzejniekus (Šūmaņa "Sapņojums", Grīga "Pērs Gints", Dārziņa "Melanholiskais valsis", Berlioza "Fausts" un "Rakoči maršs"), kā arī dziesmas, kurās otru mūžu radusi Raiņa un Aspazijas dzeja (Melngaiļa "Sīkie pirkstiņi", Mediņa "Vasaras vakars", Vītola "Mirdzas dziesma" un "Mēnestiņš meloja", Kalniņa "Sapņu tālumā" un "Pastardiena", Paula "Cik grūti",  Kalniņa "Pūt, vējiņi!").

Dzirdēsim fragmentus no Jura Karlsona baleta "Sidraba šķidrauts" un Imanta Kalniņa operas "Spēlēju, dancoju". Visu vainagos Jura Karlsona simfoniskās fantāzijas "Jāzepa vīzijas" pasaules pirmatskaņojums. 

Sestdien, 13. jūnijā, plkst 20.00 Dzintaru koncertzālē. Lielajā zālē

Žoana Amendoeira (Joana Amendoeira), balss

Pedro Amendoeira (Pedro Amendoeira), portugāļu ģitāra

Bruno Torress da Fonseka (Bruno Torres da Fonseca), klasiskā ģitāra

Antonio Kvinčino (António Quintino), kontrabass

Programmā: portugāļu fadu

Žoanas Amendoeiras daiļās balss vēstījumā fadu uzplaukst vēl nebijušā spēkā un krāšņumā, zīmējot bīnišķas noskaņu mozaīkas. Būdama viena no izcilākajām jaunās paaudzes fadu dziedātājām, Žoana tam piešķir gan spēkpilnu vīrišķību, gan maigu sievišķību - jūrasbraucēju sievām nācās būt sīkstām kā vējā augušu koku saknēm.

Mūsdienās fadu mūzika ir pazīstama visā pasaulē kā Portugāles vizītkarte un iekļauta UNESCO pasaules nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā.

Fadu atklāšanas brīnumā Žoanu allaž atbalsta viņas vecākais brālis Pedro, kurš ir viens no labākajiem fadu ģitāristiem Portugālē, kā arī vēl divi tautieši, kurus dzirdēsim šajā koncertā - Bruno Torress da Fonseka un Antonio Kvinčino.

Otrdien, 16. jūnijā, plkst. 20.00 Mazajā ģildē

Inga Šļubovska, soprāns

Egīls Šēfers, klarnete

Toms Ostrovskis, klavieres

Programmā: Volfgangs Amadejs Mocarts, Francis Šūberts, Roberts Šūmanis.

Nepazīstamās, nezināmās, neatklātās Mocarta mūzikas pērles skanēs koncerta pirmajā daļā, savukārt otrajā baudīsim gan Franča Šūberta darbu "Ganiņš uz klints" - vienu no skaistākajiem skaņdarbiem soprānam, klarnetei un klavierēm - gan šim pašam sastāvam komponēto Džakomo Meijerbēra "Ganu dziesmu". Skanēs arī Roberta Šūmaņa dziesmas un romances.

Ar Tomu Ostrovski Egīls Šēfers muzicē jau vairāk nekā desmit gadus, tāpēc abi jūtas kā cimds ar roku. "Būs jauki! Mēs ar Ingu tādi emocionāli, Toms - vairāk intelektuālis. Viņš - kā stabils akmens ūdens  gultnē, mēs - kā strauts pāri."

Tāpat kā citos Egīla Šēfera koncertos, arī šoreiz neiztrūks komentāri par spēlēto repertuāru. 

Ceturtdien, 18. jūnijā, plkst. 20.00
Koncertzālē "Rīga", Akadēmijas laukumā 1

Piedalās: Inga Martinsone, soprāns
Elīna Kalnakārkle, soprāns
Jānis Strazdiņš, bass
Kārlis Rūtentāls, tenors
Rihards Plešanovs, klavieres
Kristaps Pētersons, kontrabass
Latvijas Radio koris
Sigvards Kļava, diriģents
Roberts Rubīns, videorežija

Pirms divām vasarām Cēsu Mākslas festivālam radītais multimediālais koncertpiedzīvojums šogad 20. janvārī pārsteidza un sajūsmināja britu publiku Londonas Svētā Jāņa baznīcā, atklājot Latvijas Prezidentūras gadu Eiropas Savienības padomē.

"Šāda veida projekti tiek veidoti ļoti ilgā laikā - tie nav tikai mēneši," atklāj Sigvards Kļava, kurš kopā ar radošo komandu šeit ieguldījis daudz laika, darba un mīlestības. Tāpat kā Londonas prasīgajai publikai, arī Rīgas festivāla apmeklētājiem piedāvātajā multimediālajā koncertuzvedumā provokatīvā kārtā savienotas atšķirīgas lietas, kas galu galā tomēr izrādās nepavisam ne tik atšķirīgas.

Koncerta centrālā ass - amerikāņu avangarda komponists Džons Keidžs un nepieradinātais latviešu multimākslinieks Hardijs Lediņš, kuru šogad atceramies 60. gadskārtā.

No tehniskā viedokļa šī uzveduma pamatā ir attēla un skaņas attiecību risinājuma meklējumi. Attēla klātbūtne būs jaušama gan gaismu spēlēs, gan video projekcijās. Skaņa eksponēsies gan dzīvā atskaņojumā, gan fonogrammā. Eksperiments kļūs par jēgas atradēju, būtības atklājēju. 

Piektdien, 19. jūnijā, plkst. 20.00 Mazajā ģildē

Žils Apaps (Gilles Apap), vijole (Francija)

Diāna Ketlere, klavieres (Latvija / Lielbritānija)

Programmā: Francis Šūberts, Moriss Ravels, Sergejs Prokofjevs

"Viņš ir vispatiesākais no 21. gadsimta vijolniekiem," par Žilu Apapu savlaik izteicies leģendārais Jehūdi Menuhins, un viņam bijusi absolūta taisnība. Alžīrijā dzimušais amerikāņu vijolvirtuozs Žils Apaps (1963) ir viens no mūsdienu neparastākajiem mūziķiem, slavens robežu pārkāpējs. Viņš vienlaikus žilbina un mulsina. Bēthovenam viņš piešķir čigāniskus vaibstus, Vivaldi - īru folkmūzikas akcentus, bet, dzirdot Mocarta Trešā vijolkoncerta kadenci, kritiķi krīt šokā, bet klausītāji apjukumā sarosās - sak', kur gan pazudis pats Volfgangs Amadejs?

Prese Apapu mīl dēvēt par dumpīgo zvaigzni. Viņš mīl sēdēt uz skatuves malas un muzicējot šūpot kājas pat visprestižākajās koncertzālēs. Un vēl viņš mēdz pēkšņi pārtraukt koncertu, lai parunātos ar kādu no klausītājiem. Vēl viņam spēles laikā tīk uzsvilpot. Bet viņam šos niķus piedod. Jo talants pārāk liels. 

Sestdien, 20. jūnijā, plkst. 20.00 Dzintaru koncertzālē

Liene Kinča, soprāns

Oļesja Petrova (Олеся Петрова), mecosoprāns (Krievija)

Andreass Šāgers (Andreas Schager), tenors (Austrija)

Rihards Mačanovskis, bass

Vestards Šimkus, klavieres

Valsts akadēmiskais koris "Latvija"

Lietuvas Nacionālais simfoniskais orķestris

Diriģents Modests Pitrens (Modestas Pitrenas, Lietuva)

Programmā: Ludviga van Bēthovena Devītā simfonija, Sergeja Prokofjeva Trešais klavierkoncerts.

Pulcējot starptautisku mākslinieku buķeti, uz himniska prieka nots izskanēs Rīgas festivāls. Ludviga van Bēthovena grandiozā Devītā simfonija reminorā (1824) - viens no vispopulārākajiem darbiem visu laiku rietumu mūzikas vēsturē, viens no grandiozākajiem cilvēces gara darbiem, kas aktualitāti nav zaudējusi ne brīdi: ik paaudze tajā saklausa ko tuvu un saprotamu.

 Sensāciju kārajiem būs interesanti zināt, ka Devītās simfonijas oriģinālais manuskripts Sotheby's izsoļu namā 2003. gadā tika pārdots par 3,3 miljoniem ASV dolāru.

No 20. gadsimta klasiķa Sergeja Prokofjeva pūra šajā vakarā klausīsimies dinamisko Trešo klavierkoncertu, kas sarakstīts Bretaņā 1921. gadā un veltīts Prokofjeva tolaik nākamajai sievai Karolīnai Kodinai. Ar lieliem panākumiem autors to pirmatskaņojis pēc pārcelšanās uz Ameriku - Čikāgā.