No 23. līdz 27. oktobrim otrajā lielākajā Somijas pilsētā Tamperē norisinājās 25. pasaules mūzikas jeb "world music" forums WOMEX, kas ir apjomīgākais šāda veida pasākums pasaulē. Jau 14. reizi šajā forumā piedalījās arī Latvija, un trešo reizi WOMEX uzstājās mūsu mākslinieki. Šoreiz tā bija LKA tradicionālās dziedāšanas grupa "Saucējas".
WOMEX jeb "World Music Expo" ir ne tikai lielākais, bet arī multikulturālākais pasaules mūzikas forums, kurā tik tiešām var sajust pasaules elpu. Turklāt izteikti draudzīgu, cilvēcīgu un savstarpēji patiesi ieinteresētu, ko diemžēl nevar apgalvot nedz par līdzīgiem politiskās, nedz popmūzikas skatuves pasākumiem.
Interesi par citām kultūrām un, iespējams, pat vēl nedzirdētām muzikālajām izpausmēm varēja manīt arī minēto "Saucēju" uzstāšanās laikā. No visiem pieteikumus iesniegušajiem latviešu māksliniekiem organizētāji bija izvēlējušies tieši tradicionālās daudzbalsīgās dziedāšanas grupu, kas pirmajā mirklī šķita diezgan neparasts lēmums, taču jau nākamajā – pat stipri vien loģisks. 2011. gadā Latviju WOMEX pārstāvēja Laima Jansone, tātad – aizrautīga un aizraujoša etnomūzikas solomāksliniece ar citvalstniekiem neparastu mūzikas instrumentu – kokli. 2015. gadā WOMEX uzstājās mūsu postfolkloras leģenda "Iļģi", tātad pilnasinīgs mūsdienīgi pasniegtas tautas mūzikas ansamblis ar visām bungām, ģitārām, vijolēm, dūdām, koklēm... Un 2019. gadā uz WOMEX skatuves kāpa sievu vokālā grupa "Saucējas", kas prezentēja latviešu dainu izdziedājumus. Taču loģiska ķēdīte, vai ne?
Ne tik loģiska šķita "Saucējām" atvēlētā vieta gan programmā, gan lokalizācijā, taču, aizsteidzoties notikumiem priekšā, beigu beigās itin labi noderēja arī šie aspekti. Proti, Latvijas Kultūras akadēmijas desmit meiteņu–sievu ansamblim bija jāuzstājas pēc pamatīgas brazīliešu zaļumballes kultūrvietas "Tullikamari" lielajā blakuszālē "Pakkahuone". Tur īstu ļembastu bija radījusi brazīliešu 80 gadus vecā leģenda Dona Onete, kuru salīdzinot varētu nodēvēt arī par Brazīlijas Raimondu Paulu.
Pēc šī raibā karnevāla 1200 foruma viesus uzņemt spējīgajā "Pakkahuone" zālē liela daļa tās apmeklētāju devās uz bāru blakuszālē jeb "Tullikamari" klubā. Tā ietilpība ir 400 cilvēku un ikdienas pamatnodarbošanās – roka un metāla grupu koncertu rīkošana. Tieši uz šī kluba skatuves un tieši šādā programmas salikumā tika pieteikta grupa "Saucējas" no valsts, kurā dainu esot vairāk nekā cilvēku.
Ja organizētāji tik tiešām to bija domājuši kā ļoti negaidītu pārsteigumu, tad tas izdevās. Iespējams, par labu nāca arī foruma ceturtās dienas vakara faktors – dzirdēts jau daudz un šķietami viss iespējamais, bet, lūk, vēl atlicis kas jauns. Rezultātā "Saucējām" izdevās burdondaudzbalsībā pat iesaistīt klātesošo multikulturālo publiku, kas koncertu vēroja ar lielu interesi. Klausītāji vilka līdzi garos "ē", "ā" un "ō" un pat atdarināja dažādu putnu balsis un vēja šalkoņas skaņu. Izdevās, lai gan sajūta par mūsu tautastērpos rotājušos dāmu smalkajiem dziedājumiem patiesībā paskaļā roka krogā šķita visnotaļ īpatnēja. Novērtēja tie, kam tiešām interesēja iedziļināšanās citu tautu tradicionālajos dziedājumos. Kāds blakusstāvošs Balkānu valstu pārstāvis koncerta laikā saviem kolēģiem cītīgi skaidroja, ka, lūk, tagad meitenes dzied pa bariņiem – četras attālāk tajā mikrofonā, citas atkal tajā – un tā veido skaņas dizainu kā īstā pļavā...
Ja esi patiess folklorists vai etnomūziķis, tad izgāzties WOMEX ir grūti. Tur sabraukuši vairāki tūkstoši zinošu profesionāļu no visas pasaules – mūziķi, koncertu un festivālu rīkotāji, koncertaģenti, dīdžeji, PR speciālisti, žurnālisti un tā tālāk. Sava auditorija šādā profesionāļu piesātinājumā atradīsies ikvienam. Svarīgi ir šim forumam vispār pieteikties un piedalīties ar savu stendu, ja paveicas – arī ar savu konkrēto mākslinieku, jo tikai tā var saglabāt redzamu vietu pasaules mūzikas kartē.
Protams, kā jau jebkurā nozarē, arī šajā ir naudīgākas un mazāk naudīgas valstis. It īpaši Eiropas lielo valstu stendi, protams, bija daudz lielāki, iespaidīgāki un arī atradās centrālākās vietās nekā Tamperes halles trešajā stāvā izvietotais Baltijas un Ziemeļeiropas atzars – lai gan mājinieku somu loģiskā atrašanās šajā pašā lokācijā arī trešo stāvu padarīja par itin biezi un bieži apmeklētu nostūri. It īpaši brīdī, kad notika Baltijas pieņemšana un balzamcienasts. It kā jau vietējais somu PVD bija noliedzis valstu stendos piedāvāt dzērienus un ēdienus, taču WOMEX dalībnieki to acīmredzami uzskatīja par absurdu un ar katru foruma dienu no šī aizlieguma baidījās aizvien mazāk. Tā pirmspēdējā foruma dienā atraktīvās krievu etnogrupas "Oyme" stends jau pilnībā bija pārvērties par vēl vienu WOMEX kafejnīcu, kur uzkost putru, desas, gurķīšus un, nu ja, noskalot to visu ar vodku.
Ko tur liekuļot, arī dzēriens un ēdiens ir daļa no katras kultūras, tādēļ šāds veiksmīgāku biznesa sarunu papildinātājs ir tikai pašsaprotams. It īpaši tādēļ, ka ir kāds cits noteikums, ko gan cenšas ievērot visi, – stendos netiek atskaņota mūzika, jo pietiek jau ar intensīvo sarunu radīto koptroksni. Un sarunas tur ir pats svarīgākais. Šajās dažās dienās tiek izlemti daudzu festivālu un koncertturneju likteņi – mūziķi satiek organizētājus, organizētāji mūziķus, bet aģenti un promotieri palīdz viņiem labāk satikties, ja ir tāda nepieciešamība. Kultūra un bizness roku rokā.
Un tomēr – lai cik svarīgas būtu sarunas foruma tirgus stendos un stāsti Tamperes halles konferenču zālēs, iemesls tam visam ir mūzika, tādēļ WOMEX ir arī gana piesātināta tā sauktā "showcase" jeb koncertu sadaļa, kas vienlaikus notiek uz vairākām skatuvēm. Divas no tām jau pieminējām, turpat netālu darbojās arī "Torni" viesnīcas piebūvē iekārtotā "Paja Kongressi" zāle ar viesnīcām un konferencēm radniecīgu auru. Tur gan notika, pēc šā apskata autora domām, labākais šī gada WOMEX koncerts Izraēlas grupas "Yossi Fine & Ben Aylon" izpildījumā. Džeziska improvizācija ar Izraēlas etno iezīmēm un lielisku grūva izjūtu. Apmēram tā. Ikvienam ir iespēja straumēšanas servisos paklausīties grupas pērngada albumu "Blue Desert", kur tas viss dzirdams kā uz delnas. Dzīvajā ir vēl labāk.
Ļoti interesanti koncerti notika arī foruma galvenajā hallē, kuras divās auditorijās (lasi: lieliski iekārtotās akustiskajās koncertzālēs) notika intīmāki nakts priekšnesumi ar attiecīgi ļoti maģisku atmosfēru. Izsprūc ārā, piemēram, no Ganas afrikāņu karstās ballītes, nedaudz izcīnies ar nemīlīgo Somijas rudens vēju un nonāc pieklusinātā argentīniešu tango grupas skāvienā. Šādas muzikālās teleportācijas ļoti labi raksturo to, kas ir WOMEX. Tā ir etnomūzikas mīlestība ar plašiem sānsoļiem džezā, elektronikā, rokā, klasikā. Kāda starpība? Tas viss ir par mūziku, tādēļ uz šo forumu jābrauc tiem, kam tā ir sirdī un tikai pēc tam makā.
Bez maciņa satura mūsdienu kapitālismā, protams, arī stipri pagrūti, tādēļ ar patiesu cieņu un apbrīnu bija iespēja novērot, kā par Eiropas un pasaules tirgus iekarošanu sistemātiski cīnās tādi pašmāju mūziķi kā, piemēram, Elvijs Grafcovs no "Very Cool People" vai Kaspars Bārbals no "Auļiem". Redzot šos vīrus foruma darbībā (sarunātas tikšanās, saraksts ar klubiem un festivāliem, kas jau uzrunāti, kas sarunāti un kas vēl būtu jāuzrunā, svarīgāko kontaktu un vēl nepieciešamo kontaktu saraksti, konkrētās dienas iegūto kontaktu reģistrēšana kaut dziļā naktī, lai nepiemirstas, un attiecīgi svarīgu e-pastu izsūtīšana utt.), saproti, no kurienes tās "Very Cool People" Centrāleiropas un Dienvidkorejas tūres un no kurienes "Auļiem" tā starptautiskā programma "Senču balsis" un tūres Taivānā un Japānā. Tas ir pamatīgs aizkulišu darbs, bet tas acīmredzami nes augļus, gandarījumu un nākamos izaicinājumus.
Nākamgad WOMEX notiks Budapeštā. Tur noteikti būs vēl karstāk.
