Ungāru obojists Lāslo Hadadi un kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" koka pūšaminstrumentu ansambļi aicina uz koncertu "Mocarta, Dvoržāka un Štrausa serenādes" 5. aprīlī, pulksten 19.00, Spīķeru koncertzālē, portālu "Delfi" informē VSIA "Latvijas koncerti" pārstāve Rinta Bružēvica.
Kamermūzikas speciālista Lāslo Hadadi vadībā koncertā skanēs Volfganga Amadeja Mocarta 11. serenāde, Antonīna Dvoržāka Serenāde, Riharda Štrausa Serenāde 13 pūšaminstrumentiem, Šarla Guno "Mazā simfonija" un Viktora Ēvalda Pirmais pūšaminstrumentu kvintets.
Ungārijā dzimušais obojists Lāslo Hadadi (Lászlo Hadady, 1956) 30 gadu bija Pjēra Bulēza dibinātā un vadītā leģendārā laikmetīgās mūzikas ansambļa "Ensemble Intercontemporain" mūziķis. Jau vairāk nekā divdesmit gadu Hadadi ir Parīzes Nacionālās augstākās mūzikas un dejas konservatorijas kamermūzikas profesors. Viņš vairākkārt viesojies Latvijā – uzstājies kā solists, sniedzis vērtīgas meistarklases un strādājis ar "Sinfonietta Rīga" koka pūšaminstrumentālistiem, palīdzot tikt pie vēl neizzinātiem spēles un saspēles noslēpumiem. Hadadi daudz spēlējis arī citur pasaulē un ar savu silto toni, pārliecinošo skatuves stāju un rotaļīgajām, vienlaikus rūpīgi izkoptajām interpretācijām iemantojis klausītāju simpātijas.
Lāslo Hadadi atgriežas Latvijā, lai uz Spīķeru koncertzāles skatuves kopā ar "Sinfonietta Rīga" pūšaminstrumentu ansambli izpildītu slavenas serenādes. Serenāde ir baroka un klasicisma laika mūzikas žanrs – mūzika, ko spēlē pavasarī un vasarā ap deviņiem vakarā, parasti brīvdabā kā veltījumu mīļotajai vai par godu kādas svarīgas personas jubilejai. Nosaukuma izcelsme saistīta ar latīņu vārdu "serenus" un itāļu vārdu "sereno", kas nozīmē "skaidrs", "rāms", "dzidrs". Šajā programmā kā laikmeta zīme izskanēs Mocarta elegantais žanra paraugs.
Serenādes rakstītas arī vēlākos gadsimtos, un liecība tam ir 5. aprīļa programmā iekļautā Guno iespaidīgā "Mazā simfonija" (pēc būtības serenāde), viens no pirmajiem ļoti jauna Riharda Štrausa opusiem, Antonīna Dvoržāka rokoko stila meistardarbs un mums mazāk pazīstamā Krievijas komponista Viktora Ēvalda Kvintets – visi šie opusi komponēti 19. gadsimta otrajā pusē apmēram vienā un tajā pašā laikā.
Biļetes uz koncertu iegādājamas "Biļešu paradīzes" kasēs un internetā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
